Zinātnes loma meža koku stādu audzēšanā
Foto: Viesturs Radovics/"Delfi"
"Mežs aug pats, un daba tukšumu nemīl. Tā jebkuru tukšumu vienmēr aizpildīs. Ilgtspējīga mežsaimniecība nozīmē saimniekošanu mežā – ja mežu apsaimnieko, tas pretī dod vairāk. Savukārt, ja mežu apsaimnieko, iesaistot vēl arī zinātni, tad, balstoties uz zinātniskajiem pētījumiem un selekcijas sasniegumiem, varam meža vērtību nākotnē kāpināt," stāsta "LVM Sēklas un stādi" direktors Māris Druvaskalns.
Izvēlētajās audzēs no atlasītajiem kokiem, uzrāpjoties to stumbrā, tika paņemti potzari. "Koka zars ģenētiski satur to pašu informāciju, ko celms. Tas ir līdzīgi kā ar cilvēka ģenētisko kodu – bērni no vecākiem pārmanto vizuālās īpašības. Nogrieztos zarus uzpotējot uz sējenīšiem, tajos esošā ģenētiskā informācija tiek pārnesta uz mazo kociņu. Koks tiek mērķtiecīgi audzēts, lai vēlāk no tā iegūtu čiekurus, kuros esošās sēklas satur to pašu ģenētisko informāciju, kas ir kokā, no kura paņemts potzars," skaidro Druvaskalns.
Tā dēvēto "plus koku" atlasīšanai un potējumu izveidei sekoja sēklu plantāciju ierīkošana, kur no uzpotētajiem kokiem to dzīves 10.–15. gadā tika ievākti pirmie čiekuri. No to sēklām tika izaudzēti stādiņi, kas aptuveni divu gadu vecumā tika izstādīti mežā. Atjaunotajā mežā paralēli notika zinātniskais darbs – pētījumu veikšana un secinājumu apkopošana. Bloki vairāku hektāru platībā, kur izstādīti pēcnācēji jeb atlasīto koku kloni, tiek saukti par salīdzinošajiem stādījumiem.
"Jāņem vērā, ka no "izcilās ģimenes" izaudzētie pēcnācēji, tāpat kā cilvēki, visi nebūs vienādi. Kāds koks izaugs lielāks, cits būs mazāks vai līkāks. Šajos salīdzinošajos stādījumos atkal skatās un atlasa labākos – ātrāk augošos, vitālākos, mazāk uzņēmīgos pret slimībām. Tiek izdarīti secinājumi, kuri ir spēcīgākie koki, no tiem atkal iegūst potzarus un audzē nākamo sēklu plantāciju. To attiecīgi tad sauc par 2. pakāpes sēklu plantāciju. Jāņem vērā, ka šis process, lai nokļūtu līdz nākamajai pakāpei, nav ātrs. Nu jau aizritējuši vairāk nekā 60 gadi," stāsta Druvaskalns.
""LVM Sēklas un stādi" pienesums mežsaimniecībai ir kvalitatīvi stādi no selekcionētas sēklas. Taču tas, ka selekcionētie stādi tiek iestādīti mežā, uzreiz nenozīmē, ka izaugs labs mežs. Te svarīgi ir arī mežkopības darbi – savlaicīga aizzēluma pļaušana, pirmā krājas kopšana. Ir svarīgi kociņam radīt optimālus dzīves apstākļus," skaidro "LVM Sēklas un stādi" direktors.
Čiekurkaltē darbinieki ikdienā nodarbojas ne tikai ar sēklu ieguvi, bet arī meža koku sēklu uzglabāšanu. Lai nodrošinātu mežsaimniecības nepārtrauktību, ir izveidotas sēklu rezerves, kas nereti tiek dēvētas par "sēklu banku".
"Mēdz būt sēklu neražas gadi, tāpēc svarīgi veidot rezerves, lai katru gadu būtu, ko sēt. Mūsu uzdevums ir nodrošināt rezerves septiņiem gadiem uz priekšu," savu kolēģi papildina čiekurkaltes vadītāja Paegle.
Jānorāda, ka sēklas šeit ir rūpīgi sašķirotas, zināma katras sēklas ieguves vieta un mežaudze, kur tā atlasīta. Kamerās glabājas augstvērtīgākie eksemplāri no dažādiem Latvijas reģioniem, un te pat atrodamas sēklas, kas ievāktas aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados. Daļu šo rezervju stādu ražošanai izmanto "LVM Sēklas un stādi" kokaudzētavas. Būtiski arī pieminēt, ka neviena sēkla neizceļo ārpus valsts robežām.
