Nama iedzīvotāji pirms renovācijas vienojās par visiem nepieciešamajiem un veicamajiem remontdarbiem. Mājā nosiltināja jumtu un ēkas fasādi, saveda kārtībā pamatus, nosiltināja arī pagrabstāva griestus, lai aukstums nenāktu uz augšu. Pilnībā nomainīja apkures sistēmu – visas caurules nu ir jaunas, uzstādīja radiatorus, kuros var regulēt siltuma padevi. Pirms renovācijas visiem, kuriem bija vairāk nekā desmit gadus veci logi, tika ieteikts tos nomainīt, jo pastāvēja risks liekiem siltumzudumiem. Izremontētas tika arī kāpņutelpas. Renovācijas darbi aizņēma piecus mēnešus, un pirmos ieguvumus pēc darbu pabeigšanas mājas iedzīvotāji jau ir izjutuši. "Pēc jumta nosiltināšanas patīkamākus dzīves apstākļus šovasar izbaudīja augšējā, trešā, stāva iemītnieki. Viņi saka, ka atšķirība ir jūtama, jo nebija tik karsti kā pērnvasar," paskaidro G. Kalniņš. Jau šoziem apkures sezonā šī nama iedzīvotāji cer sagaidīt siltumenerģijas patēriņa samazinājumu par vismaz 50 %. Šādas aplēses balstās kaimiņu nama renovācijas laikā gūtajā pieredzē.
Patlaban ēkā siltumu nodrošina centralizēti, bet iedzīvotājiem padomā jau nākamais darbs. Viņi plāno rīkoties tāpat kā kaimiņmājā: izveidot autonomo apkuri, jo varot redzēt izmaksu atšķirību. "Renovējot māju, esam ne tikai uzlabojuši tās energoefektivitāti un, jāsaka, kā ir, devuši tai „otru dzīvi” un skaistu izskatu, bet arī vairākkārt, proti, par 25–30 %, palielinājuši sava īpašuma vērtību," ieguvumus apkopo G. Kalniņš. Gribētos, lai paveiktais varētu kalpot arī citiem par piemēru un pamudināt vēl kādu uzsākt ēkas renovāciju.