No inflācijas neizbēgt pat rūpīgākajiem finanšu plānotājiem. Ekonomiskie procesi, valdības lēmumi un pārtikas cenas veikalā ir viena puse. Otra ir patērētājs ar ikmēneša pārtikas budžetu, kas jāplāno pašam. Kam pievērst uzmanību un kā iepirkties gudrāk, lai pārtikas tēriņiem atvēlētais ģimenes budžets nebūtu jāpalielina ģeometriskā progresijā?
Raugoties pēdējā gada nogrieznī, cenas pieaugušas par 3% visām preču un pakalpojumu grupām, redzams Finanšu ministrijas (FM) datos. Šī gada janvārī patēriņa cenas bija par 0,6% augstākas nekā pērn decembrī. Tajā pašā laikā, paraugoties tikai uz pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupu, cenas gada laikā palielinājās par 5,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Bet pārtikas inflācija 2024. gadā bijusi samērā zema – 2,5%.
  • Cenas pieauga: kafijai, sviestam, pienam un citiem piena produktiem, šokolādei, mājputnu gaļai, svaigiem dārzeņiem, olīveļļai, kartupeļiem, augļu un dārzeņu sulām, konditorejas izstrādājumiem, konservētu un pārstrādātu zivju un jūras velšu izstrādājumiem, atspirdzinošiem dzērieniem.
  • Cenas nokritās: cukuram (ievērojami – par 26,1%), miltiem un citiem graudaugiem, svaigām un atdzesētām zivīm. Sāk samazināties olīveļļai.
Uzzini, kā veidojas pārtikas cenas – ielūkojies Pārtikas mazumtirdzniecības darbības principu ABC!
Kafija, sviests... Kāpēc brangi aug atsevišķu produktu cenas?
Staigājot gar veikala plauktiem, acīgākie būs pamanījuši atsevišķus produktus, kuru cenas pieaugušas tiešām ievērojami. Pēdējā gada laikā sviesta cena veikalos augusi pat līdz 70%. Iemesls? Visā Eiropā piena tauki jau kādu laiku ir deficīts. "Sviests ir biržas prece, un, pēc oficiālajiem datiem, sviesta cena sākusi augt 2023. gada septembrī, kad viena tonna sviesta maksājusi ap 4300 eiro, 2024. gada jūlijā viena tonna sasniegusi ap 6500 eiro atzīmi, bet 2024. gada beigās jau ap 7900 eiro, un šis pieaugums bijis 84%," skaidro Milans Blūms, "Rimi Baltic" Kategoriju departamenta direktors.

Latvijā sviesta ražotāji ar piena tauku deficītu tikuši galā labi, ne mirkli nav bijis tā, ka plaukti tukši. Citās valstīs valdījuši ekonomikas pamatlikumi – pieprasījums un piedāvājums – un ražotāji izvēlējušies sviestu pārdot tur, kur vairāk maksā.

Arī kafijas tirgus cenas pasaulē augušas kopš 2024. gada sākuma par aptuveni 70%. Latvijā kafijas cena ir pat augstāka nekā pārējās Baltijas valstīs – to ietekmē tirgus situācija un akcīzes nodoklis, jo esam viena no retajām valstīm Eiropas Savienībā, kas šim produktam to piemēro. Lai piedāvātu labāko cenu un klāstu pircējiem, "Rimi" cenšas sortimentā iekļaut alternatīvas jau labi pazīstamiem zīmoliem. Novērtēta ir, piemēram, "Rimi" privātās preču zīmes kafija.
Ja raugāmies uz pircēju pieprasījumu pēc kafijas, redzam, ka tas ir svārstīgs, jo kafija vienmēr bijusi izteikts akcijas produkts, ko ārpus akciju periodiem pircēji iegādājas salīdzinoši reti.
Milans Blūms, "Rimi Baltic" kategoriju departamenta direktors
Olīveļļas cenas pēdējos gados ievērojami augušas, jo karstuma vilnis Eiropā ietekmēja ziedošos olīvkokus, kā arī bijis ūdens deficīts olīvu augšanas un nogatavošanās laikā. Ražošanas apjomi kritās Spānijā, bažas bija arī par Itāliju un Grieķiju, un šo apstākļu kopums izraisīja vērienīgu ražošanas samazināšanos 2023. gadā. Nu jau olīveļļas cena stabilizējas.

Kakao pupiņu cenu pieaugums par 300% īpaši sāpīgs bijis šokolādes un tās produktu cienītājiem. Pēdējos pāris gados raža bijusi slikta klimatisko apstākļu dēļ, bet cenu turpmāk ietekmēs arī birokrātiskie procesi. 2026. gadā ES stāsies spēkā arī atmežošanas regula – nevarēs pārdot produkciju, kuras izejvielas nāk no izcirstiem lietusmežiem, produktiem jābūt sertificētiem atbilstoši ilgtspējas standartiem un jāvar tos izsekot līdz pat izcelsmes vietai, kur augusi konkrētā kakao pupiņa.
Kam cenas var pieaugt šogad?
  • Zivis: baltajām zivīm (menca, pikša, saida un paltuss) samazinātas zvejas kvotas, ietekmējot to pieejamību un veicinot cenas kāpumu. Kāpusi doradas cena, jo samazinājies apjoms no Turcijas. Pieaugs laša fileju un sama gaļas cena.
  • Putnu gaļas produkti: vistas un tītara gaļas cenas var kāpt. To ietekmē putnu gripa, vistu skaita samazināšanās, kā arī problēmas ar inkubācijas olu iegādi, lai tās varētu izaudzēt.
  • Liellopa gaļas produktiem var kāpt cenas, jo tirgū mazinās tās pieejamība. Zaļā kursa ievērošana Eiropā sadārdzina izmaksas audzētājiem.
Kā iepirkties gudri un izdevīgi, lai netērētu daudz
Viens no veidiem, kā veiksmīgi plānot pārtikai atvēlētās finanses un iemācīties iepirkties gudrāk un izdevīgāk, – maltīšu plānošana. Ar to jau ilgu laiku nodarbojas Klinta Stasjule, ne tikai plānojot maltītes savai ģimenei, bet arī palīdzot to darīt citiem platformā "Foodprep.lv".

Lai mainīgu cenu apstākļos veiksmīgi plānotu ģimenes pārtikas budžetu, pirmais, kas jāizdara, – jāapzinās kopējās izmaksas dažādās kategorijās un jānosaka aptuvenais optimālais pārtikas budžets, ko ģimene ir gatava atvēlēt ēdienam, iesaka Klinta. Ir tikai loģiski, ka cenām pieaugot, diemžēl pieaug arī pārtikas budžeta izdevumi.

Vienu brīdi nepirku griķus. Tagad sviestu atlaižu laikā nopērku vairākas paciņas un ielieku saldētavā. Esmu nomainījusi dažus produktus uz alternatīviem (cita ražotāja piens, krējums u. tml.) un, ja agrāk tik ļoti tam nepievērsu uzmanību, šobrīd visos veikalos iepērkos tikai ar lojalitātes kartēm un izmantoju akcijas vēl vairāk.
Klinta Stasjule, "Foodprep.lv"
Ideālā variantā pārtikas budžetam ģimenei jāatvēl līdz 15% no kopējiem ienākumiem, bet tas mēdz būt grūti īstenojams, tāpēc jāskatās, kur var ietaupīt, pēc iespējas mazāk zaudējot uztura kvalitāti. "Pat neskatoties uz to, ka pati ievēroju savus ieteikumus, mūsu pārtikas budžets mainīgo cenu dēļ ir pieaudzis," pauž Klinta.
Klintas praktiskie ieteikumi:
  • Plāno ēdienreizes un pirkumus! Izveido nedēļas ēdienkarti, nepieciešamo produktu sarakstu un veic lielākus pirkumus vidēji 2 reizes nedēļā. Tas palīdzēs izvairīties no spontāniem pirkumiem un pārtikas izšķērdēšanas.
  • Izvēlies sezonālus produktus. Tie bieži vien ir ne tikai svaigāki, bet arī lētāki.
  • Izmanto lojalitātes programmas, klienta kartes priekšrocības un izpēti akciju piedāvājumus, pērkot tiešām nepieciešamo, nevis visu pēc kārtas, jo laba cena (piemēram, saldumus).
  • Iepērcies stratēģiski! Tādus sausos produktus, kā rīsi, griķi u.c. pērc lielos iepakojums, tā būs izdevīgāk. Vēl izdevīgāk – izpēti, kāda ir cena par kilogramu vai litru.
  • Izmanto gudri saldētavu. Cenām pieaugot, var izdevīgāk iegādāties gaļu, dārzeņus, biezpienu, arī maizi lielākā daudzumā un sasaldēt. Piemēram, akcijas gaļu pērc lielākā daudzumā, sadali porcijās un sasaldē – tas var ietaupīt līdz 30% no gaļas izmaksām mēnesī.
  • Pielāgojies cenu izmaiņām. Ja kāds produkts sadārdzinās, meklē līdzvērtīgu alternatīvu, piemēram, vistas filejas vietā – šķiņķīši, kā arī aknas – uzturvielām bagātas, ērti pagatavot no tām pastēti.
  • Gatavo mājās! Tas var samazināt pārtikas izmaksas par 30–40%, salīdzinot ar gatavu maltīšu iegādi vai restorānu ēdienu. Vienīgi jārēķinās ar gatavošanai atvēlēto laiku.
Pārtikai nākas atvēlēt arvien lielāku budžetu, tāpēc saglabāt līdzšinējos ēšanas ieradumus Latvijā kļūst arvien sarežģītāk. Klinta sociālajos tīklos nereti dalās ar ekonomisku maltīšu idejām, lai ikviens var iedvesmoties un ietaupīt kādu eiro pirms algas dienas. "Ekonomiskas, bet uzturvielām sabalansētas maltītes var būt, piemēram, šķelto zirņu biezenis un kefīra glāze, pākšaugu un kartupeļu sautējums ar pilngraudu maizes šķēli, krāsnī cepti vistas stilbiņi/šķiņķīši ar kartupeļiem, burkāniem un bietēm, pupiņu zupa ar rudzu maizes un liesā siera šķēli, maltā gaļa ar pilngraudu makaroniem un biešu salātiem u. c.," iesaka Klinta.
Iepērcies izdevīgi kopā ar "Rimi" – izpēti "Mans Rimi" piedāvājumus vai "Rimi" lietotnē paskaties, kādas preces ar pēdējo dienu termiņu pieejamas tuvākajā veikalā. Izdevīgi iegādāties un, piemēram, sasaldēt. Vairāk ieteikumu atradīsi "Rimi" mājaslapā!
Projekts sadarbībā ar:
Teksts
Ketija Nuķe-Osīte
Foto
Shutterstock
Redaktors
Kristīne Melne
Dizains
Inga Čujevska
Projekta vadība
Signija Caune
PĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Lauma Simanoviča
Made on
Tilda