Pokaiņu meža vārds plaši izskanēja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Toreiz mežizstrādes darbu laikā tika atrasti dažādi akmens krāvumi, kas ezoterikas cienītājus vedināja domāt – te ir sena svētvieta. Tika rīkotas talkas, kurās teritoriju sakopa un zemē paslēpušos, sūnām apaugušos akmeņus attīrīja. Protams, gadu gaitā te viesojušies arī pētnieki, taču tā arī nav izdevies gūt neapgāžamus pierādījumus tam, ka šai vietai bijusi sakrāla nozīme.

Pokaiņu meža teritorija ar tūrisma infrastruktūru un taku tīklu aizņem aptuveni 200 hektārus. Daļā teritorijas ir veikti meža kopšanas darbi – izretinātas pārāk biezās egļu audzes. Tāpat ir veikta sanitārā meža kopšana, kurā nozāģēti bojātie un bīstamie koki, kas apdraud ne tikai cilvēku drošību, bet arī paša meža kopējo veselību, jo egļu audzē ieperinājies bēdīgi slavenais astoņzobu mizgrauzis. Jānorāda, ka mežizstrādes darbi Pokaiņos notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Vietās, kur veikta sanitārā meža kopšana, iestādīti jauni kociņi – priedītes. Kaitēkļi priedi apdraud mazāk nekā egli, taču pēc iestādīšanas tā tāpat jāapstrādā ar aizsardzības līdzekļiem, lai pasargātu no pārnadžu radītajiem bojājumiem. Interesants fakts – priežu jaunaudzē, kuru Pokaiņos iestādīja 2024. gadā, pirmā krājas kopšana, kurā izzāģēs mazvērtīgākos kokus, tiks veikta 2043. gadā. Otrā kopšana – 2060. gadā. Savukārt 2122. gadā te būs pieaudzis priežu mežs ar lieliem, veselīgiem kokiem.

"Kopšanas cirtes Pokaiņos agrāk nebija atļautas. Taču mežam, tāpat kā cilvēkam, ir savs periodiskums, kā tas aug. Iepriekšējā aizlieguma dēļ šeit diemžēl ir nokavētas krājas kopšanas cirtes, līdz ar to koku sakņu sistēma ir mazāk noturīga. Tiklīdz vējš iešūpo koku, tā kaitēklis ir klāt. Apkārt var redzēt sanitārās cirtes, kas veiktas, lai ierobežotu astoņzobu mizgrauža izplatību," skaidro pieredzējušais mežkopis. Viņa skatījumā, viena otra mežaudze Pokaiņos diemžēl nesasniegs cienījamu vecumu, jo kaitēkļi un arī vējš ar laiku, visticamāk, izdarīs savu.

Nav tā, ka Pokaiņos mežs būtu veidojies pats. Mežs te bijis vienmēr – vispirms iestādīts, tad nozāģēts, pēc tam atkal iestādīts. Taču pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados līdz ar akmeņu krāvumu uziešanu uzplauka Pokaiņu fenomens, kuru ātri vien apvija nostāsti, tostarp arī dažādas leģendas. Freimanis to salīdzina ar ļoti veiksmīgu mārketinga stratēģiju un saka – katrs gids, vedot ekskursijā pa takām, visticamāk, stāstītu savu versiju par apkārt redzamo.

Daudzi šai vietai joprojām piedēvē sakrālu nozīmi, un, redzot, ka Pokaiņos notiek meža apsaimniekošanas darbi, publiskajā telpā izskanējis arī sašutums. Mežkopis mierina – ikkatru akmeņu krāvumu un īpašo vietu, tāpat kā dažādus aizsargājamos biotopus, lielo putnu ligzdas utt., atzīmē LVM GEO platformā, kas tiek izmantota uzņēmuma iekšējām vajadzībām, plānojot un organizējot darbus. Ar smago tehniku neviens nebrauc pāri akmeņu krāvumiem – tie ir pilnīgā drošībā un stāv, kā stāvējuši.

"Šīs vietas ir atzīmētas mūsu sistēmā, un ļoti labi varam redzēt, kur kas atrodas. Tas ir ļoti būtiski, lai, veicot kopšanas vai uzturēšanas darbus, mēs spētu identificēt punktus, pret kuriem jāizturas saudzīgi. Meža apsaimniekošanas pamatā ir līdzsvars – lai visiem būtu labi. Lai iedzīvotāji ir apmierināti, lai saglabājas bioloģiskā daudzveidība un dabas vērtības, lai mežs ir spēcīgs un vesels," uzsver mežkopis.

Ja radušies kādi jautājumi un nav skaidrs, kāpēc Pokaiņos kaut kas tiek darīts, noteikti vērts aizbraukt un pašiem to uzzināt, izstaigājot takas. Tās papildinātas ar skaidrojošiem un vizuāli saistošiem plakātiem, kas sniedz vērtīgu, saprotamu informāciju par saimniecisko darbību mežā, meža atjaunošanu, dabas vērtību saglabāšanu un skaidro vēl daudzus citus ar mežu saistītus tematus.

"Piemēram, netālu no galvenās ieejas takās ir strautiņš. Nezinātājs, visticamāk, nemaz nespēj iedomāties, ka patiesībā tas ir meliorācijas grāvis, ko senāk cilvēki izrakuši paši savām rokām. Un par to arī stāsta plakāts šajā vietā. Mēs vēlamies apmeklētājiem parādīt, ka cilvēka saimnieciskā darbība Pokaiņos vienmēr bijusi klātesoša un pastāvējusi līdzās mītiskajam," skaidro LVM Zemgales reģiona mežkopības vadītāja Dace Ozola.

Vides komunikācijas vadītāja Kate Beresņeva bija viena no idejas autorēm skaidrojošu plakātu risinājumam. Viņa ir pārliecināta – ja Pokaiņu meža apmeklētājiem radušies jautājumi, ir jāsniedz atbildes. "Mēs tiešām gribam pastāstīt cilvēkiem, ko un kāpēc šeit darām. Tas, ka mums kaut kas šķiet pašsaprotams, nenozīmē, ka ir zināms un saprotams arī citiem."