Kā apsaimniekot mežus, kas kalpo par piemēru citiem?
Foto: Publicitātes foto
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte
Sasniedzot 20 % no ikgadējā eksporta apjoma, kas mērāms 3 līdz 4 miljardos eiro, meža nozare ir viens no Latvijas ekonomikas stūrakmeņiem. Apvienojot gadsimtiem senas tradīcijas ar jaunākajām tehnoloģijām un dažādām inovācijām, tā kļuvusi par mūsdienīgu un daudzveidīgu tautsaimniecības atzaru, mainot ne vienu vien iesīkstējušu priekšstatu par to. Par izaicinājumiem, ar kādiem saskaras meža nozare, kā arī par to, kas būtu uzlabojams straujākai attīstībai un kādas ir nākotnes vēsmas, stāsta AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Latvijā vēsturiski mežs nodrošinājis visplašāko ekosistēmu pakalpojumu klāstu: mežs bijis vieta atpūtai un svētkiem, iedvesmas avots māksliniekiem, vieta ganībām, pārtikas un koksnes ieguvei. Pašā kodolā nekas nav mainījies – mežs tāds turpina būt, tikai saimniekošana tajā pielāgojas mūsdienu prasībām un vajadzībām. Lielā mērā, tieši pateicoties mūsu senčiem un viņu skatījumam uz mežu, esam starp tām valstīm, kurās mežsaimniecība ir augstākajā līmenī un kalpo par piemēru citiem.
Mūsdienīgs mežs ir tāds, kurā notiek ilgtspējīga apsaimniekošana. Jau sen ar mežu apsaimniekošanu nesaistās degvielas dvinga, milzīgas, sarūsējušas troses un traktori, kas pa dubļiem no meža velk veselus koku stumbrus. Tagad mežā koksnes ieguvi un kopšanu veic mūsdienīga tehnika un visu notiekošo uzrauga droni. Savām acīm varam redzēt tikko stādītu mežu, dažāda vecuma jaunaudzes ar bagātīgu sēņu un ogu ražu, kā arī pieaugušus mežus un tādus, kas atstāti pavisam dabas vaļā. Mūsdienīgā mežā nenotiek tikai ieguve, bet gan pilna cikla mežsaimniecība.
Mūsdienīgs mežs ir tāds, kurā notiek ilgtspējīga apsaimniekošana. Jau sen ar mežu apsaimniekošanu nesaistās degvielas dvinga, milzīgas, sarūsējušas troses un traktori, kas pa dubļiem no meža velk veselus koku stumbrus. Tagad mežā koksnes ieguvi un kopšanu veic mūsdienīga tehnika un visu notiekošo uzrauga droni. Savām acīm varam redzēt tikko stādītu mežu, dažāda vecuma jaunaudzes ar bagātīgu sēņu un ogu ražu, kā arī pieaugušus mežus un tādus, kas atstāti pavisam dabas vaļā. Mūsdienīgā mežā nenotiek tikai ieguve, bet gan pilna cikla mežsaimniecība.
“
Ir noieti gaismas gadi, ja mēs salīdzinām pēdējos 25–30 gadus. Mežsaimniecība Latvijā ir modernākā pasaulē – tas ir LVM cilvēku nopelns. Gan to, kas stāvējuši pie uzņēmuma izveides, gan to, kas pašlaik strādā.
Latvija atrodas avangarda spicē ap Baltijas jūru, kur mežsaimniecībai ir augsts līmenis. Skandināvijas valstis, Igaunija un Latvija nosaka pasaules standartus, papildina Pēters Putniņš. "Meži ir valsts resurss, kas jāapsaimnieko, un tas ir jādara ilglaicīgi, lai arī mūsu bērnu bērni varētu baudīt un novērtēt skaistus, ražīgus un veselīgus mežus,” uzsver Zane Driņķe. Tāpēc meža apsaimniekošana iet roku rokā ar dabas aizsardzību, jo, atbildīgi apsaimniekojot mežu, dabai kaitējums netiek nodarīts. Tieši tāpēc “Latvijas valsts meži” iesaistās Eiropas projektos, kur meža kopšana notiek aizsargājamās platībās, lai veicinātu šo biotopu attīstību un atjaunošanos. Kopts mežs ir vide, kurā mitināties aizsargājamām sugām.
Bez izaicinājumiem neiztikt
Zane Driņķe, AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāja
2024. gadā uzņēmums, neskatoties uz dažādiem ārējiem izaicinājumiem un eksporta tirgus bremzēšanos, klientiem piegādāja vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimenta apjomu – 7,44 miljonus m3. Tāpat LVM pārdeva līdz šim lielāko šķeldas apjomu 672,7 tūkstošu MWh apmērā. "Attīstībai raksturīga dinamika: ne teorijā, ne praksē nav iespējama tikai izaugsme. No pagājušā gada darbības rezultātiem LVM valsts budžetā dividenžu un nodokļu veidā iemaksāja 140 miljonus eiro. Vai turpmāk būs tik labi rezultāti, kādi tie bijuši pēdējos gados, rādīs laiks, tomēr pavisam noteikti jārēķinās ar dažādiem izaicinājumiem," komentē Zane Driņķe.
Lai gan pērn realizētais šķeldas apjoms ir iespaidīgs, Pēters Putniņš norāda, arvien ir vieta izaugsmei, jo situācija iekšzemes meža šķeldas tirgū joprojām ir smaga. Nepietiekamā pieprasījuma dēļ šobrīd daudz ciršanas atlieku paliek mežā, kas būtībā ir liela izšķērdība. "Pareizi būtu, ja Latvijas valsts atrastu veidus, kā šo atjaunīgo resursu izmantot, – apkurē siltumam un enerģētikā. Tomēr pašlaik daļu šķeldas esam spiesti eksportēt, tā būtībā ir vienīgā koksnes produkcija, ko daļēji eksportējam, pārējos koksnes produktus mēs pilnībā piegādājam tikai vietējiem klientiem."
Pērnā sausā vasara palīdzēja veiksmīgi īstenot plānotos mežizstrādes darbus, šogad situācija vis neizskatās tik spoža. Slapjā mežā tehnikai iebraukt ir grūti, un pie šādiem laikapstākļiem ne visur palīdz arī plašais meža ceļu tīkls, kas tiek nemitīgi uzlabots. Lai šiem laikapstākļu izaicinājumiem stātos pretī, LVM tuvāko gadu prioritāte būs meliorācija. "Aptuveni 40% valsts meža platību ir grūti pieejami, kas ne tikai apgrūtina piekļūšanu meža nogabaliem, izstrādi un kokmateriālu izvešanu, bet arī meža stādīšanu pēcāk. Kopš neatkarības atjaunošanas lieli meliorācijas projekti nav īstenoti, jo valsts sasējusi sev rokas ar ierobežojumiem, atļaujām, tehniskajiem noteikumiem un citām niansēm. Ja ministrija atbalstīs, LVM varēs sākt meliorācijas sistēmu veidošanas projektus, kas ļaus ievērojami uzlabot produktivitāti," uzsver Pēters Putniņš.
Lai gan pērn realizētais šķeldas apjoms ir iespaidīgs, Pēters Putniņš norāda, arvien ir vieta izaugsmei, jo situācija iekšzemes meža šķeldas tirgū joprojām ir smaga. Nepietiekamā pieprasījuma dēļ šobrīd daudz ciršanas atlieku paliek mežā, kas būtībā ir liela izšķērdība. "Pareizi būtu, ja Latvijas valsts atrastu veidus, kā šo atjaunīgo resursu izmantot, – apkurē siltumam un enerģētikā. Tomēr pašlaik daļu šķeldas esam spiesti eksportēt, tā būtībā ir vienīgā koksnes produkcija, ko daļēji eksportējam, pārējos koksnes produktus mēs pilnībā piegādājam tikai vietējiem klientiem."
Pērnā sausā vasara palīdzēja veiksmīgi īstenot plānotos mežizstrādes darbus, šogad situācija vis neizskatās tik spoža. Slapjā mežā tehnikai iebraukt ir grūti, un pie šādiem laikapstākļiem ne visur palīdz arī plašais meža ceļu tīkls, kas tiek nemitīgi uzlabots. Lai šiem laikapstākļu izaicinājumiem stātos pretī, LVM tuvāko gadu prioritāte būs meliorācija. "Aptuveni 40% valsts meža platību ir grūti pieejami, kas ne tikai apgrūtina piekļūšanu meža nogabaliem, izstrādi un kokmateriālu izvešanu, bet arī meža stādīšanu pēcāk. Kopš neatkarības atjaunošanas lieli meliorācijas projekti nav īstenoti, jo valsts sasējusi sev rokas ar ierobežojumiem, atļaujām, tehniskajiem noteikumiem un citām niansēm. Ja ministrija atbalstīs, LVM varēs sākt meliorācijas sistēmu veidošanas projektus, kas ļaus ievērojami uzlabot produktivitāti," uzsver Pēters Putniņš.
“
Esam gatavi ieguldīt, LVM nauda investīcijām ir paredzēta. Viss ir atkarīgs no tā, vai valdības birokrātijas samazināšanas plāns strādā, vai tā nebūs deklarācija, bet tik tiešām mēs redzēsim grozījumus likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos. Esam šo solījumu, kas ir nācis no valdības, uztvēruši nopietni, ieplānojuši līdzekļus investīcijām un ceram, ka mūs nepiemānīs.
Nozīmīgākais uzņēmuma resurss ir tā darbinieki. Jaunie speciālisti, kas izvēlas studēt mežzinātni, meža, vides inženieriju, vienmēr būs novērtēti un pieprasīti. "Vienlaikus arvien vairāk ir nepieciešami arī kompetenti profesionāļi ar izcilām vadītprasmēm, jo LVM ir liela komanda ar daudzām struktūrvienībām," uzsver Zane Driņķe. Šobrīd gan noteikto valsts ierobežojumu dēļ studentu atbalsts ar stipendijām un citiem mehānismiem ir tikpat kā neiespējams.
Darbaspēka ziņā meža nozares īpatnība ir tā, ka vajadzīgi ne tikai tehniskie darbinieki. "Šeit saskaras dažādas jomas, un bieži vien nepieciešami starpdisciplināri speciālisti, īpaši ar spēcīgām eksaktajām zināšanām, piemēram, mežkopis ar fizmata vai IT speciālista prasmēm," ieskicē Pēters Putniņš. Šobrīd šādu apvienotu izglītības programmu Latvijā nav, tāpēc speciālisti veidojas un attīstās jau LVM darba vidē. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu radīt mehānismu, kas ļautu lielajiem uzņēmumiem ar atbilstošiem resursiem iesaistīties izglītības nozares atbalstīšanā, līdzīgi, kā tas notiek Rietumeiropā.
Darbaspēka ziņā meža nozares īpatnība ir tā, ka vajadzīgi ne tikai tehniskie darbinieki. "Šeit saskaras dažādas jomas, un bieži vien nepieciešami starpdisciplināri speciālisti, īpaši ar spēcīgām eksaktajām zināšanām, piemēram, mežkopis ar fizmata vai IT speciālista prasmēm," ieskicē Pēters Putniņš. Šobrīd šādu apvienotu izglītības programmu Latvijā nav, tāpēc speciālisti veidojas un attīstās jau LVM darba vidē. Viens no iespējamiem risinājumiem būtu radīt mehānismu, kas ļautu lielajiem uzņēmumiem ar atbilstošiem resursiem iesaistīties izglītības nozares atbalstīšanā, līdzīgi, kā tas notiek Rietumeiropā.
“
Eiropā labi strādā prakse, kur profesionālajā izglītībā ir duālā apmācību sistēma – darba vidē balstītas mācības. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai nozare varētu saņemt profesionāļus, kas spējīgi uzreiz strādāt.
Kādas inovācijas varam sagaidīt?
Jebkura uzņēmuma attīstībai būtiskas ir inovācijas – tās palīdz ne tikai risināt efektivitātes jautājumus, bet arī darbaspēka trūkumu. Apsekot teritorijas LVM speciālistiem palīdz iespaidīga 170 dronu flote. Nerimstoši tiek rasti jauni IT risinājumi, lai ne tikai uzlabotu LVM GEO – ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju platformu, bet varētu to virzīt un realizēt ārzemēs. Kas vēl ieplānots?
Joprojām viena no LVM prioritātēm ir inovācijas, kas sakņojas tradicionālās mežsaimniecības praksēs, piemēram, darbs stādaudzētavās, pētot sugu ģenētiku. Stādaudzētavās ir plašas teritorijas, kas atvēlētas ne tikai saimnieciskajam darbam, – paralēli eksperimentālos poligonos tiek audzēti stādi zinātniskajam darbam. Tāpat turpinās darbs pie bērzu programmas, lai varētu iegūt augstražīgākus bērzu stādus.
Joprojām viena no LVM prioritātēm ir inovācijas, kas sakņojas tradicionālās mežsaimniecības praksēs, piemēram, darbs stādaudzētavās, pētot sugu ģenētiku. Stādaudzētavās ir plašas teritorijas, kas atvēlētas ne tikai saimnieciskajam darbam, – paralēli eksperimentālos poligonos tiek audzēti stādi zinātniskajam darbam. Tāpat turpinās darbs pie bērzu programmas, lai varētu iegūt augstražīgākus bērzu stādus.
Nepieciešamas arī inovācijas, lai pārvaldītu procesus – padarītu efektīvāku loģistiku. Ikdienas rutīnas darbu izpildei arvien plašāk tiek izmantotas specializētas lietotnes, kas atslogo darbiniekus un ļauj koncentrēties uz pievienotās vērtības radīšanu. Vienlaikus tiek ieviesti digitālie risinājumi. Būtiska loma ir arī attālās izpētes tehnoloģijās balstītai datu ievākšanai un izmantošanai mežsaimniecības darbu plānošanā, būtiski uzlabojot procesu efektivitāti. Tāpat LVM aktīvi piedalās nozares darba grupās un projektos, veicinot kopējo digitālās vides attīstību un stiprinot meža nozares digitālo briedumu.
Nesen arī testēta meža stādīšanas iekārta jeb "sienāzis", kas palīdzētu risināt darbaspēka trūkumu meža atjaunošanas darbā. Šis "sienāzis" spēj iestādīt mežu arī mainīga reljefa apstākļos, kas svarīgi Latvijā.
Nesen arī testēta meža stādīšanas iekārta jeb "sienāzis", kas palīdzētu risināt darbaspēka trūkumu meža atjaunošanas darbā. Šis "sienāzis" spēj iestādīt mežu arī mainīga reljefa apstākļos, kas svarīgi Latvijā.
Jāturpina iesāktais
Raugoties nākotnē, LVM darbības virzieni un mērķi radikāli neatšķiras no jau aizsāktā. "Pirmkārt – jāturpina iesāktais," uzsver Zane Driņķe. Ilgtspējīga meža un dabas resursu apsaimniekošana ir visa pamatā, tostarp arī kokrūpniecībā. LVM turpinās strādāt pie ražošanas procesu modernizācijas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, kā arī tieksies vēl vairāk paaugstināt produktivitāti. Šajā pavasarī LVM jau iestādīti ap 30 miljoniem jaunu koku, kas nodrošinās meža ražību nākotnē.
Viens no mērķiem ir arī jēgpilna Eiropas Zaļā kursa ieviešana – saudzējoša un efektīva resursu izmantošana, dodot maksimālu pienesumu Latvijas bioekonomikas nozarei. Nebeidzams process ir arī visu uzņēmuma darbības virzienu efektivitātes paaugstināšana. "Ceļš uz augstāku efektivitāti nekad nebeidzas – gan saistībā ar ārējo vidi, gan birokrātijas mazināšanu, arī ar iekšējo vidi, kas nav kampaņveidīgi pasākumi, bet ir sistēmiska pieeja procesiem un uzlabojumiem," pauž Zane Driņķe.
LVM jau daudzus gadus konsekventi piedāvā iespēju tiem meža īpašniekiem, kas kāda iemesla dēļ vairs nevēlas vai nevar saimniekot savā mežā, pārdot to "Latvijas valsts mežiem". Šādā veidā LVM iegādājas ap 1000 hektāru gadā, lai arī šajos īpašumos nodrošinātu nepārtrauktu meža apsaimniekošanas ciklu – koku stādīšanu, to audzēšanu, kokmateriālu produktīvu iegūšanu no katra hektāra, to pārdošanu – un pēc tam atkal veiktu mežu atjaunošanu – koku stādīšanu.
Viens no mērķiem ir arī jēgpilna Eiropas Zaļā kursa ieviešana – saudzējoša un efektīva resursu izmantošana, dodot maksimālu pienesumu Latvijas bioekonomikas nozarei. Nebeidzams process ir arī visu uzņēmuma darbības virzienu efektivitātes paaugstināšana. "Ceļš uz augstāku efektivitāti nekad nebeidzas – gan saistībā ar ārējo vidi, gan birokrātijas mazināšanu, arī ar iekšējo vidi, kas nav kampaņveidīgi pasākumi, bet ir sistēmiska pieeja procesiem un uzlabojumiem," pauž Zane Driņķe.
LVM jau daudzus gadus konsekventi piedāvā iespēju tiem meža īpašniekiem, kas kāda iemesla dēļ vairs nevēlas vai nevar saimniekot savā mežā, pārdot to "Latvijas valsts mežiem". Šādā veidā LVM iegādājas ap 1000 hektāru gadā, lai arī šajos īpašumos nodrošinātu nepārtrauktu meža apsaimniekošanas ciklu – koku stādīšanu, to audzēšanu, kokmateriālu produktīvu iegūšanu no katra hektāra, to pārdošanu – un pēc tam atkal veiktu mežu atjaunošanu – koku stādīšanu.
“
Jebkuram Latvijas iedzīvotājam dodam iespēju par taisnīgu tirgus cenu pārdot savu mežu būtībā savai valstij. Šādi LVM ne tikai daļēji kompensē vides aizsardzībai nodotās platības, bet palielina arī īpašumu tirgus likviditāti. LVM iegādātos mežus sakopj un profesionāli apsaimnieko, tā nodrošinot maksimālu koksnes un meža vērtības pieaugumu.
Nemainīga vērtība ir arī rekreācijas iespējas – LVM piedāvā iespēju atpūsties pie dabas kādā no vairāk nekā 300 bezmaksas tūrisma vietām, kā arī maksas tūrisma un atpūtas vietās. No LVM apsaimniekotās zemju teritorijas 1,62 miljonu hektāru platībā apmērām piektā daļa ir atzīta kā īpaši piemērota atpūtai, vides izziņai un tūrismam dabisko apstākļu dēļ. 2024. gadā uzskaitīto apmeklējumu skaits LVM bezmaksas rekreācijas vietās un sasakņotajos publiskajos pasākumos pārsniedza 655 tūkstošus.
Pēters Putniņš, AS "Latvijas valsts meži" valdes priekšsēdētājs
"LVM apsaimniekotie meži, kas robežojas ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, iekšzemes paugurainie priežu meži, augstie purvi un meža ezeri – tās ir teritorijas, kuras novērtē Latvijas iedzīvotāji, lai aktīvi atpūstos dabā. Tā ir iespēja sēņot un ogot, doties pastaigās vai sportot," saka Zane Driņķe.
Ir tikai viens veids, kā visu minēto nodrošināt, un tā ir ražošana. LVM ir par koksnes plūsmu galvenais atbildīgais uzņēmums Latvijā, apsaimniekojot visplašāko teritoriju un atbildot par ceturto daļu no Latvijas eksporta rezultāta. "Tāpēc visi lēmumi, kas attiecas uz LVM darbību, jāpieņem ļoti pārdomāti, iepriekš rūpīgi izsverot, galvenais, lēmuma radīto efektu ilgtermiņā," uzsver Pēters Putniņš. Neviens kuģis nepeld bez ķīļa, kas regulē smaguma centru, un LVM tā ir ražošana.
Ir tikai viens veids, kā visu minēto nodrošināt, un tā ir ražošana. LVM ir par koksnes plūsmu galvenais atbildīgais uzņēmums Latvijā, apsaimniekojot visplašāko teritoriju un atbildot par ceturto daļu no Latvijas eksporta rezultāta. "Tāpēc visi lēmumi, kas attiecas uz LVM darbību, jāpieņem ļoti pārdomāti, iepriekš rūpīgi izsverot, galvenais, lēmuma radīto efektu ilgtermiņā," uzsver Pēters Putniņš. Neviens kuģis nepeld bez ķīļa, kas regulē smaguma centru, un LVM tā ir ražošana.
“
LVM stratēģijā ir noteikts, ka uzņēmumam ir jāražo ap 7 miljoniem kubikmetru koksnes gadā, kas ir nozīmīgs stūrakmens Latvijas meža nozares un visas tautsaimniecības attīstībā. Mans – kā vadītāja – uzdevums ir rūpēties par to, lai tas tiktu efektīvi īstenots.
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Inga Čujevska
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
