Diena sākās ar teorētisku ietvaru, ko sniedza Marko Rillo, asociētais profesors un pētnieks, kā arī Igaunijas Biznesa skolas MBA programmas vadītājs. Viņš iezīmēja globālās tendences un parādīja, kā tās veido mūsdienu nenoteiktības paradigmu. Rillo skaidroja, kā dažādu veidu nākotnes scenāriji var ietekmēt organizāciju spēju saglabāt stabilitāti vidē, kur svārstības un pārmaiņas kļuvušas par normu. Šī perspektīva atgādināja, ka krīžu gatavība nav abstrakta teorija, bet konkrēta un ikdienā lietojama prakse.

Atmosfēru veidoja atklātas un neformālas diskusijas. Krīžu vadības speciālists Ojārs Stūre dalījās ar piemēriem par to, kā šķietami negaidīti notikumi var kļūt par improvizētu gatavības treniņu. Tika runāts arī par mediju ieradumu ietekmi uz cilvēku rīcību sarežģītos brīžos. CERT.LV pārstāves Katrīna Strupule un Dana Ludviga skaidroja, kāpēc kiberdraudi mūsdienās vairs nav tikai tehnisks incidents. Tie ir visas organizācijas kopējās drošības jautājums, kas prasa sistemātisku sagatavotību un skaidri noteiktas darbības situācijās, kad laika ir maz un draudu intensitāte pieaug.

Pasākuma praktiskajā daļā krīžu eksperts, CIREN dibinātājs un valdes loceklis Jānis Vanags vadīja meistarklasi par noturības arhitektūru. Dalībnieki veidoja savas organizācijas riska kartes, pārvērtēja procesus un pārbaudīja, cik gatavi ir situācijām, kas prasa ātru un koordinētu rīcību. Savukārt krīžu vadības un uzņēmumu noturības eksperts Guntis Balodis dalījās pieredzē par to, kā izstrādāt krīžu vadības plānu, kas nav tikai dokuments mapē, kas nogrūsts kaut kur tālu skapī, bet patiesi strādā reālā situācijā.

Pasākuma norisi un saturu papildināja dalībnieku aktīvā iesaiste, savstarpējā pieredzes apmaiņa un diskusijas, kas bieži turpinājās arī starp sesijām. Tā izveidojās vide, kur profesionālas zināšanas un praktiski piemēri savijās vienotā stāstā par mūsdienu organizāciju noturību.

Viens no pasākuma idejas autoriem, "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis uzsvēra, ka šādu pasākumu nozīme Latvijas uzņēmējdarbības vidē tikai pieaug. "Informatīvās telpas drošība nav aptuvena ideja. Tā balstās konkrētos pīlāros, kas skaidri definēti "Konceptuālajā ziņojumā par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam". Šie pīlāri ir efektīva valsts komunikācija ar sabiedrību, spēcīga un kvalitatīva mediju vide un prasmīga, iesaistīta sabiedrība, kas spēj atpazīt manipulācijas," pauž Lastovskis.

Krīžu gatavības un noturības tēma Latvijā kļūst arvien nozīmīgāka, un interese par praktisku un pieredzē balstītu spēju stiprināšanu turpina augt. Šādu pasākumu ciklu plānots turpināt arī nākamgad. Seko jaunumiem, un strādāsim par stiprāku Latviju kopā!