Valsts vides dienests
Latvijas vides sardzē. Trīs mīti par Valsts vides dienestu, kas jāaizmirst uz visiem laikiem
Sagatavoja "Delfi Brand Studio" sadarbībā ar Valsts vides dienestu
Foto: publicitātes
Kas notiek ar apkārtējo vidi pēc automašīnas mazgāšanas ezera krastā? Kur paliek tumšie dūmu mākoņi, kas izplūst no kādas ražotnes skursteņa? Cik liela skāde tiktu nodarīta, ja līdakas sāktu ķert jau martā? Diez vai ikdienā par to aizdomājamies, tāpēc labi, ka ir kāds, kas tam seko līdzi katru dienu, – vides sardzē jau divdesmit gadus ir Valsts vides dienests (turpmāk – VVD).
VVD rūpējas par to, lai gaiss, ko elpojam, būtu tīrāks, ūdens, kurā peldamies, dzidrāks un zeme, pa kuru staigājam, mazāk piesārņota ar atkritumiem. VVD ir Latvijas vides sardze jau divdesmit gadus, ne tikai kontrolējot to, kas notiek dabā un uzņēmumu teritorijās, bet paredzot un novēršot riskus, vēl pirms tie rodas, izdodot tehniskos noteikumus vai piesārņojošās darbības atļaujas un nosakot tajās prasības, kuras uzņēmumiem jāizpilda, lai vispār drīkstētu uzsākt saimniecisko darbību. Divdesmit gadu laikā paveikto darbu saraksts ir garš, tomēr joprojām pastāv dažādi mīti. Šajā rakstā tos kliedēsim un skaidrosim, ko tad īsti VVD dara.
Pirmais mīts: VVD inspektori sēž tikai kabinetos, nevis dodas vidē
VVD strādā apmēram 300 darbinieki, no kuriem gandrīz puse nodarbināto ir inspektori, 30 % ir eksperti, bet pārējie – dažādu atbalsta funkciju veicēji. Inspektoru uzdevums ir panākt, lai uzņēmumi strādā tā, ka to ietekme uz vidi (gaisu, ūdeni, zemes dzīlēm) ir tik maza, ka neietekmē apkārtējo vidi, cilvēku veselību un labsajūtu. Piemēram, zvejas inspektori apmēram 70–80 % darba laika pavada pie vai uz ūdens. Savukārt lielākā daļa VVD inspektoru darba notiek pilsētvidē un rūpnieciskajās teritorijās. VVD darbinieku pienākumos ir saimnieciskās darbības radītā piesārņojuma uzraudzība, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu kontrole, kā arī gaisa piesārņojuma risku analīze un emisiju līmeņa mērīšana.
Vienlaikus vides uzraudzība sākas, vēl pirms ražotnes iekārtas tiek ieslēgtas. VVD vērtē iecerētās darbības ietekmi uz vidi, analizē riskus un nosaka emisiju robežvērtības jau atļauju un tehnisko noteikumu sagatavošanas posmā. Ja prasības nevar izpildīt, uzņēmums darbu nesāk un ievieš papildu risinājumus, līdz tas atbilst noteiktajiem vides nosacījumiem. Šādā veidā vides piesārņojums netiek tikai konstatēts pēc notikušā, bet tiek nepieļauts jau sākumā, jo saistošie nosacījumi ir zināmi un skaidri, pirms darbība sākusies.
Visbiežāk Latvijā sastopams gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī atkritumu radītais piesārņojums. Gaisa piesārņojums rodas galvenokārt no transporta, rūpniecības un mājsaimniecību apkures, veidojot kaitīgas daļiņas. Tāpat gaisa piesārņojums var izpausties kā spēcīgas un nepatīkamas smakas. Ūdens piesārņojuma galvenie avoti ir lauksaimniecība un notekūdeņi.
Vienlaikus vides uzraudzība sākas, vēl pirms ražotnes iekārtas tiek ieslēgtas. VVD vērtē iecerētās darbības ietekmi uz vidi, analizē riskus un nosaka emisiju robežvērtības jau atļauju un tehnisko noteikumu sagatavošanas posmā. Ja prasības nevar izpildīt, uzņēmums darbu nesāk un ievieš papildu risinājumus, līdz tas atbilst noteiktajiem vides nosacījumiem. Šādā veidā vides piesārņojums netiek tikai konstatēts pēc notikušā, bet tiek nepieļauts jau sākumā, jo saistošie nosacījumi ir zināmi un skaidri, pirms darbība sākusies.
Visbiežāk Latvijā sastopams gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, kā arī atkritumu radītais piesārņojums. Gaisa piesārņojums rodas galvenokārt no transporta, rūpniecības un mājsaimniecību apkures, veidojot kaitīgas daļiņas. Tāpat gaisa piesārņojums var izpausties kā spēcīgas un nepatīkamas smakas. Ūdens piesārņojuma galvenie avoti ir lauksaimniecība un notekūdeņi.
“
VVD uzrauga galvenokārt notekūdeņu jomu. Augsnes piesārņojums veidojas, piemēram, no nepareizas atkritumu apsaimniekošanas, lauksaimniecībā un citās jomās izmantotajām ķīmiskajām vielām.
Otrais mīts: VVD nodarbojas tikai ar sodīšanu
Ar mērķi uzņēmumiem skaidrot normatīvos aktus un prasības, kas uz tiem attiecas, VVD īsteno principu "Konsultē vispirms". VVD uzrauga uzņēmumu darbību un sniedz konsultācijas par piesārņojuma novēršanu, vides normatīvu ievērošanu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Jāpiebilst, ka VVD inspektors nav pilnvarots sniegt uzņēmumiem vai privātpersonām konkrētus risinājumu ieteikumus. Inspektors var norādīt uz konstatētajām problēmām, kuras jānovērš, pašiem piesaistot atbilstošus speciālistus.
Iestādes galvenais uzdevums nav piemērot sodus, bet gādāt, ka piesārņojums vidē nemaz nenonāk. VVD ir uzsācis salīdzinoši jaunu iniciatīvu – dodas konsultatīvās vizītēs pie jauniem uzņēmumiem, kuri pirmo reizi saņem atļaujas. Šo vizīšu mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmumā ir izprasti atļauju nosacījumi, kā arī pārrunāt tos ar operatoru. Ilgtermiņā tas varētu veicināt mazāku pārkāpumu skaitu uzņēmumos, kuros šādas konsultācijas veiktas.
VVD plāno pārbaudes, izmantojot informāciju par objektiem un riska novērtējumu, kas balstīts uz datiem. Pārsvarā VVD jau preventīvi novērš vides riskus, cilvēkus izglītojot. Vides eksperti arī bieži brauc uz skolām, lai stāstītu jauniešiem par VVD.
Gaisa piesārņojuma kontrole ir sarežģīta, jo liela tā daļa rodas no dabiskiem avotiem. Piemēram, tas var būt mežu ugunsgrēks vai tuksnešu vētra, jo dūmus un putekļus vējš spēj pārnest ļoti lielos attālumos. Tāpat piesārņojumu var radīt stipra vētra Baltijas jūrā, kad gaisā esošais sāls aerosols apdedzina priežu skujas piejūras kāpās. Šādu piesārņojumu cilvēks nevar ietekmēt. Tāpēc īpaši būtiski ir pārvaldīt un kontrolēt to piesārņojuma daļu, ko radām paši.
Iestādes galvenais uzdevums nav piemērot sodus, bet gādāt, ka piesārņojums vidē nemaz nenonāk. VVD ir uzsācis salīdzinoši jaunu iniciatīvu – dodas konsultatīvās vizītēs pie jauniem uzņēmumiem, kuri pirmo reizi saņem atļaujas. Šo vizīšu mērķis ir pārliecināties, ka uzņēmumā ir izprasti atļauju nosacījumi, kā arī pārrunāt tos ar operatoru. Ilgtermiņā tas varētu veicināt mazāku pārkāpumu skaitu uzņēmumos, kuros šādas konsultācijas veiktas.
VVD plāno pārbaudes, izmantojot informāciju par objektiem un riska novērtējumu, kas balstīts uz datiem. Pārsvarā VVD jau preventīvi novērš vides riskus, cilvēkus izglītojot. Vides eksperti arī bieži brauc uz skolām, lai stāstītu jauniešiem par VVD.
Gaisa piesārņojuma kontrole ir sarežģīta, jo liela tā daļa rodas no dabiskiem avotiem. Piemēram, tas var būt mežu ugunsgrēks vai tuksnešu vētra, jo dūmus un putekļus vējš spēj pārnest ļoti lielos attālumos. Tāpat piesārņojumu var radīt stipra vētra Baltijas jūrā, kad gaisā esošais sāls aerosols apdedzina priežu skujas piejūras kāpās. Šādu piesārņojumu cilvēks nevar ietekmēt. Tāpēc īpaši būtiski ir pārvaldīt un kontrolēt to piesārņojuma daļu, ko radām paši.
“
VVD veic gaisa kvalitātes uzraudzību, mērot piesārņojumu gāzu izplūdē no konkrētiem avotiem, piemēram, katlumājām, ražotnēm vai ventilācijas sistēmām un salīdzinot rezultātus ar atļautajām emisiju vērtībām.
Trešais mīts: VVD visu sakārtos, man nekas nav jādara
Cilvēku rīcībai ir būtiska nozīme vides kvalitātes nodrošināšanā, jo tieši ikdienas paradumi un izvēles nosaka, cik daudz resursu tiek patērēts un cik daudz piesārņojuma nonāk vidē. Atkritumu šķirošana, enerģijas un ūdens taupīšana, kā arī atbildīga attieksme pret vidi spēj samazināt negatīvo ietekmi. Savukārt neapdomīga rīcība, piemēram, atkritumu izmešana nepiemērotās vietās, sadzīves ķīmijas nonākšana kanalizācijā vai nelegāla dabas resursu izmantošana, rada problēmas, kuru seku likvidēšanā jāiesaistās VVD. Jāatceras, ka mēs katrs esam līdzatbildīgs par mūsu apkārtējo vidi.
Par pārkāpumiem, piemēram, nelegālām izgāztuvēm vai piesārņojumu, cilvēki var ziņot mobilajā lietotnē "Vides SOS", kas VVD palīdz ātrāk identificēt problēmas. Atbildīga sabiedrības rīcība uzlabo vides kvalitāti un vienlaikus atvieglo un padara efektīvāku VVD ikdienas darbu.
Piemēram, pārmērīga vai nelikumīga zivju ieguve var izraisīt zivju resursu samazināšanos un atsevišķām sugām pat radīt izzušanas risku. Tas negatīvi ietekmē gan ekosistēmu, gan cilvēku saimniecisko darbību un atpūtu. Lai ūdens bioloģiskie resursi – zivis un vēži – būtu ilgtspējīgi un daudzveidīgi arī nākamajām paaudzēm, nepieciešams tos saudzēt un izmantot, ievērojot noteikumus.
Noteikumi regulē, kādu zivju un vēžu garumu, svaru un daudzumu ir atļauts paturēt lomā, kā, kur un kad drīkst un nedrīkst ķert, kā arī īpaši aizsargā nārsta laikā.
Par pārkāpumiem, piemēram, nelegālām izgāztuvēm vai piesārņojumu, cilvēki var ziņot mobilajā lietotnē "Vides SOS", kas VVD palīdz ātrāk identificēt problēmas. Atbildīga sabiedrības rīcība uzlabo vides kvalitāti un vienlaikus atvieglo un padara efektīvāku VVD ikdienas darbu.
Piemēram, pārmērīga vai nelikumīga zivju ieguve var izraisīt zivju resursu samazināšanos un atsevišķām sugām pat radīt izzušanas risku. Tas negatīvi ietekmē gan ekosistēmu, gan cilvēku saimniecisko darbību un atpūtu. Lai ūdens bioloģiskie resursi – zivis un vēži – būtu ilgtspējīgi un daudzveidīgi arī nākamajām paaudzēm, nepieciešams tos saudzēt un izmantot, ievērojot noteikumus.
Noteikumi regulē, kādu zivju un vēžu garumu, svaru un daudzumu ir atļauts paturēt lomā, kā, kur un kad drīkst un nedrīkst ķert, kā arī īpaši aizsargā nārsta laikā.
“
Noteikumu ievērošanas uzraudzība un kontrole, ko veic VVD, nepieciešama, lai visi zivju un vēžu ieguvēji vienādi godīgi ievērotu noteikumus. Dabīgie ūdens bioloģiskie resursi ir visas sabiedrības īpašums un kopīga atbildība.
Vides aizsardzība nav tikai VVD pienākums, bet gan visas sabiedrības kopīgs uzdevums. Mēs paši veidojam vidi, kurā dzīvojam, tādēļ arī VVD darbiniekiem vislielāko gandarījumu sniedz apziņa, ka viņu darbs rada reālu ietekmi – gan novēršot un samazinot piesārņojumu, gan nodrošinot likumu ievērošanu, gan izglītojot un iedvesmojot sabiedrību rīkoties atbildīgi pret vidi. Tādēļ ir pienācis laiks atmest mītus un aizspriedumus, lai, kopīgi sadarbojoties, nodrošinātu dabas resursu un vides kvalitātes saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm.
