Pateicoties ES finansējumam vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā, šogad Latvija pilnībā pārrāva vēsturiskās saites ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām un pievienojās Eiropas vienotajam energoapgādes tīklam. ES līdzfinansējums palīdzēja īstenot šo vērienīgāko energoapgādes neatkarības un tādējādi arī reģiona drošības projektu, kura priekšrocības izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs, ik dienu saņemot stabilu elektroapgādi. Tāpat ar ES līdzfinansējumu ir atjaunoti ceļi, būvēti tilti, attīstītas inovācijas, celtas izglītības iestādes un renovētas reģionu slimnīcas – tās ir ilgtermiņa investīcijas, kas Latvijas iedzīvotājiem kalpos turpmākos gadu desmitus.

"Latvija noteikti gūst būtiskas priekšrocības no ES daudzgadu budžeta. Piešķirtais finansējums ne tikai veicina ekonomikas attīstību un uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī stiprina sabiedrības noturību un reģionālo drošību. Gan finansējuma apjoms, gan īstenoto projektu daudzveidība liecina par vērienīgu ieguldījumu Latvijas izaugsmē, kas turklāt palīdz mazināt attīstības atšķirības starp ES dalībvalstīm," uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Andris Kužnieks. Tāpēc Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar portālu "Delfi.lv" trīs mēnešu garumā veidos informatīvu rubriku par 12 ES daudzgadu budžeta ietvaros finansētiem dažādu jomu projektiem, kas ir devuši īpašu pienesumu Latvijas iedzīvotājiem.

Lai novērtētu, cik procentuāli liela ir ES finansējuma ietekme uz Latvijas ekonomikas attīstību, FM sadarbībā ar Latvijas Universitātes ekspertiem ir veikusi finanšu rādītāju modelēšanu, kas atspoguļoti pētījumā. Pētījuma vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Oļegs Krasnopjorovs vērtē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts, pateicoties ES finansējumam 2007.–2025. gadā, vidēji ir bijis par 8,1 % lielāks nekā tas būtu bez tā.*

Finanšu ministrijas šī gada aprēķini apliecina – ja Latvijā neieplūstu ES publiskais finansējums, IKP līmenis 2024. gadā būtu par 8,7 % zemāks. Savukārt 2025. gadā ES finansējuma pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību sasniedza jau +9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Kā uzsver Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, 2025. gadā ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju apjomi Latvijā ir bijuši vēsturiski augstākajā līmenī, pārsniedzot vienu miljardu eiro.

Savukārt Latvijas Universitātes pētījumā secināts, ka apmēram 60 % no dažādu jomu publiskās būvniecības 2007.–2025. gadā ir realizēti ar ES finansējuma atbalstu. Atsevišķās nozarēs šis finansējums veido līdz pat 80 % no kopējām publiskajām investīcijām. Šīm investīcijām ir bijis nozīmīgāks pienesums reģionu ekonomiskajai attīstībai. Lauksaimniecība un būvniecība ir tās nozares, kur ES finansējums ir veicinājis lielāko pievienotās vērtības kāpumu.

Ja privātā sektora ārvalstu investīcijām ir bijusi tendence koncentrēties vietās, kur jau šobrīd ir lielāka ekonomiskā attīstība un pirktspēja, piemēram, Rīga un Pierīga, tad ES finansējums atbilstoši Latvijas valdības lēmumiem un Eiropas Komisijas rekomendācijām ar īpašu fokusu ticis novirzīts mazāk attīstīto reģionu izaugsmei. Tāpēc, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latgale ir saņēmusi lielāku finansējumu.**

Oļegs Krasnopjorovs skaidro, ka bieži vien iedzīvotājiem veidojas maldīgs priekšstats, ka viņu personīgo labklājību ES līdzfinansētie projekti neveicina. Tomēr ES ieguldījumu ietekmes pētījums pierāda pretējo – ES finansējums tiešā veidā paaugstināja mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. Palielinot vidējo algu vairāk nekā patēriņa cenu līmeni, ES finansējums veicināja iedzīvotāju reālo pirktspēju. Pozitīva ietekme ir bijusi gan uz nodarbināto skaitu, gan uz darba ražīgumu.

ES finansējums cita starpā tika plaši izmantots ražošanas jaudu un vietējo uzņēmumu eksportspējas veicināšanā. Finanšu ministrijas dati liecina, ka vidēji 2007.–2025. gadā eksporta apjoms ar ES finansējuma atbalstu ir bijis par 4,8 % lielāks nekā tad, ja ES līdzfinansējuma nebūtu bijis. Turklāt eksportu ES finansējums palielināja vairāk nekā importu – tas ir par 3,8 % lielāks.

Šis ieguvums veidojas, jo lielākā daļa ES finansējuma – vairāk nekā 54 % – tika investēti fiziskajā kapitālā, piemēram, ceļos, ēkās, iekārtās, tehnoloģijās. Ieguldījumi fiziskajā kapitālā proporcionāli vairāk uzlabo tautsaimniecības ražošanas un eksporta potenciālu, nekā rada papildu pieprasījumu pēc importētām precēm. Tostarp arī ražošanas iekārtu, aparatūras un tehnoloģiju imports ilgtermiņā deva pozitīvu pienesumu, kāpinot vietējo uzņēmumu eksportspēju.

Līdz šim Latvija ES finansējumu ir saņēmusi četru daudzgadu budžeta plānošanas periodu ietvaros: 2004.–2006. gads, 2007.–2013. gads, 2014.–2020. gads un šobrīd vēl aktīvi turpinās projektu īstenošana, kas tiek līdzfinansēti no 2021.–2027. gada ES daudzgadu budžeta. 20 gadu laikā Latvija no ES ir saņēmusi finansējumu aptuveni 18 miljardu eiro apmērā; salīdzinājumam – 2025. gada Latvijas konsolidētā budžeta ieņēmumi bija plānoti 15,1 miljarda apmērā.