Bite latvija
"Apeirons": katrs otrais uzņēmums nav pieejams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem
Sagatavoja "Bite Latvija"
Foto: publicitātes
Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" regulāri veic pieejamības novērtējumu ar "slepenā pircēja" metodi, kurā piedalās cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Šī pieeja ļauj praksē pārbaudīt, cik patiesībā iekļaujoši un pieejami ir konkrētā uzņēmuma pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana. Kā norāda "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, līdzšinējā pieredze rāda, ka aptuveni katra otrā slepenā vizīte atklāj būtiskus trūkumus, kas cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem liedz patstāvīgi saņemt pakalpojumu. Lielākoties tas saistīts ar nepietiekamām zināšanām par likumdošanu, izpratnes trūkumu par klientu vajadzībām un vides pieejamību, tostarp nezināšanu par palīgtehnoloģijām, kas palīdz cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.
Saskaņā ar 2025. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir vairāk nekā 215 tūkstoši pieaugušo ar invaliditāti, kas veido aptuveni desmito daļu Latvijas iedzīvotāju, un vienlaikus sabiedrība strauji noveco — seniori veido gandrīz 22 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ir milzīga daļa sabiedrības, kurai ikdienā ir grūtības piekļūt dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.
"A komanda" ir apvienības "Apeirons" izveidota iniciatīva – tā ir 4-5 cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem komanda, kura, izmantojot "slepenā pircēja" metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai piekļūstamības risinājumi, kurus tas ieviesis, patiešām strādā un atbilst cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem vajadzībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.
"A komanda" ir apvienības "Apeirons" izveidota iniciatīva – tā ir 4-5 cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem komanda, kura, izmantojot "slepenā pircēja" metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai piekļūstamības risinājumi, kurus tas ieviesis, patiešām strādā un atbilst cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem vajadzībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.
“
Piekļūstamība nav tikai tehnisks uzdevums vai ķeksītis plāna izpildē – tā ir attieksmes un domāšanas maiņa, kas ietekmē ikvienu uzņēmuma, organizācijas, arī valsts iestāžu klientu. Slepenā pircēja metode palīdz uzņēmumiem paskatīties uz sevi ar cilvēku acīm, kuriem ir redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, un saprast, ar kādiem šķēršļiem viņi patiesībā saskaras. Tieši šie praktiskie šķēršļi, nevis formāla atbilstība, nosaka, vai pakalpojums ir pieejams. Mēs redzam, ka problēmas joprojām parādās gan digitālajā, gan fiziskajā vidē – neskatoties uz to, ka šogad ir stājies spēkā preču un pakalpojumu piekļūstamības likums.
Par būtiskiem uzlabojumiem var kļūt par nelieli, bet pārdomāti risinājumi, kas neprasa apjomīgas investīcijas, piemēram, automātiskas durvis, pielāgojami darba galdi, vizuālās un skaņas norādes, krēsli ar roku balstiem, kontrastējoši apzīmējumi uz grīdas un uzbrauktuves, kā arī tik vienkārša lieta kā savlaicīgi notīrīts sniegs.
"A-komandas cilvēki ir tie, kuri dodas uz dažādām vietām Latvijā, piedalās evakuācijas mācībās, pārbauda sabiedriskā transporta pieejamību, apmeklē valsts iestādes vai viesu namus u. tml. Viņu mērķis ir ar savu klātbūtni mainīt attieksmi un pierādīt, ka pieejamība nav privilēģija, bet norma. Kopumā pieeja iesaistīt piekļūstamības risinājumu novērtēšanā reālus cilvēkus ar funkcionāliem ierobežojumiem kļūst arvien pieprasītāka – pēdējā gada laikā šie cilvēki ir veikuši vairāk nekā 20 vizītes dažādās vietās. Tos aktīvi pieprasa telekomunikāciju, banku, valsts pārvaldes un mazumtirdzniecības nozares, un šie auditi ļauj ieraudzīt reālos šķēršļus, kurus bieži nespēj atklāt ne tehniskās pārbaudes, ne pašnovērtējumi," atklāj Ivars Balodis.
Piemēram, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" ir sadarbojies ar "Apeirons" un "A-komandu" gan piekļūstamības risinājumu ieviešanā uzņēmuma klientu apkalpošanas centros un digitālajā vidē, gan to izvērtēšanā.
"A-komandas cilvēki ir tie, kuri dodas uz dažādām vietām Latvijā, piedalās evakuācijas mācībās, pārbauda sabiedriskā transporta pieejamību, apmeklē valsts iestādes vai viesu namus u. tml. Viņu mērķis ir ar savu klātbūtni mainīt attieksmi un pierādīt, ka pieejamība nav privilēģija, bet norma. Kopumā pieeja iesaistīt piekļūstamības risinājumu novērtēšanā reālus cilvēkus ar funkcionāliem ierobežojumiem kļūst arvien pieprasītāka – pēdējā gada laikā šie cilvēki ir veikuši vairāk nekā 20 vizītes dažādās vietās. Tos aktīvi pieprasa telekomunikāciju, banku, valsts pārvaldes un mazumtirdzniecības nozares, un šie auditi ļauj ieraudzīt reālos šķēršļus, kurus bieži nespēj atklāt ne tehniskās pārbaudes, ne pašnovērtējumi," atklāj Ivars Balodis.
Piemēram, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" ir sadarbojies ar "Apeirons" un "A-komandu" gan piekļūstamības risinājumu ieviešanā uzņēmuma klientu apkalpošanas centros un digitālajā vidē, gan to izvērtēšanā.
“
Manuprāt, ikvienam uzņēmumam vai organizācijai, kas šobrīd ievieš vai tikai apsver piekļūstamības risinājumu ieviešanu, ir nozīmīgi apzināties, ka sadarbība ar cilvēkiem, kuri reāli izmantos šos risinājumus, nav paredzēta, lai meklētu kļūdas vai dalītos ar pārmetumiem – tā palīdz redzēt iespējas uzlabojumiem, kā klienti var vēl ērtāk piekļūt produktiem un pakalpojumiem. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka zināšanas ir regulāri jāatjauno – mainās tehnoloģijas, pieaug prasības un arī sabiedrības izpratne. Tāpēc Bitē iekļaujošas vides veidošana ir daļa no uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijas un uzlabojumu veikšanai visos mūsu kanālos mēs sadarbojamies ar "Apeirons" ekspertiem.
Lai veicinātu piekļūstamību, pagājušajā gada vasarā desmit "Bite Latvija" klientu apkalpošanas centros visā Latvijā ir ieviesti, regulējami galdi un krēsli ar roku balstiem, kas piemēroti cilvēkiem ar invaliditāti, indukcijas cilpa cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un izvietota taktilā brīdinošā josla cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Tāpat piekļūstama vide radīta "Bite Latvija" Rīgas un Rēzeknes birojā. Savukārt uzņēmuma digitālajos kanālos ir iespējama gan krāsu, gaismas konstrasta pielāgošana, gan fonta izmēra maiņa un teksta palielināšana, kā arī virkne citu iespēju.
"Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt vai padziļināt darbu pie pieejamības, mēs iesakām divpakāpju pieeju: lietotāju pārbaudes, iesaistot A-komandu, un ekspertu auditu, sniedzot skaidru rīcības plānu – ko uzlabot jau šodien un ko ieplānot mainīt ilgtermiņā. Eksperti izvērtē atbilstību likumiem un labajai praksei, piedāvā alternatīvus risinājumus un palīdz saprast, kuras nianses padarīs vidi draudzīgāku. Būtiski, ka komandas jau pārbaudītās vietas Latvijā, Igaunijā, Somijā un citās valstīs tiek iekļautas arī pieejamo vietu datubāzē Mapeirons. Šis ceļvedis kalpo kā uzticams ieteikums ikvienam, kurš vēlas pārliecināties, ka pakalpojums patiešām ir pieejams," stāsta Ivars Balodis.
Viņš piebilst, ka bieži vien tieši reāli uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību pieredzes stāsti, ieviešot piekļūstamības risinājumus, iedvesmo pārņemt šo praksi arī citus – kāds klientu apkalpošanas salons uzliek zemāku virsdrēbju pakaramo un iegūst lojālus klientus; kāds muzejs iemācās evakuēt apmeklētājus ar dažādām vajadzībām; kāda kafejnīca ar vienkāršu sliekšņa maiņu atver durvis plašākai auditorijai. Tas parāda, ka pat viena pacelta durvju vērtne vai uzlabota uzbrauktuve var mainīt daudzu cilvēku ikdienu un lauzt stereotipus.
"Uzņēmumiem, kas vēlas uzsākt vai padziļināt darbu pie pieejamības, mēs iesakām divpakāpju pieeju: lietotāju pārbaudes, iesaistot A-komandu, un ekspertu auditu, sniedzot skaidru rīcības plānu – ko uzlabot jau šodien un ko ieplānot mainīt ilgtermiņā. Eksperti izvērtē atbilstību likumiem un labajai praksei, piedāvā alternatīvus risinājumus un palīdz saprast, kuras nianses padarīs vidi draudzīgāku. Būtiski, ka komandas jau pārbaudītās vietas Latvijā, Igaunijā, Somijā un citās valstīs tiek iekļautas arī pieejamo vietu datubāzē Mapeirons. Šis ceļvedis kalpo kā uzticams ieteikums ikvienam, kurš vēlas pārliecināties, ka pakalpojums patiešām ir pieejams," stāsta Ivars Balodis.
Viņš piebilst, ka bieži vien tieši reāli uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību pieredzes stāsti, ieviešot piekļūstamības risinājumus, iedvesmo pārņemt šo praksi arī citus – kāds klientu apkalpošanas salons uzliek zemāku virsdrēbju pakaramo un iegūst lojālus klientus; kāds muzejs iemācās evakuēt apmeklētājus ar dažādām vajadzībām; kāda kafejnīca ar vienkāršu sliekšņa maiņu atver durvis plašākai auditorijai. Tas parāda, ka pat viena pacelta durvju vērtne vai uzlabota uzbrauktuve var mainīt daudzu cilvēku ikdienu un lauzt stereotipus.
