Pagātnes mantojums ir nākotnes instruments veselības atjaunošanai
No vasaras mājas Toskānas pakalnos līdz starptautiskam uzņēmumam: "Aboca" ģimenes stāsts
Sagatavots sadarbībā ar "Norameda”
Foto: Publicitātes
"Aboca" šodien ir pazīstams kā viens no vadošajiem dabiskas izcelsmes veselības risinājumu uzņēmumiem Eiropā. Tā produkti atrodami aptiekās vairākās valstīs, uzņēmums runā par ilgtspēju, sistēmisko domāšanu un cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanu. Taču šis stāsts sākās nevis laboratorijā vai biznesa inkubatorā, bet gan ar kādu ļoti personisku un, iespējams, pat ikdienišķu lēmumu – nopirkt ģimenes vasaras māju.
Itāļu ģimene, četrpadsmit cilvēki un kalni
1975. gadā "Aboca" dibinātāja Valentīno Merkati ģimene iegādājās villu Toskānas pakalnos. Tā nebija daļa no biznesa stratēģijas – drīzāk vēlme atrast vietu, kur vasarās pulcēties visai ģimenei. Tajā laikā kopā dzīvoja trīs paaudzes: tēvs ar diviem brāļiem, viņu bērni un vecmāmiņa. Kopā – četrpadsmit cilvēki. Tipiska, skaļa, dzīva itāļu ģimene.
Līdz ar māju tika nopirkti arī apkārtējie lauki. Tie bija akmeņaini, ar nelielu ūdens pieejamību un, kā drīz kļuva skaidrs, pilnīgi nepiemēroti intensīvai lauksaimniecībai.
"Tēvs sev uzdeva jautājumu – ko vispār var darīt ar šo zemi?" atceras "Aboca" šodienas izpilddirektors Masimo Merkati. "Šeit nevarēja audzēt graudus vai veidot industriālas plantācijas. Taču tieši šis ierobežojums kļuva par sākumu."
Līdz ar māju tika nopirkti arī apkārtējie lauki. Tie bija akmeņaini, ar nelielu ūdens pieejamību un, kā drīz kļuva skaidrs, pilnīgi nepiemēroti intensīvai lauksaimniecībai.
"Tēvs sev uzdeva jautājumu – ko vispār var darīt ar šo zemi?" atceras "Aboca" šodienas izpilddirektors Masimo Merkati. "Šeit nevarēja audzēt graudus vai veidot industriālas plantācijas. Taču tieši šis ierobežojums kļuva par sākumu."
Masimo Merkati, "Aboca" izpilddirektors
Lēmums, ko diktēja bērni, nevis tirgus
Tolaik uzņēmuma dibinātājs strādāja pavisam citā nozarē – viņš bija viens no nozīmīgākajiem "Alfa Romeo" automašīnu tirgotājiem Itālijā. Bizness plauka, pieredzes netrūka. Taču dzīve laukos mainīja skatījumu.
"Tēvs saprata, ka viss, ko viņš izmantos uz šīs zemes, būs daļa no mūsu ikdienas," stāsta dēls. "Ja lauki tiks apstrādāti ar ķimikālijām, tās nonāks gaisā, ūdenī, pārtikā. Un šeit dzīvoja viņa bērni."
Šis bija pagrieziena punkts. Viņš nolēma: nekādu toksisku vielu. Ne dārzā, ne laukos, ne mājās. Tajā laikā – 70. gados – šāda domāšana bija teju eksotiska. Taču tas bija personisks, nevis ideoloģisks lēmums.
"Tēvs saprata, ka viss, ko viņš izmantos uz šīs zemes, būs daļa no mūsu ikdienas," stāsta dēls. "Ja lauki tiks apstrādāti ar ķimikālijām, tās nonāks gaisā, ūdenī, pārtikā. Un šeit dzīvoja viņa bērni."
Šis bija pagrieziena punkts. Viņš nolēma: nekādu toksisku vielu. Ne dārzā, ne laukos, ne mājās. Tajā laikā – 70. gados – šāda domāšana bija teju eksotiska. Taču tas bija personisks, nevis ideoloģisks lēmums.
“
Mēs nekad neesam uzskatījuši dabu par resursu, ko var vienkārši izmantot. Tā ir sistēma, kurā arī mēs paši esam iekšā. Ja tu bojā sistēmu, tu galu galā bojā sevi. Mans tēvs to saprata ļoti vienkārši – ne teorētiski, bet ikdienā. Viņš skatījās uz laukiem, uz ūdeni, uz pārtiku un domāja par mums, bērniem. Viņš jautāja: "Kādu pasauli es viņiem atstāšu?" "Aboca" dzima no šī jautājuma, nevis no vēlmes izveidot kārtējo produktu. Bizness atnāca tikai pēc tam.
Atgriešanās pie senas tradīcijas
Meklējot atbildi, ko audzēt šajos pakalnos, viņš pievērsās reģiona vēsturei. Izrādījās, ka šī teritorija gadsimtiem ilgi bijusi saistīta ar ārstniecības un tā sauktajiem oficiālajiem augiem – augiem, kurus izmantoja krāsvielu iegūšanai, tekstilrūpniecībā, medicīnā.
Renesanses laikmetā šeit ievāktus augus izmantoja pat Florences amatnieki. Tāpat reģionā bija sena tabakas audzēšanas tradīcija. Šīs zināšanas kļuva par pamatu idejai: audzēt ārstniecības augus, ievērojot dabas ritmus un neizmantojot ķīmiju.
Sākotnēji doma bija vienkārša – piegādāt augus farmācijas nozarei. Taču ar laiku radās ambiciozāks jautājums: kāpēc gan neizstrādāt savus produktus?
Renesanses laikmetā šeit ievāktus augus izmantoja pat Florences amatnieki. Tāpat reģionā bija sena tabakas audzēšanas tradīcija. Šīs zināšanas kļuva par pamatu idejai: audzēt ārstniecības augus, ievērojot dabas ritmus un neizmantojot ķīmiju.
Sākotnēji doma bija vienkārša – piegādāt augus farmācijas nozarei. Taču ar laiku radās ambiciozāks jautājums: kāpēc gan neizstrādāt savus produktus?
Studijas, senas grāmatas un pirmā recepte
Lai šo ideju īstenotu, "Aboca" dibinātājs sāka mācīties no jauna. Viņš ieguva izglītību fitoterapijā, ceļoja pa Eiropu, pētīja senus manuskriptus un ārstniecības grāmatas, no kurām daļa joprojām glabājas uzņēmuma kolekcijā.
"Tā nebija romantiska aizraušanās," uzsver viņa dēls. "Tas bija ļoti nopietns, sistemātisks darbs – apvienot senās zināšanas ar mūsdienu zinātni."
1981. gadā tika radīts pirmais "Aboca" produkts – dabiskas izcelsmes caurejas līdzeklis, kas uzņēmuma sortimentā ir saglabājies līdz pat šodienai. Ar to arī sākās "Aboca" kā uzņēmuma vēsture.
"Tā nebija romantiska aizraušanās," uzsver viņa dēls. "Tas bija ļoti nopietns, sistemātisks darbs – apvienot senās zināšanas ar mūsdienu zinātni."
1981. gadā tika radīts pirmais "Aboca" produkts – dabiskas izcelsmes caurejas līdzeklis, kas uzņēmuma sortimentā ir saglabājies līdz pat šodienai. Ar to arī sākās "Aboca" kā uzņēmuma vēsture.
Piecpadsmit gadi bez atzinības
Tomēr panākumi nenāca ātri. Pirmos desmit līdz piecpadsmit gadus uzņēmums dzīvoja nepārtrauktā cīņā. "80. gados neviens īsti neticēja šai pieejai," atceras izpilddirektors. "Farmaceiti bija skeptiski, tirgus nebija gatavs. Mēs strādājām bez konservantiem, bez sintētiskiem šķīdinātājiem, ekstraktus gatavojām tikai ar ūdeni un spirtu. Tas šķita pārāk dīvaini."
Produkts tika uztverts kā nišas prece, un "Aboca" sākotnēji savus izstrādājumus izplatīja galvenokārt drogu veikalos, nevis aptiekās. Pārmaiņas nāca 90. gadu sākumā. Sabiedrībā sāka mainīties izpratne par veselību – tā vairs nebija tikai slimību neesamība, bet arī labsajūta, līdzsvars un profilakse.
Aptiekas kļuva atvērtākas alternatīviem risinājumiem, un "Aboca" pieeja beidzot atrada savu auditoriju. Tieši šajā laikā uzņēmumā iesaistījās arī dibinātāja bērni – tostap šodienas izpilddirektors un viņa māsa.
Produkts tika uztverts kā nišas prece, un "Aboca" sākotnēji savus izstrādājumus izplatīja galvenokārt drogu veikalos, nevis aptiekās. Pārmaiņas nāca 90. gadu sākumā. Sabiedrībā sāka mainīties izpratne par veselību – tā vairs nebija tikai slimību neesamība, bet arī labsajūta, līdzsvars un profilakse.
Aptiekas kļuva atvērtākas alternatīviem risinājumiem, un "Aboca" pieeja beidzot atrada savu auditoriju. Tieši šajā laikā uzņēmumā iesaistījās arī dibinātāja bērni – tostap šodienas izpilddirektors un viņa māsa.
Izvēle turpināt, nevis pienākums
"Es uzaugu šajā vidē," viņš saka. "Ir fotogrāfija, kur man ir septiņi gadi un es esmu bišu ielenkumā. Tā bija mana bērnība."
"Mana bērnība nebija romantizēta idille – tā bija ļoti praktiska. Es redzēju, ka daba var būt dāsna, bet arī skarba, ja pret to izturas vieglprātīgi. Mēs mācījāmies novērot: laikapstākļus, augsni, augus, kukaiņus. Tas iemāca pazemību. Tu saproti, ka neesi saimnieks, bet daļa no kopuma. Šī sajūta man ir palikusi visu mūžu, un tā ietekmē katru lēmumu, ko pieņemu arī šodien."
Tomēr viņš uzsver – lēmums turpināt ģimenes uzņēmumu nebija pašsaprotams. Tā nebija dinastijas nepieciešamība, bet apzināta izvēle.
"Mana bērnība nebija romantizēta idille – tā bija ļoti praktiska. Es redzēju, ka daba var būt dāsna, bet arī skarba, ja pret to izturas vieglprātīgi. Mēs mācījāmies novērot: laikapstākļus, augsni, augus, kukaiņus. Tas iemāca pazemību. Tu saproti, ka neesi saimnieks, bet daļa no kopuma. Šī sajūta man ir palikusi visu mūžu, un tā ietekmē katru lēmumu, ko pieņemu arī šodien."
Tomēr viņš uzsver – lēmums turpināt ģimenes uzņēmumu nebija pašsaprotams. Tā nebija dinastijas nepieciešamība, bet apzināta izvēle.
“
Mani interesēja ne tikai bizness, bet ideja – vai iespējams veidot uzņēmumu, kas attīstās, vienlaikus mainot domāšanu par attiecībām starp cilvēku un dabu.
Uzņēmums kā vērtību turpinājums
Šodien "Aboca" sevi definē ne tikai kā farmācijas uzņēmumu, bet arī kā domāšanas modeli. Centrā ir ideja par savstarpēju saikni – starp cilvēkiem, vidi, sabiedrību un veselību. ""Aboca" dzima no vienkārša jautājuma," saka izpilddirektors. 'Kā dzīvot un strādāt tā, lai nekaitētu sev, saviem bērniem un pasaulei, kurā dzīvojam."
"Mūsdienās veselība bieži tiek reducēta uz simptomu novēršanu, nevis cēloņu izpratni. Mēs esam pieraduši domāt lineāri: ir problēma – ir tablete. Taču cilvēks nav mehāniska sistēma, un daba nav laboratorija, kuru var bezgalīgi kontrolēt. Patiesa veselība sākas ar attiecībām – ar vidi, ar pārtiku, ar savu ķermeni. Ja šīs attiecības ir izjauktas, nekāda tehnoloģija to pilnībā nekompensēs."
Un, iespējams, tieši tāpēc šis stāsts joprojām turpinās – nevis kā nostalģija par pagātni, bet kā konsekventa izvēle arī nākotnei.
"Mūsdienās veselība bieži tiek reducēta uz simptomu novēršanu, nevis cēloņu izpratni. Mēs esam pieraduši domāt lineāri: ir problēma – ir tablete. Taču cilvēks nav mehāniska sistēma, un daba nav laboratorija, kuru var bezgalīgi kontrolēt. Patiesa veselība sākas ar attiecībām – ar vidi, ar pārtiku, ar savu ķermeni. Ja šīs attiecības ir izjauktas, nekāda tehnoloģija to pilnībā nekompensēs."
Un, iespējams, tieši tāpēc šis stāsts joprojām turpinās – nevis kā nostalģija par pagātni, bet kā konsekventa izvēle arī nākotnei.
Lasi vēl:
“
Ielūkojies "Aboca" produktu piedāvājumā: https://famisano.lv/brand/3-aboca-spa-societa-agricola
