Saldēšana ir mežizstrādes metode, kurā, izmantojot salu, tiek stiprināti meža ceļi un dabiskās brauktuves purvainās un ļoti mitrās vietās ar zemu grunts nestspēju. Mērķis ir izveidot noturīgu sasalušu brauktuvi. "Ir meža masīvi, jaunaudžu kopšanas un atjaunošanas cirtes, kur fiziski vienkārši nevaram iebraukt ar mežizstrādes tehniku. Nākas gaidīt ziemu un veikt ceļu saldēšanu – tas ir vienīgais veids, kā šādām vietām piekļūt, lai veiktu mežizstrādes meistaru ieplānotos darbus," skaidro Vēveris.

Ceļu saldēšanas pamatā ir augsnes virskārtas sablīvēšana, no tās izspiežot mitrumu. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai klātne sala ietekmē veidotos stingra un stabila. Ja uz augsnes vai stigas izveidojusies sniega kārta, tā ir gluži kā sega, kas sasilušā zemē liedz salam iekļūt dziļāk augsnē, tādēļ ir naivi cerēt, ka bez tehnikas iesaistes izveidosies stingrs pamats.

Vispirms pa klātni nobrauc ar tehniku, piemēram, kāpurķēžu ekskavatoru vai mežizstrādes tehniku, lai pieblietētu un izlīdzinātu zemes virskārtu, samaltu dubļus ar sniegu un izspiestu virszemē mitrumu no dziļākiem augsnes slāņiem. Nereti pa klātni jānobrauc pat vairākas reizes, lai maksimāli izspiestu visu mitrumu virspusē. Pēc tam zemei ļauj piesalt, bet, kad klātne ir sasalusi, to atkal pieblietē ar tehniku un vēlreiz atstāj sasalt. Tiek veikta vizuālā apsekošana, un šo blīvēšanas–saldēšanas metodi atkārto, kamēr ceļš ir gana stingrs un līdzens, lai pa to varētu droši pārvietoties mežizstrādes tehnika. Dziļākas risas var pastiprināt arī ar ciršanas atliekām, kas radušās mežizstrādes procesā.

Ceļu saldēšanai jābūt optimizētai un pārdomātai, jo šis process prasa finansiālus ieguldījumus. Jāņem arī vērā, ka ceļu saldēšana nav vienas dienas jautājums. Svarīgi, lai sals pieturas ilgstoši, kamēr izdodas pieblīvēt un nostiprināt klātni. Parasti tas prasa vismaz nedēļu.

Ceļu saldēšana notiek ne tikai mežā, bet arī, piemēram, laukmalēs, vienojoties ar zemju īpašniekiem. "Ir gana daudz tādu meža teritoriju, kas atrodas blakus lauksaimniecības zemēm, un vienīgā iespēja, kā tām piekļūt, ir, šķērsojot lauku. Likumsakarīgi – to iespējams darīt tikai ziemā, kad zemnieks ražu jau novācis un zeme uz lauka ir sasalusi. LVM interesēs vienmēr ir bijis saimniekot ilgtspējīgi un saudzīgi, nenodarot kaitējumu videi, tāpēc runājam ar zemju īpašniekiem un cenšamies ar viņiem atrast kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas," pieredzē dalās mežizstrādes vadītājs.

Konkrētais pievedceļš, kas sasaldēts Rietumvidzemes reģionā netālu no Korģenes Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, ir aptuveni 350 metrus garš. Plānotie saldēšanas darbi tika veikti mežizstrādes meistara Naura Īstenā uzraudzībā, un šajā vietā paredzēts veidot divas krājas kopšanas cirtes, lai palielinātu mežaudzes vērtību un ražīgumu, izcērtot slimos, bojātos vai mazvērtīgos kokus, tā atbrīvojot vietu perspektīvo koku augšanai. Nākotnē tas palīdzēs izaugt kvalitatīvākam un spēcīgākam mežam, kas arī ir galvenais mērķis.

"LVM ir ļoti svarīga plānošana – mežizstrādes meistariem un plānošanas ekspertam ir jāapseko un jāpārzina savas teritorijas, lai izvērtētu, kurā laikā konkrētās cirsmas var izstrādāt. Tādējādi mēs jau zinām, kurās vietās izstrādi nav iespējams veikt citos gadalaikos, kā tikai ziemā. Jāņem arī vērā dažādi ar vidi saistīti ierobežojumi, piemēram, putnu ligzdošanas laiks. Jau no 1. februāra mikrolieguma buferzonā ap jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumiem ir aizliegtas visu veidu cirtes," skaidro nozares eksperts.

Līdztekus "LVM Zemes dzīļu un infrastruktūras" darbinieki arī uzrauga, lai meža autoceļi ar lielāko satiksmes intensitāti ziemā būtu izbraucami, – tiek veikta sniega šķūrēšana un apledojušās virsmas saudzīga rievošana. To dara, lai nodrošinātu plānotos mežizstrādes un apsaimniekošanas darbus un piekļuvi meža masīviem visu ziemas periodu.