No 2017. gada līdz 2021. gadam Vidzemes slimnīcā pārbūvētas 10 nodaļas, četras kāpņutelpas un ambulatorās ieejas mezgls, savukārt projekta turpinājumā līdz 2023. gada beigām īstenota arī Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas pārbūve. Projekta īstenošanu īpaši novērtē Ambulatorās daļas pacienti un darbinieki – tieši Ambulatorā daļa ir tā, kas ik dienu apkalpo vairāk nekā 300 pacientu, gadā uzņemot 50 tūkstošus pacientu. "Pirms šī projekta uzsākšanas mūsu slimnīcā nebija veikti tik vērienīgi remontdarbi kopš slimnīcas uzcelšanas 1975. gadā," stāsta Vidzemes slimnīcas Ambulatorās daļas vadītāja Kristīne Tiltiņa.

Iedzīvotāji arvien vairāk novērtē sadzīvē noderīgus digitālus risinājumus, tāpēc arī veselības iestādes nevar šajā ziņā atpalikt. Viens no Ambulatorās daļas veiksmīgas darbības stūrakmeņiem ir sakārtota reģistratūra, tāpēc projekta laikā domāts arī par to, kā uzlabot šo pakalpojumu. Slimnīcā ieviesta rindu vadība jeb numuriņu sistēma, kas ļāvusi ne tikai sakārtot pacientu rindas reģistratūrā, bet iegūt vērtīgu informāciju par to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai pacients no apkalpošanas reģistratūrā nokļūtu pie ārsta, cik ilgu laiku aizņem vizīte un citus noderīgus datus. Turklāt rindu vadības sistēma ir arī speciālistu kabinetos – pacientus izsauc pēc numura, nevis vārda, lai ievērotu diskrētumu un personas datu aizsardzību.

Pacientu plūsmu ievērojami uzlabot ļāvusi arī pārbūvētā ieeja. Tāpat padomāts par skaidrām norādēm iekštelpās. "Ambulatorie pacienti, kuri atnāk uz plānveida pakalpojumiem, ir jānodala no stacionāra pacientiem, kas ilgstoši uzturas slimnīcā. Iemesli ir vairāki – sākot ar organizatoriskiem jautājumiem un pacientu izpratni, kur doties, beidzot ar infekciju kontroli. Jaunā sistēma palīdz mazināt infekciju risku pacientiem, kuri slimnīcā ierodas uz īslaicīgu vizīti," stāsta Kristīne Tiltiņa.

Tāpat uzlabotas šķietami pašsaprotamas, bet svarīgas lietas. Piemēram, slimnīcas ventilācijas sistēma, kas katram korpusam nu ir atsevišķa, un preventīvi ļauj izvairīties no infekciju izplatības. Katrā nodaļā izbūvēts arī atsevišķs sanitārais mezgls, kas ļāva katrā palātā ierīkot vannas istabu ar labierīcībām, būtiski uzlabojot pacientu komfortu un drošību.

Izbūvēta pavisam jauna endoskopiju nodaļa ar plašu iekārtu klāstu, divām endoskopiju zālēm un palātu pacientiem, kur atgūties pēc narkozes. "Endoskopiju nodaļa nodrošina izmeklējumus stacionāram un uzņemšanas nodaļai, līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka šobrīd tās atrašanās vieta un kapacitāte nodrošina izmeklējumu pieejamību ne tikai plānveida pakalpojumiem, bet arī akūtiem pacientiem," pauž Kristīne Tiltiņa. Attīstīta un uzlabota funkcionālās diagnostikas nodaļa, kas papildina pacientiem pieejamo speciālistu un pakalpojumu klāstu, tā piemēram, pneimonologa vizītes laikā nu var veikt arī spirogrāfiju jeb elpošanas pārbaudi.

Pacients, kurš ieradies saņemt ambulatoro pakalpojumu, ērti var nokļūt uz nākamo izmeklējumu, jo kabineti izvietoti netālu. Pacientu vidū veiktās aptaujas apliecina, ka apmeklētāji pozitīvi novērtē savu pieredzi slimnīcā. Atzinīgi vārdi ir saņemti ne tikai par izremontētajām telpām, bet arī sajūtām, ko rada jaunie apstākļi – piemēram, nav jāuztraucas, ko domās citi, ejot pie ārsta ar delikātām sūdzībām, jo kabineti ir anonīmi. "Mēs varam nodrošināt daudz labāku veselības aprūpi, un arī darbiniekiem ir daudz ērtāk un patīkamāk strādāt," novērtē Ambulatorās daļas vadītāja.

Daļai iedzīvotāju joprojām ir ierobežotas iespējas nokļūt pie ārsta - agri no rīta un ar diviem autobusu reisiem jāizbrauc no tāla lauku pagasta, jālūdz palīdzība radiniekiem vai kaimiņiem, kas aizvestu ar automašīnu līdz slimnīcas durvīm, jo ir fiziskas grūtības pārvietoties paša spēkiem. Šī ir viena no svarīgākajām problēmām, kuras risinājumi ir ietverti slimnīcas pakalpojumu jaunajā piedāvājumā. Lai aiztaupītu nepieciešamību atkārtoti nokļūt slimnīcā no lauku teritorijām, kur nav pieejami tiešie sabiedriskā transporta reisi uz Valmieru, Vidzemes slimnīcas Ambulatorā daļa īpašu uzmanību pievērš integrētajiem pakalpojumiem. Nepieciešamības gadījumā slimnīcas personāls dara visu iespējamo, lai pacients iegūtu pēc iespējas vairāk un visi nepieciešamie izmeklējumi un manipulācijas būtu saplānotas vienā dienā.

Slimnīcai izveidojusies sadarbība ar dažādiem sociālās aprūpes namiem – tiek organizētas dienas, kad kataraktas operācijas acīm veic pat 10 senioriem no viena aprūpes nama. "Tas pacientu loģistiku padara vieglāku, arī pirms un pēc operāciju vizītes tiek plānotas plus mīnus vienā dienā," stāsta Kristīne Tiltiņa. Ja aprūpes nama klienti uz izmeklējumiem jāved katrs atsevišķi, tas palielina risku, ka pacients līdz pakalpojumam nenonāk.

Projekts "Pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana Vidzemes reģionā" īstenots pateicoties 9 069 000 eiro Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Tas Vidzemes slimnīcai ļāvis ievērojami attīstīties un palielināt pacientu plūsmu, ātrāk sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus.

Slimnīcas vadība un ārsti neplāno attīstībā apstāties, jo idejas uzlabojumiem un arī paveicamo darbu apjoms vēl ir ievērojams. "Ja skatāmies reģionālo slimnīcu kontekstā – digitalizācijā esam līderi. Mūsu ārsti uzdod jautājumus, kā mēs darīsim to, par ko citi vēl pat nedomā," uzsver Kristīne Tiltiņa. Komanda ir atsaucīga, gatava pieņemt un apgūt inovācijas un jaunas sistēmas, lai informācija būtu pieejamāka gan speciālistu vidū, gan pacientam.

Nākotnē plānots uzlabot radioloģijas nodaļu. Izmantojot Vidzemes slimnīcas finansējumu, uzbūvēts jauns rehabilitācijas centrs. Jau šobrīd notiek nākamie pārbūves darbi sterilizācijas nodaļai. Visi šie pasākumi ļauj Vidzemes slimnīcai nodrošināt reģionā augstvērtīgus pakalpojumus. Šis ir nozīmīgs arguments jauno speciālistu motivēšanai un piesaistei darbam reģionos.

Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četru eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.