Stiprinām drošību arī energoapgādē
Foto: Indulis Aploks, AST apakšstacijas "Grobiņa" ilggadējais vadītājs
Vienotā tīklā ar Eiropu – sinhronizācija nodrošina Latvijas drošību un energoneatkarību
Droša un stabila energoapgāde ir svarīga katram iedzīvotājam – tas ir arī viens no valsts drošības pīlāriem. Pirms gada, 2025. gada 9. februārī, Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu. Tādā veidā Latvija kļuva energoneatkarīga no Krievijas kontrolētā energotīkla BRELL loka. Vērienīgais projekts ilga teju 20 gadus – tā laikā veikti ievērojami infrastruktūras pastiprināšanas un modernizācijas darbi. Pateicoties Baltijas valstu un Polijas ciešai sadarbībai un Eiropas Savienības politiskajam un finansiālajam atbalstam vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā, Baltijas sinhronizāciju bija iespējams pabeigt gadu ātrāk, nekā iepriekš paredzēts. Šis ir vērienīgākais reģiona drošības projekts, kura priekšrocības nu jau vairāk nekā gadu izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs, ik dienu saņemot stabilu elektroapgādi.
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sinhronizācijas projekts nozīmēja ne tikai pamatīgu gatavošanos, bet arī līdzšinējās infrastruktūras uzlabošanas darbus, vērienīgas pārbūves un jaunu, iepriekš neapgūtu tehnoloģiju ieviešanu. "Gatavojoties Baltijas elektrotīklu integrācijai ar kontinentālās Eiropas energosistēmu, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu Latvijā kopumā tika izbūvētas vai pārbūvētas gaisvadu elektrolīnijas vairāk nekā 500 km garumā un uzstādītas jaunas tehnoloģijas, tostarp sinhronie kompensatori un bateriju sistēmas," stāsta Indulis Aploks, AST apakšstacijas "Grobiņa" ilggadējais vadītājs. Infrastruktūras uzlabojumi nozīmēja arī dažādus izaicinājumus pārvades operatoram, tomēr mērķtiecīgs komandas darbs ļāvis veiksmīgi īstenot Latvijai, Baltijai un visai Eiropai nozīmīgo projektu.
“
Ievērojamais ES finansējums ļauj AST īstenot nozīmīgus energoneatkarības projektus bez finanšu sloga uz patērētājiem. Sinhronizācijas projekta ietvaros pastiprinātā pārvades infrastruktūra Latvijā, Lietuvā, Igaunijā ir ne tikai Baltijas reģiona energoneatkarības un drošuma projekts – tas ir arī visas Eiropas kopīgo interešu projekts. Energodrošums vienlaikus ir arī nacionālās drošības jautājums, jo bez elektrības nav iedomājama mūsu dzīve.
Ieviestas Baltijā līdz šim neizmantotas tehnoloģijas
Apakšstacija "Grobiņa" ir viens no svarīgākajiem objektiem Latvijas teritorijā. Grobiņā sākas "Kurzemes loks" – gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnija, kuras izbūvi AST pabeidza 2019. gadā. "Tas ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijas tautsaimniecībai – kā liela automaģistrāle, kas ir arī būtisks solis elektroapgādes drošības uzlabošanā, dodot iespēju pārvades tīklam pieslēgt ne tikai jaunus patērētājus, bet arī jaunus elektroenerģijas ražotājus Kurzemē," skaidro Indulis Aploks.
"Kurzemes loks" ir arī daļa no lielā Baltijas–Ziemeļvalstu "NordBalt" projekta, kura ietvaros izbūvēts Lietuvas–Zviedrijas līdzstrāvas zemūdens starpsavienojuma kabelis – tas nodrošina ciešāku Baltijas valstu integrēšanu Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū.
Grobiņas apakšstacijai projektā bija vēl jo lielāka nozīme – tā ir vieta, kur izbūvēta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija. Sinhronie kompensatori nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā un tās stabilitāti. Gadījumos, kad notiek liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēgums, sinhronie kompensatori uztur sistēmu, līdz tiek iedarbinātas citas rezerves un kopējā sistēma atgriežas normālā darba režīmā.
"Kurzemes loks" ir arī daļa no lielā Baltijas–Ziemeļvalstu "NordBalt" projekta, kura ietvaros izbūvēts Lietuvas–Zviedrijas līdzstrāvas zemūdens starpsavienojuma kabelis – tas nodrošina ciešāku Baltijas valstu integrēšanu Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū.
Grobiņas apakšstacijai projektā bija vēl jo lielāka nozīme – tā ir vieta, kur izbūvēta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija. Sinhronie kompensatori nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo inerci energosistēmā un tās stabilitāti. Gadījumos, kad notiek liela ģenerācijas avota vai starpsavienojuma atslēgums, sinhronie kompensatori uztur sistēmu, līdz tiek iedarbinātas citas rezerves un kopējā sistēma atgriežas normālā darba režīmā.
“
Sinhronā kompensatora stacija ir apjomīgākais un komplicētākais projekts manā darba pieredzē, kas prasīja visam mūsu apakšstacijas personālam apgūt jaunas prasmes un zināšanas. Apguvām jauno iekārtu – ģeneratora un tā palīgsistēmu – uzbūvi un darbības principus. Tādas iekārtas mēs, kā arī kaimiņu pārvades sistēmas operatori Lietuvā un Igaunijā, izmantojam pirmoreiz.
Kopumā Baltijas valstīs izbūvētas deviņas šādas stacijas, katrā valstī pa trim. "Projekts ir daļa no elektroenerģijas pārvades infrastruktūras pastiprināšanas sinhronizācijas projektā, kas ir nozīmīgākais, lielākais un noslēdzošais energoneatkarības projekts Baltijā," skaidro Indulis Aploks. Tas ir vēsturisks notikums, jo nozīmē, ka nu kopš šī brīža Baltijas valstis pašas nodrošina stabilu frekvenci energosistēmas drošībai. Gadījumos, kad frekvence nosvārstās, AST reāllaikā uz traucējumiem spēj reaģēt operatīvi, bet iedzīvotājs, lietojot elektrību sava dzīvokļa ērtībās, traucējumus izjutīs minimāli vai pat nemaz.
Papildus AST darbiniekiem nācās apgūt arī jaunas sistēmas spēkstaciju iekārtu apzīmēšanai, ko izmanto ne tikai sinhrono kompensatoru ražotājs, bet arī elektrostacijas visā pasaulē. Tās detalizēti parāda informāciju par katru atsevišķo sistēmu un konstrukciju, ļaujot apsekot un identificēt tās darbību.
Papildus AST darbiniekiem nācās apgūt arī jaunas sistēmas spēkstaciju iekārtu apzīmēšanai, ko izmanto ne tikai sinhrono kompensatoru ražotājs, bet arī elektrostacijas visā pasaulē. Tās detalizēti parāda informāciju par katru atsevišķo sistēmu un konstrukciju, ļaujot apsekot un identificēt tās darbību.
Grobiņā izbūvētā sinhronā kompensatora stacija bija daudzpusīgs izaicinājums – vairāk nekā 390 tonnas smagās iekārtas bija jātransportē no Liepājas ostas līdz Grobiņai. "Precīza plānošana un liela sagatavošanās ļāva to veiksmīgi īstenot. Arī stacijas būvniecība bija jauna pieredze, no kuras varēja mācīties kolēģi, strādājot pie abiem pārējiem sinhronajiem kompensatoriem Ventspilī un Līksnā," stāsta Indulis Aploks.
Latvijas sinhrono kompensatoru staciju izbūve veiksmīgi pabeigta 2025. gadā. "Visi trīs staciju sinhronie kompensatori nodrošina nepieciešamo inerci tīklā un frekvences stabilitāti, kā arī palīdz Latvijā būtiski samazināt sistēmas vadības izmaksas par aptuveni 6 miljoniem eiro gadā," uzsver Indulis Aploks.
Latvijas sinhrono kompensatoru staciju izbūve veiksmīgi pabeigta 2025. gadā. "Visi trīs staciju sinhronie kompensatori nodrošina nepieciešamo inerci tīklā un frekvences stabilitāti, kā arī palīdz Latvijā būtiski samazināt sistēmas vadības izmaksas par aptuveni 6 miljoniem eiro gadā," uzsver Indulis Aploks.
Beidzot vienā sirdspukstā
Pievienošanās kontinentālās Eiropas energosistēmā ļāvusi Baltijas valstīm pārvaldīt savus elektroenerģijas tīklus, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences kontroli. Ieguvums ir iespēja būtiski uzlabot reģionālo enerģētisko drošību mainīgajos ģeopolitiskajos apstākļos. Saslēgties vienā energosistēmā ar kontinentālo Eiropu nozīmē arī pievienoties pasaulē lielākajai energosistēmai, kas apvieno 400 miljonus patērētāju.
“
Ar sinhronizācijas projektu Latvija, Lietuva un Igaunija pilnībā pārrāva saites ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām un integrējās Eiropas energosistēmā, kļūstot par vienotu sistēmu – asinsriti ar vienotu sirds ritmu.
Droša Latvijas integrācija Eiropas energosistēmā sinhronizācijas projekta ietvaros īstenota, pateicoties ES līdzfinansējumam, tai skaitā 260 miljoniem eiro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI/CEF) un 98,3 miljoniem eiro no "RePowerEU" projekta, kas ir daļa no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.
Ielikts pamats atjaunīgās enerģijas attīstībai
Sinhronizācijas projekts ir arī lieliska augsne, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas attīstību Latvijā un Baltijas valstīs kopumā. No jauna izbūvētās un pārbūvētās elektrolīnijas baterijas un sinhronie kompensatori palielinājuši pārvades tīklu spēju atbalstīt lielāku atjaunīgo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā. Tas viss ne tikai rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas, bet arī palīdz nodrošināt vides ilgtspējas prasības.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četru eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.
Par informatīvo kampaņu
ES daudzgadu budžets ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas attīstībā — tas palīdz īstenot projektus, kas stiprina Latvijas ekonomiku, uzlabo iedzīvotāju ikdienas dzīvi un veido ilgtspējīgu valsts nākotni. Lai parādītu šo ieguldījumu atdevi ES valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, tiek īstenota informatīva kampaņa, kas akcentē iedzīvotāju un valsts praktiskos ieguvumus no piešķirtajiem līdzekļiem. Kampaņa atspoguļos 12 dažādu jomu ES līdzfinansētus un Latvijā veiksmīgi realizētus projektus, ar kuriem Latvija var lepoties arī starptautiskā līmenī.
Projekts sadarbībā ar:
raksti
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne,
Jānis Basevičs
Jānis Basevičs
FOTO
Renārs Koris
redaktore
Kristīne Melne
dizains
Oskars Dreģis
PROJEKTA VADĪBA
Signija Caune
pārdošanas projekta vadītāja
Ieva Virziņa
