Schneider Electric
Arī Latvijai ir potenciāls būt vienai no Eiropas elektrifikācijas laikmeta virzītājām
Sagatavoja: Līga Švāne/"Delfi Brand Studio"
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI, publicitātes foto
Ziemeļvalstis un Baltijas valstis pēdējos gados arvien biežāk tiek minētas kā reģions ar īpaši augstu potenciālu kļūt par elektrifikācijas līderi Eiropā. Elektrifikācija – transporta, rūpniecības, apkures un citu nozaru pāreja uz elektroenerģiju – ir viens no galvenajiem instrumentiem klimata mērķu sasniegšanai un enerģētiskās neatkarības stiprināšanai. Ziemeļeiropas reģiona valstīm ir vairākas stratēģiskās priekšrocības, kas ļautu tām ieņemt vadošo lomu Eiropas elektrifikācijā.
Petrs Hermans, "Schneider Electric" Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidents
"Eiropa importē aptuveni 60 % no enerģijas patēriņa, un ik gadu par importētajiem resursiem samaksājam aptuveni 380 miljardus eiro. Mēs redzam, ka, virzoties uz elektrifikāciju, esam spējīgi samazināt atkarību no importa, kas mūsdienās, īpaši nestabilas ģeopolitiskās situācijas apstākļos, ir ļoti svarīgi gan drošībai, gan konkurētspējai un arī neatkarībai. Uzskatām, ka ar šī brīža tehnoloģijām līdz 2040. gadam būsim spējīgi samazināt importu par 250 miljardiem eiro un šo naudu ik gadu caur uzņēmējdarbību, dažādiem attīstības projektiem un jomām ieguldīt Eiropas elektrifikācijā, veicinot tā dēvētā jaunā enerģētikas laikmeta nostiprināšanos," nākotnes vīziju ieskicē Petrs Hermans, "Schneider Electric" Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidents.
Elektroenerģija, kas tiek ražota no zema oglekļa satura avotiem, un pāreja no fosilajiem kurināmajiem uz elektrību ievērojami samazina emisijas, kas ir arī svarīgs priekšnoteikums vides un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Taču elektrifikācija no klimata ambīcijas ir kļuvusi arī par būtisku noturības stratēģiju, kas aizsargā Eiropas konkurētspēju un stabilitāti. Ziemeļvalstis jau šobrīd ir starp zaļākajām enerģētikas sistēmām pasaulē, un arī Baltijas valstis strauji palielina vēja un saules enerģijas īpatsvaru, īpaši – attīstot vēja un saules enerģijas parkus. Lēta un relatīvi tīra elektroenerģija ir priekšnoteikums veiksmīgai elektrifikācijai.
Elektroenerģija, kas tiek ražota no zema oglekļa satura avotiem, un pāreja no fosilajiem kurināmajiem uz elektrību ievērojami samazina emisijas, kas ir arī svarīgs priekšnoteikums vides un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Taču elektrifikācija no klimata ambīcijas ir kļuvusi arī par būtisku noturības stratēģiju, kas aizsargā Eiropas konkurētspēju un stabilitāti. Ziemeļvalstis jau šobrīd ir starp zaļākajām enerģētikas sistēmām pasaulē, un arī Baltijas valstis strauji palielina vēja un saules enerģijas īpatsvaru, īpaši – attīstot vēja un saules enerģijas parkus. Lēta un relatīvi tīra elektroenerģija ir priekšnoteikums veiksmīgai elektrifikācijai.
Izveidot noturīgu tīrās enerģijas koridoru Eiropā
"Virzīt elektrifikāciju nozīmē ievērojami palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, stiprināt elektrotīklu, kā arī padarīt to elastīgu un integrēt elektrifikāciju arī pieprasījuma pusē, galvenokārt – rūpniecībā, lielajās ēkās un mobilitātē," uzsver Hermans.
Šajā kontekstā ir svarīgi savlaicīgi investēt jūras vēja enerģijā, energoefektivitātē un digitalizācijā, jo valstis, kas spēj laicīgi reaģēt un rīkojas pirmās, veido tirgu, nosaka standartus un piesaista investīcijas, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa noturību un izmaksu stabilitāti. Savukārt politiskajā telpā viens no pirmajiem soļiem uz elektrifikācijas virzību ir subsīdiju atcelšana fosilajam kurināmajam. Tāpat jāreformē nodokļu politika un jāpaātrina atļauju izsniegšanas procesi. "Bez šādām sistēmiskām pārmaiņām elektrifikācijas mērķus nebūs iespējams sasniegt," piebilst nozares eksperts.
Skandināvija, kā arī Baltijas valstis ir spērušas nozīmīgus soļus elektrifikācijas virzienā. Jau šobrīd var teikt, ka šis reģions atrodas līderpozīcijā atjaunīgo energoresursu integrācijā elektrotīklā un šo resursu īpatsvarā kopējā enerģijas bilancē. Šis progress īpaši attiecināms uz Ziemeļvalstīm, konkrētāk – Norvēģiju un Zviedriju. Tās attīstībā ir pavirzījušās vistālāk ēku, mobilitātes, kā arī rūpniecības elektrifikācijā.
Šajā kontekstā ir svarīgi savlaicīgi investēt jūras vēja enerģijā, energoefektivitātē un digitalizācijā, jo valstis, kas spēj laicīgi reaģēt un rīkojas pirmās, veido tirgu, nosaka standartus un piesaista investīcijas, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa noturību un izmaksu stabilitāti. Savukārt politiskajā telpā viens no pirmajiem soļiem uz elektrifikācijas virzību ir subsīdiju atcelšana fosilajam kurināmajam. Tāpat jāreformē nodokļu politika un jāpaātrina atļauju izsniegšanas procesi. "Bez šādām sistēmiskām pārmaiņām elektrifikācijas mērķus nebūs iespējams sasniegt," piebilst nozares eksperts.
Skandināvija, kā arī Baltijas valstis ir spērušas nozīmīgus soļus elektrifikācijas virzienā. Jau šobrīd var teikt, ka šis reģions atrodas līderpozīcijā atjaunīgo energoresursu integrācijā elektrotīklā un šo resursu īpatsvarā kopējā enerģijas bilancē. Šis progress īpaši attiecināms uz Ziemeļvalstīm, konkrētāk – Norvēģiju un Zviedriju. Tās attīstībā ir pavirzījušās vistālāk ēku, mobilitātes, kā arī rūpniecības elektrifikācijā.
“
Protams, vēl ir daudz iespēju uzlabojumiem, taču, salīdzinot ar pārējo Eiropu, Norvēģija un Zviedrija nepārprotami ir visattīstītākās. Turklāt, pateicoties šiem pasākumiem, tām ir izdevies nodrošināt vienas no zemākajām elektroenerģijas cenām, kas skaidri padara tās par konkurētspējīgākajām Eiropā. Mēs redzam, ka tas veicina arī investīciju piesaisti.
Petrs Hermans, "Schneider Electric" Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidents
Arī Baltijas valstis ir strauji attīstījušās – sinhronizējušas savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu, tādējādi kļūstot energoneatkarīgas no Krievijas kontrolētā energotīkla BRELL loka, paplašinājušas atjaunīgo energoresursu jaudas un kopumā stiprinājušas enerģētisko neatkarību. Tādējādi Ziemeļvalstu un Baltijas reģions kopā veido vienu no noturīgākajiem tīrās enerģijas koridoriem Eiropā.
"Manuprāt, arī Latvija jau ir spērusi daudz nozīmīgu soļu. Pirmkārt, raugoties uz enerģijas bilanci, Latvijā jau ir būtisks atjaunīgo energoresursu īpatsvars – tiek izmantota vēja enerģija, kā arī arvien vairāk saules enerģija, kas ir pozitīvi. Otrkārt, Latvija strādā pie elektrotīkla stiprināšanas un digitalizācijas. Tādi elektronozares lielie uzņēmumi kā "Schneider Electric" ar vietējiem ekspertiem var runāt un diskutēt, kā virzīties tālāk un kādas tehnoloģijas iespējams piedāvāt tīkla attīstībai, īpaši – digitalizācijas un elastības jomā," skaidro Hermans.
"Manuprāt, arī Latvija jau ir spērusi daudz nozīmīgu soļu. Pirmkārt, raugoties uz enerģijas bilanci, Latvijā jau ir būtisks atjaunīgo energoresursu īpatsvars – tiek izmantota vēja enerģija, kā arī arvien vairāk saules enerģija, kas ir pozitīvi. Otrkārt, Latvija strādā pie elektrotīkla stiprināšanas un digitalizācijas. Tādi elektronozares lielie uzņēmumi kā "Schneider Electric" ar vietējiem ekspertiem var runāt un diskutēt, kā virzīties tālāk un kādas tehnoloģijas iespējams piedāvāt tīkla attīstībai, īpaši – digitalizācijas un elastības jomā," skaidro Hermans.
“
Savukārt joma, kurā Latvijai noteikti vēl jāaug, ir lielo ēku, rūpniecības un mobilitātes elektrifikācija. Īpaši ēku un rūpniecības sektorā Latvija atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa, kamēr Ziemeļvalstis šajā jomā ir nepārprotamas līderes.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība – kādi ir ieguvumi?
Nozares eksperts uzsver, ka Ziemeļvalstis jau ir paveikušas savu "mājasdarbu" – tās ir izveidojušas plašus starpsavienojumus, ieviesušas daudz jaunu enerģijas avotu un ļoti labi sabalansējušas savus elektrotīklus. Tādējādi elektroenerģijas cenas šajā reģionā ir vienas no zemākajām Eiropā, un no tā iegūst visa ekonomika.
"Piemēram, šobrīd redzam ievērojamu datu centru attīstības uzplaukumu, tostarp – mākslīgā intelekta vajadzībām paredzētu datu centru izveidi, kā arī rūpniecības investīciju pieaugumu. Tāpēc savienojumu stiprināšana starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm – caur Igauniju uz Somiju – ir kritiski svarīga divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas stiprina elektrotīkla stabilitāti, otrkārt – tas nodrošina piekļuvi lētākai elektroenerģijai, kas tiek ražota Ziemeļvalstīs, tādējādi palīdzot palielināt Baltijas valstu ekonomiku konkurētspēju," starpvalstu sadarbības nozīmi un ieguvumus uzsver Hermans.
"Piemēram, šobrīd redzam ievērojamu datu centru attīstības uzplaukumu, tostarp – mākslīgā intelekta vajadzībām paredzētu datu centru izveidi, kā arī rūpniecības investīciju pieaugumu. Tāpēc savienojumu stiprināšana starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm – caur Igauniju uz Somiju – ir kritiski svarīga divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tas stiprina elektrotīkla stabilitāti, otrkārt – tas nodrošina piekļuvi lētākai elektroenerģijai, kas tiek ražota Ziemeļvalstīs, tādējādi palīdzot palielināt Baltijas valstu ekonomiku konkurētspēju," starpvalstu sadarbības nozīmi un ieguvumus uzsver Hermans.
“
Baltijas reģions jau tagad izceļas ar strauju sauszemes un jūras vēja enerģijas parku attīstību, pieaugošu saules enerģijas jaudu un jaunām investīcijām elastīgā, modernā ražošanā. Būtiska loma ir arī jau esošajiem starpvalstu elektroenerģijas starpsavienojumiem, kas veido stratēģisko "mugurkaulu", – "Estlink", "NordBalt", "LitPol Link". Jāpiemin arī plānotais "Harmony Link", kas veicinās vēl lielāku noturību, īpaši jūras vēja enerģijas integrācijai.
Digitalizācija jeb viedais elektrotīkls un enerģijas uzkrāšana
Petrs Hermans, "Schneider Electric" Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidents
Ceļā uz Eiropas elektrifikācijas laikmetu viens no pīlāriem ir digitalizācija. Arvien vairāk elektroenerģijas ražošanā izmantojam atjaunīgos energoresursus, kas ir atkarīgi no laikapstākļiem. Tas nozīmē, ka mēs nevaram paļauties uz nemainīgu jaudu vai pastāvīgu ražošanas apjomu, bet vienlaikus pretī joprojām ir pieprasījums. Tāpēc pa vidu ir jābūt elektrotīklam, kas, no vienas puses, ir ļoti robusts. Taču šādu tīklu izveidot ir dārgi un laikietilpīgi.
"Tādēļ nepieciešama kombinēta pieeja, kas padarītu tīklu pietiekami stabilu, – vienlaikus uz tā "uzlikt" arī digitālās tehnoloģijas, lai to varētu izmantot optimāli. Viss sākas ar reāllaika monitoringu – jebkurā brīdī mums precīzi jāzina, kas notiek visā tīklā. Pēc tam šie dati tiek izmantoti simulācijām, piemēram, balstoties uz laikapstākļu prognozēm, lai paredzētu vēja parku, saules elektrostaciju un citu avotu iespējamo jaudu. Pārējo var regulēt ar vadības sistēmām. Balstoties uz šīm simulācijām, tīklu var pārvaldīt tā, lai tas būtu noturīgs un efektīvi izmantots," savā redzējumā dalās Hermans.
Eksperts piebilst, ka līdzīgs scenārijs attiecas arī uz pieprasījuma pusi. Ēkas un rūpniecība arvien vairāk jāintegrē tīklā, piedaloties tā dēvētajā pieprasījuma reakcijas (demand response) pārvaldībā. Ja rodas elektroenerģijas pārprodukcija, ēkas, rūpniecība un mobilitāte (piemēram, elektroauto uzlāde) var patērēt vairāk. Savukārt, ja rodas īslaicīgs deficīts, var elastīgi samazināt patēriņu. "Piemēram, ēkām ir liela termiskā inerce. Ja apkure tiek pārtraukta uz pusstundu vai stundu, lietotāji to komforta ziņā pat nepamanīs. Tāpēc ražošanas avotu un pieprasījuma puses savienošana ar digitāli pārvaldītu elektrotīklu ir izšķiroši svarīga, lai visa sistēma būtu noturīga un darbotos optimāli," piebilst jomas pārzinātājs.
Būtisks aspekts ir arī enerģijas uzkrāšana. Jau tika minēts, ka arvien vairāk patērētājiem jāuzņemas aktīva loma sistēmas balansēšanā, proti, jāiesaistās pieprasījuma reakcijā. Taču tikpat svarīga ir arī uzkrāšana. Un atkal – viss sākas ar likumdošanu.
"Tādēļ nepieciešama kombinēta pieeja, kas padarītu tīklu pietiekami stabilu, – vienlaikus uz tā "uzlikt" arī digitālās tehnoloģijas, lai to varētu izmantot optimāli. Viss sākas ar reāllaika monitoringu – jebkurā brīdī mums precīzi jāzina, kas notiek visā tīklā. Pēc tam šie dati tiek izmantoti simulācijām, piemēram, balstoties uz laikapstākļu prognozēm, lai paredzētu vēja parku, saules elektrostaciju un citu avotu iespējamo jaudu. Pārējo var regulēt ar vadības sistēmām. Balstoties uz šīm simulācijām, tīklu var pārvaldīt tā, lai tas būtu noturīgs un efektīvi izmantots," savā redzējumā dalās Hermans.
Eksperts piebilst, ka līdzīgs scenārijs attiecas arī uz pieprasījuma pusi. Ēkas un rūpniecība arvien vairāk jāintegrē tīklā, piedaloties tā dēvētajā pieprasījuma reakcijas (demand response) pārvaldībā. Ja rodas elektroenerģijas pārprodukcija, ēkas, rūpniecība un mobilitāte (piemēram, elektroauto uzlāde) var patērēt vairāk. Savukārt, ja rodas īslaicīgs deficīts, var elastīgi samazināt patēriņu. "Piemēram, ēkām ir liela termiskā inerce. Ja apkure tiek pārtraukta uz pusstundu vai stundu, lietotāji to komforta ziņā pat nepamanīs. Tāpēc ražošanas avotu un pieprasījuma puses savienošana ar digitāli pārvaldītu elektrotīklu ir izšķiroši svarīga, lai visa sistēma būtu noturīga un darbotos optimāli," piebilst jomas pārzinātājs.
Būtisks aspekts ir arī enerģijas uzkrāšana. Jau tika minēts, ka arvien vairāk patērētājiem jāuzņemas aktīva loma sistēmas balansēšanā, proti, jāiesaistās pieprasījuma reakcijā. Taču tikpat svarīga ir arī uzkrāšana. Un atkal – viss sākas ar likumdošanu.
“
Ir jāizveido tāds regulu kopums, kas paredzētu, ka ieguldīšana enerģijas uzkrāšanas risinājumos uzņēmumiem ir izdevīga. Tas ir ļoti nozīmīgs kombinētās enerģijas elements, jo bez uzkrāšanas risinājumiem nav iespējams pilnvērtīgi integrēt lielu apjomu atjaunīgo energoresursu un nodrošināt sistēmas stabilitāti un elastību.
