Šobrīd tiek prognozēts, ka tuvāko piecu gadu laikā var mainīties līdz pat 70 % darbam nepieciešamo prasmju. Ko tas praktiski nozīmē darbiniekiem Latvijā un Eiropā, un vai tiešām MI ir "bubulis", kas tuvākajā laikā atņems tev darbu? Savu vērtējumu un redzējumu sniedz cilvēkresursu konsultāciju aģentūras ERDA un "Nākotnes darba institūta" dibinātāja Zane Čulkstēna.

Nav šaubu, ka ar MI iespējams paveikt ļoti daudz. Bet ar noteikumu, ka cilvēks māk ar to strādāt – prot uzdot pareizos jautājumus un izvērtēt saņemtās atbildes. Eksperte uzsver – MI attīstība tādējādi sniedz iespēju spēcīgajiem, kas ir arī gatavi mācīties un apgūt jaunas zināšanas, kļūt vēl spēcīgākiem. Kamēr tie, kas nav gatavi ieguldīt savā izaugsmē un nevēlas izprast MI būtību, kļūs tikai vājāki, un plaisa starp vieniem un otriem diemžēl dramatiski palielināsies.

No iepriekš minētā izriet, ka nākotnē darba tirgū izšķiroša būs kombinācija – nozares zināšanas plus spēja sadarboties ar tehnoloģijām. Tie, kuri spēs apvienot šīs prasmes, darba tirgū būs pieprasīti. Lai gan vēl ir pāragri pārliecināti nosaukt konkrētas profesijas, kas tuvākajos gados piedzīvos visstraujāko izaugsmi, jau tagad, īpaši paanalizējot datus no ASV, iezīmējas vairākas jomas, kuru attīstība ir acīmredzama.

Viena no tām ir veselība un veselības aprūpe. Tas, protams, saistīts arī ar demogrāfiju – sabiedrība noveco un pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem aug. Taču paralēli medicīna ir arī viena no tām nozarēm, kur MI jau šobrīd sniedz būtisku pienesumu.

"Medicīna vienmēr ir bijusi saistīta ar lielu datu apjomu – analīžu rezultātiem utt., un MI jau šobrīd sniedz lielu pienesumu to ātrā un precīzā apstrādē. Domāju, ka šajā nozarē patiešām gaidāma revolūcija. Zinātnieki jau izmanto MI risinājumus zāļu atklāšanas procesos, kas kļuvuši ievērojami ātrāki un efektīvāki nekā vēl pirms dažiem gadiem," spriež Čulkstēna.

Vēl viena nozare, kas turpinās būtiski transformēties, ir informācijas tehnoloģijas. Paradoksāli, ka tieši šajā jomā MI jau automatizē daļu zemāka līmeņa un rutīnas uzdevumu, tomēr ilgtermiņā pieprasījums pēc spēcīgiem programmētājiem un sistēmu arhitektiem nemazināsies. Gluži pretēji – darbs arvien vairāk prasīs augstāka līmeņa kompetences – sistēmdomāšanu, spēju veidot sarežģītas arhitektūras un integrēt MI risinājumus dažādās nozarēs. Vienkāršojot – mazāk manuālas koda rakstīšanas, vairāk konceptuālas domāšanas un kompleksu problēmu risināšanas.

Trešā būtiskā grupa ir datu speciālisti – datu analītiķi, statistiķi, lielo datu eksperti. Arī farmācijas un medicīnas inovāciju jomā arvien biežāk līdzās ķīmiķiem un mediķiem strādā tieši datu speciālisti, un darba tirgus dati rāda, ka pieprasījums pēc šīs profesijas pārstāvjiem turpina augt.

"Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojums rāda, ka lauksaimniecības darbinieki būs viena no lielākajām augošajām profesiju grupām absolūtos skaitļos. Cilvēkiem jebkurā gadījumā būs jāēd, turklāt pasaules iedzīvotāju skaits kopumā turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka pieprasījums pēc dažāda veida lauksaimniecības darbiniekiem saglabāsies augsts. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsdienu lauksaimniecība vairs nav tradicionālā izpratnē vienkāršs fizisks darbs. Tā kļūst par arvien tehnoloģiski attīstītāku nozari, kur ienāk automatizācija, sensori, dati un MI," piebilst eksperte.

Stratēģiski svarīga joma būs arī izglītība. Lai gan Latvijā pedagoga profesija bieži tiek uztverta kā smaga, stingri regulēta un nepietiekami atalgota, globālā mērogā situācija ir citāda.

Šobrīd neviens neuzņemas pārliecinoši prognozēt, cik tālu MI attīstīsies un kā tieši tas ietekmēs nodarbinātību, taču skaidrs ir viens – trajektorija ved uz būtisku produktivitātes pieaugumu. Tas nozīmē, ka ar mazāku cilvēku skaitu būs iespējams paveikt vairāk. Tajā pašā laikā daļa ekspertu aicina koncentrēties uz scenāriju, kur esošais darbinieku skaits ar tehnoloģiju palīdzību rada lielāku pievienoto vērtību, nevis uz pieeju "to pašu izdarīt ar mazāku cilvēku skaitu".

"Būsim godīgi – pārejas periods, visticamāk, nebūs komfortabls. Uzņēmumi domā par peļņu un efektivitāti, un īpaši Rietumos tie jau gadiem saskaras ar darbaspēka un prasmju trūkumu. Tāpēc MI ieviešana ir loģisks solis. Šajā starpposmā pārmaiņas neizbēgami būs arī sāpīgas. Daļai cilvēku nāksies mainīt profesiju, citiem – apgūt pilnīgi jaunu jomu, iespējams, sākot no nulles. Taču vēsturē šādas pārmaiņas nav nekas jauns. Civilizācija jau vairākas desmitgades cīnās ar stagnējošu produktivitāti, un MI ir ilgi gaidīta inovācija, kas šo tendenci var mainīt.

Līdzīgi bija industriālās revolūcijas laikā, kad parādījās traktors. Cilvēkiem, kas visu mūžu bija strādājuši ar arklu, tas šķita šokējoši. Taču jāuzdod jautājums – vai darbs ar arklu tiešām bija cilvēka sapņu nodarbošanās? Tehnoloģiskās revolūcijas sākumā bieži biedē, bet ilgtermiņā tās maina darba raksturu un bieži vien uzlabo dzīves kvalitāti," norāda Čulkstēna.

Arī mums jāskatās uz šo procesu līdzīgi – kā uz lielu, vēsturisku pārmaiņu vilni. Tas prasīs elastību. Ņemot vērā Latvijas vēsturi un sabiedrības spēju pielāgoties sarežģītiem apstākļiem, ir pamats domāt, ka spēsim adaptēties. Taču jāpieņem arī doma, ka savas dzīves laikā, iespējams, nāksies mainīt profesiju un apgūt ko pilnīgi jaunu. "Ja jautājums ir par to, kā nezaudēt konkurētspēju, pirmais solis ir skaidrs – apgūt MI pamatus. Tas nozīmē saprast, kā šīs tehnoloģijas darbojas, kur tās ir spēcīgas un kur – ierobežotas jeb kādi ir ētikas, kļūdu un tā dēvēto halucināciju riski. Tikai tad iespējams šo rīku izmantot atbildīgi un kritiski," iesaka eksperte.

Jomas eksperte piebilst – svarīgi saprast, kā MI var palīdzēt tieši tavā izvēlētajā profesijā: "Jo, kā tagad bieži mēdz teikt – nevis MI tevi aizvietos, bet gan cilvēks, kurš prot to izmantot. Un konkurence nākotnē notiks tieši šajā līmenī."