Vardarbība ģimenē: katrs ceturtais to pamana, bet daudzi nerīkojas un savu bezdarbību nožēlo
Katrs ceturtais iedzīvotājs Latvijā atzīst, ka apkārtējo cilvēku lokā ir pamanījis pazīmes, kas liecina par vardarbību ģimenē, bet vēl 22 % cilvēku ir bijušas aizdomas par to. No tiem cilvēkiem, kuri ir pamanījuši vardarbību, teju trešdaļa ir rīkojušies, lai to apturētu, un ir pārliecināti, ka tas bija pareizs lēmums, taču katrs ceturtais jeb šādā situācijā neko nedarīja un tagad savu bezdarbību nožēlo, secināts IKEA veiktajā aptaujā*.
"Mājās mums būtu jājūtas visdrošāk, taču diemžēl daudziem joprojām tā ir vieta, kur valda bailes un sāpes. Aptaujas rezultāti apstiprina, ka vardarbība ģimenē joprojām ir nopietna problēma Latvijā, taču tie arī apliecina, ka līdzcilvēki nav vienaldzīgi. Viņi pamana vardarbību ģimenē, satraucas par to, bet bieži nezina, kā rīkoties. Tāpēc mums, līdzcilvēkiem, ir jāspēj atpazīt brīdinājuma signāli un jāzina, kā droši rīkoties, kad pamanām vardarbību ģimenē. Vardarbība nekad nav tikai atsevišķu cilvēku problēma. Tā ietekmē ģimenes, kopienas un sabiedrību kopumā. Fakts, ka tik daudzi cilvēki nožēlo savu bezdarbību, liecina, ka klusēšanai ir sekas – bieži vien mēs to nespējam aizmirst," uzsver IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova, uzsākot ilgtermiņa iniciatīvas "Pamani vardarbību" jauno sociālo kampaņu.

IKEA turpina savu ilgtermiņa apņemšanos veicināt izpratni par vardarbību ģimenē kā kopēju sabiedrības problēmu. Jaunā "Pamani vardarbību" sociālā kampaņa norisināsies martā visās Baltijas valstīs, un ar to IKEA aicina cilvēkus neklusēt, ja viņi pamanījuši vardarbības pazīmes, jo sienas, kas slēpj vardarbību, runāt nespēj.
Vai nebūtu lieliski, ja sienas spētu runāt? Tās ir daudz ko pieredzējušas, tai skaitā cilvēku cīņu ar vardarbību ģimenē. Taču diemžēl sienas runāt nespēj, tāpēc atbildība ir jāuzņemas mums – līdzcilvēkiem. Spējot pamanīt vardarbību un nebaidoties reaģēt, mēs ikviens varam patiesi mainīt kāda cilvēka dzīvi.
Inga Filipova, IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs
Šaubas ir lielākais šķērslis
Aptaujā secināts, ka galvenie iemesli, kāpēc apkārtējie klusē un neiejaucas, ir šaubas, bailes un praktisku zināšanu trūkums. Aptuveni divi no pieciem jeb 40 % aptaujāto, kuri nav rīkojušies, pamanot vardarbību, norāda, ka nav bijuši pārliecināti, vai konkrētā situācija bijusi vardarbība ģimenē. Savukārt vairāk nekā ceturtdaļa aptaujāto atzīst, ka nav zinājuši, kā palīdzēt.

Būtisks faktors ir arī bailes. Trešdaļa baidījās, ka viņu rīcība situāciju varētu tikai pasliktināt, bet 15 % uztraucās paši par savu drošību. Turklāt 26 % respondentu uzskatīja, ka cietusī persona nevēlētos saņemt palīdzību.

"Rezultāti skaidri parāda, ka problēmas rada nevis vienaldzība, bet gan šaubas," skaidro Filipova. "Daudzi cilvēki vēlas palīdzēt, bet viņiem trūkst informācijas, lai atpazītu vardarbību ģimenē un zinātu, kā droši rīkoties. Tas parāda, cik svarīga ir izglītošana un informācijas pieejamība, jo, sniedzot skaidras norādes un praktiskus rīkus, mēs varam palīdzēt cilvēkiem pārdomāti un droši rīkoties. Pat nelielas, apzinātas darbības var radīt nozīmīgas pārmaiņas un palīdzēt novērst turpmāku kaitējumu."

"Pēdējo gadu laikā sabiedrības izpratne par vardarbību ģimenē ir augusi – arvien vairāk cilvēku apzinās, ka tā nav "privāta lieta". Tomēr IKEA aptaujas dati parāda sāpīgu realitāti – daudzi, kas pamanījuši vardarbības pazīmes, nav rīkojušies," norāda Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Bailes kļūdīties vai iejaukties "svešās lietās" ir saprotamas, taču klusēšana nav drošākā izvēle – neiejaucoties mēs riskējam atstāt cietušo vienatnē ar vardarbību, kas var eskalēties. Ja redzat vardarbību – neklusējiet!
Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece
Par sociālo iniciatīvu "Pamani vardarbību"
Kampaņa ir daļa no IKEA ilgtermiņa sociālās atbildības iniciatīvas "Pamani vardarbību", kas atbalsta uzņēmuma apņemšanos veicināt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tai skaitā drošu dzīvi mājās. Šī IKEA iniciatīva ietver sabiedrības informēšanas kampaņas, krīzes centru labiekārtošanu, kā arī darbinieku iesaistes un atbalsta pasākumus. Atbalstot krīzes centrus visās trijās Baltijas valstīs, IKEA uzlabo no vardarbības ģimenē cietušo pagaidu dzīves apstākļus. Kopš iniciatīvas uzsākšanas 2020. gadā Baltijā ir renovēti septiņi krīzes centri, atjaunojot dzīvojamās telpas vairāk nekā 1700 kvadrātmetru platībā. Šis darbs turpināsies arī 2026. gadā.
*Aptauju pēc IKEA pasūtījuma 2026. gada februārī veica izpētes uzņēmums Norstat. Kopumā tiešsaistes aptaujā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība:
80001801
vai mājas lapā www.jpa.gov.lv
Bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis:
116 111
Uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai:
116 123, 67222922 vai 27722292
(visu diennakti)
Atbalsta tālrunis vardarbībā cietušajiem:
116 006
katru dienu plkst. 12.00–22.00
Lai uzzinātu vairāk par to, kā atpazīt vardarbību ģimenē, ienāc www.cietusajiem.lv
Kur vērsties, ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts
IKEA mēs ticam, ka mājas ir vieta, kur ikviens var justies droši un cienīts. Diemžēl tā ne vienmēr ir. Tāpēc īstenojam iniciatīvu "Pamani vardarbību – lai pievērstu uzmanību šai tik sāpīgajai problēmai un iestātos pret to.
Pievienojies kustībai, turi acis vaļā un esi viens no pārmaiņu nesējiem. Tikai kopā varam radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem.
Projekts sadarbībā ar:
SATURS
IKEA
REDAKTORE
Līga Švāne
DIZAINS
Alens Opoļskis
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Meļņikone
PĀRDOŠANAS PROJEKTA VADĪTĀJA
Elīna Gārbena
FOTO
Publicitātes foto, "Shutterstock"
Made on
Tilda