Projekta ietvaros izstrādāts Latvijai unikāls "Invazīvo sugu pārvaldnieks" – platforma "Invazivs.lv", kas ļauj ziņot par invazīvajām sugām Latvijā un sniedz informāciju par to ietekmi uz vietējo dabu, apkopo zinātniski pamatotus veidus, kā to mazināt vai izskaust. Ikviena iedzīvotāja ērtībām platforma "Invazivs.lv" pieejama arī kā lietotne mobilajos tālruņos. Jau šobrīd iedzīvotāji var iepazīties ar platformā apkopotajām Latvijas invazīvajām sugām, kā arī uzzināt efektīvākās metodes, kā tieši ar svešiniekiem cīnīties.

Agrāk Latvijā oficiāli bija tikai viena invazīvā suga – Sosnovska latvānis, kas ievazāts padomju laikos. Taču nu skaidrs, ka ir arī citas invazīvās sugas, kas apdraud un izspiež Latvijas vietējās sugas, samazina bioloģisko daudzveidību. Efektīva cīņa ar invazīvajām sugām ir tikai viens no projekta stūrakmeņiem.

"Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un datos – bez tiem vairs neiztikt," uzsver Santa Rutkovska, DAP invazīvo sugu eksperte un viena no projekta autorēm. Aizvien nozīmīgāka loma datu iegūšanā ir iedzīvotāju iesaistei – iedzīvotāju ziņojumiem zinātniekiem un dabas ekspertiem par dabā novēroto. Lai datus apkopotu, vajadzīga pārdomāta sistēma, tāpēc DAP kļuva par celmlaužiem un radīja "Invazīvo sugu pārvaldnieka" platformu, kas pieejama mājaslapā "Invazivs.lv" un lietotnē.

Platformā sistemātiski apkopota visa pieejamā informācija – iekļautas vairāk nekā 50 Latvijā sastopamās invazīvās augu un dzīvnieku sugas. Katrai no tām ir īsa faktu lapa, fotogrāfijas, karte ar zināmo izplatību, kā arī informācija par izskaušanas metodēm. Iedzīvotāji var ziņot par dabā manītu invazīvo sugu, obligāti pievienojot fotogrāfiju, lokāciju un kontaktinformāciju, – katru ziņojumu pārbauda invazīvo sugu eksperti, tāpēc dati ir zinātniski precīzi. "Telefona lietotnē ziņot ir vieglāk. Ja esi mežā, pļavā, sev nepazīstamā vietā, lietotne automātiski nosaka koordinātas," iesaka Santa Rutkovska. Dati apkopoti arī no citām platformām – "Dabas dati", Valsts Meža dienesta, Valsts augu aizsardzības dienesta, kā arī zinātnieku publikācijām, studentu bakalaura, maģistra, doktora darbu pētījumiem, ekspertu atzinumiem.

2025. gada vasarā daudzi beidzot aptvēra, kādu postažu spēj nodarīt cilvēka nezināšanas dēļ ievestas invazīvās sugas, kad Spānijas kailgliemeža sagūstīšana kļuva par nacionālo cīņu ar vējdzirnavām. Iedzīvotāju aktivitāti "LatViaNature" eksperti novēroja arī datos. "Ziņojumu skaits par dabā novērotajām invazīvajām sugām ir ievērojami pieaudzis – vairāk nekā piecas reizes, no nepilniem diviem tūkstošiem 2024. gadā līdz 10 tūkstošiem 2025. gadā," stāsta Anda Zakenfelde, "LatViaNature" komunikācijas vadītāja. Savlaicīgi ziņojumi palīdz veiksmīgi izskaust nedraudzīgo sugu – tā noticis, piemēram, Ziemeļamerikas jenota gadījumā, kas operatīvi nomedīts Balvu pusē.

Lasīt teoriju grāmatās ir viena lieta, bet pārbaudīt invazīvo sugu uzvedību kontrolētā teritorijā – pavisam cita. To jau projekta izstrādes brīdī apzinājās projekta komanda, tāpēc bija skaidrs – ar ekspertu un zinātnieku līdzdalību jāpārbauda, kā uz dažādām izskaušanas metodēm reaģē augi atšķirīgos augšanas apstākļos. Kopumā 12 lielās pilotteritorijās testēti 23 izskaušanas paņēmieni piecām invazīvo augu sugām – Kanādas zeltgalvītei, vārpainajai korintei, puķu spriganei, ošlapu kļavai un krokainajai rozei. "Šīs sugas Latvijā ir plaši izplatītas, un tām visām ir zinātniski pierādīta negatīvā ietekme uz dabas daudzveidību," stāsta invazīvo sugu eksperte.

Svarīgs nosacījums bija, lai suga aug lielās, reprezentatīvās teritorijās, jo tad parādās tās īstais raksturs. Tika noteikts četru gadu testēšanas periods – pietiekami ilgs laiks, lai izdarītu secinājumus. Izmantotas gan zināmas metodes, piemēram, Kanādas zeltgalvītes pļaušana, gan pavisam inovatīvas un Latvijā neizmantotas, piemēram, puķu sprigane tvaicēta ar īpašu aparātu, kas Ziemeļvalstīs bija labs risinājums.

Kad risinājumu nevar rast ne zinātniskās publikācijās, ne citos avotos, eksperti un darbu veicēji izmanto pašu radītas metodes invazīvo sugu apkarošanai. Piemēram, dabas parkā "Ragakāpa" vārpaino korinti rāva ārā ar saknēm – to paveica ar mazu traktoru, kura satvērējkauss tika īpaši pielāgots. Ieguldoties datu un teorijas izpētē, metodes ir praktiski pārbaudītas un atrastas tās, kas der vislabāk Latvijas apstākļiem. Šogad eksperimenti noslēgsies, eksperti apkopos secināto un 2027. gadā sagatavos ikvienam izmantojamas vadlīnijas minēto invazīvo sugu izskaušanai.

Latvijā atrodas aizsargājamo dabas teritoriju tīkls "Natura 2000" un sastopamas vērtības, ar kurām varam lepoties visas Eiropas mērogā. Šīs teritorijas ir jāpārvalda pārdomāti, tāpēc arī "LatViaNature" projekta virsmērķis ir izstrādāt vienotas nacionālās vadlīnijas, kas atbilstu Eiropas Komisijas tiesību aktiem. To mērķis ir nodrošināt zinātnē un datos balstītu pieeju, kas atbilst un būtu lietderīga tieši Latvijas teritorijai. Lai īstenotu daudzveidīgos vērienīgos projektus, liels atspaids ir piešķirtais LIFE Vides programmas līdzfinansējums 11,7 miljonu eiro apmērā, šis finansējums Latvijai ir pieejams laika periodā no 2020. līdz 2028. gadam.

Projekts "LatViaNature" noslēgsies 2028. gadā, un šobrīd turpinās ne tikai informatīvās kampaņas un semināri par invazīvo sugu savaldīšanu, bet arī citas projekta aktivitātes. Projektā izvēlētas trīs galvenās pamattēmas – ES nozīmes aizsargājamie zālāji, ES nozīmes aizsargājamie meži un invazīvo svešzemju sugu ierobežošana. Kopš projekta sākuma 2020. gadā DAP un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija cieši sadarbojas ar vairākiem partneriem – zinātniekiem no Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes un citām augstskolām, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Pasaules Dabas fondu. "Iesaistīto pušu ir daudz, tas nav viegli, bet visiem ir viena vēlme – dabas aizsardzība ilgtermiņā," stāsta Anda Zakenfelde.

Turpinās arī Latvijā unikālās pilotprogrammas "Ziedu pļavas" un "Dzīvais mežs" – sadarbības modelis, kurā zemju un mežu īpašnieki brīvprātīgi pieteikušies iniciatīvai atjaunot dabiskās pļavas un uzturēt dabas daudzveidību mežos. "Ziedu pļavu" programmā piedalās 65 dalībnieki no visas Latvijas, apsaimniekojot 678 ha ilggadīgo zālāju, bet "Dzīvā meža" 70 dalībnieki kopumā apsaimnieko 365 ha bioloģiski vērtīgu mežu.

"LatViaNature" pārstāves atzīst – sadarbība ar zemju īpašniekiem ļāvusi apjaust veiksmes un vēl paveicamo. Pilotprogrammām atsaucība bijusi lielāka, nekā iespējas uzņemt dalībniekus, izstrādāts inovatīvs atlīdzības modelis, kas balstīts nevis platībā, bet sasniegtajos dabas daudzveidības rezultātos. Zemju īpašniekiem pieejamas ekspertu konsultācijas, un tie iemācījušies paši noteikt bioloģisko daudzveidību savā īpašumā. Jauno sadarbības modeļu pārbaude pilotprogrammās ļaus sagatavot priekšlikumus motivējošu mehānismu pilnveidei valsts līmenī, lai privāto zemes īpašniekus efektīvi iesaistītu dabas vērtību saglabāšanā.

Kāds būtu pienesums ilgtermiņā? "Lielākais sasniegums būtu mainīt attieksmi, lai dabas aizsardzība nav konflikts starp dažādām interešu pusēm, jo patiesībā dabas aizsardzība ir kopīgs uzdevums, atrodot līdzsvaru," pauž Anda Zakenfelde. Tāpat aizvien vairāk jāskubina iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs – vairākums dabas aizsardzību atbalsta, bet, kad jāiesaistās praktiski, kaut kukaiņu māju veidošanā vai puķu stādīšanā, lai piesaistītu apputeksnētājus, esam kūtri. "Mērķis ir izglītota sabiedrība – tāda, kas labāk izprot dabas vērtību, jūtas līdzatbildīga par tās saglabāšanu, iesaistās un lepojas ar Latvijas dabas daudzveidību," uzsver Santa Rutkovska.

Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četru eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.