GASO
Bargā ziema kā tests: kurš apkures veids izrādījās izdevīgākais?
Sagatavoja: AS "Gaso"
Foto: Publicitātes
Šīs ziemas neierasti bargais un ilgstošais sals ietekmēja ne tikai Latvijas iedzīvotāju ikdienas rutīnu, bet arī apkures rēķinus. Vienlaikus tas kalpoja kā pārbaudījums dažādiem apkures veidiem, izgaismojot to priekšrocības un trūkumus. Lai uzskatāmi parādītu, kurš apkures veids ļāva ietaupīt vairāk un kāpēc, AS "Gaso" veica aptauju, kuras dalībniekiem tika jautāts arī tas, cik siltums un karstais ūdens izmaksāja viņu mājās īpaši aukstajā 2026. gada janvārī.
Kas esam un ar ko kurinām
Latvijā apkures veida izvēle lielā mērā ir atkarīga no mājsaimniecības tipa un mājas atrašanās vietas. Pilsētās, piemēram, Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī, daudzdzīvokļu ēkās visizplatītākā ir centralizētā siltumapgāde, jo tur ir attīstīti siltumtīkli un liels mājokļu blīvums, kas padara šo sistēmu ekonomiski izdevīgu. Savukārt privātmājās, pilsētās un piepilsētās biežāk sastopama ērtā un pilnībā automatizētā gāzes apkure vai arvien biežāk – arī siltumsūkņi. Laukos un negazificētās Latvijas vietās dominē koksne – malka, granulas vai šķelda –, jo tā ir pieejama uz vietas un izmantota gadu simtiem. Tādējādi katrā mājsaimniecību segmentā izplatītākais kurināmā veids ir cieši saistīts ar resursu pieejamību, ēkas veidu un ģimeņu rocību. Aptaujas dalībnieku sadalījums pēc mājoklī izmantotās apkures sistēmas (apkures iekārtu) veida apkopots tabulā.
Lielākā daļa respondentu, tāpat kā Latvijas iedzīvotāji kopumā, dzīvo pilsētās un padomju laikā būvētās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās bez renovācijas un dzīvokļa platība ir līdz 80 m².
Populārāko apkures veidu plusi un mīnusi
Pirms vērtējam konkrētu apkures veidu plusus un mīnusus, jāuzsver divas būtiskas lietas, kas vienmēr pozitīvi ietekmē gan apkures efektivitāti, gan arī siltuma rēķinus. Pirmā lieta ir iespēja "pārslēgties" no viena apkures veida uz otru tajās mājsaimniecībās, kur apkurei izmanto vairākas sistēmas. Piemēram, kad siltumsūkņa darbināšanas efektivitāte krītas aukstā laikā vai arī, kā "sniegs uz galvas" uzkrīt granulu deficīts, var izmantot gāzes katlu. Savukārt otrs aspekts ir ēkas kopējais energoefektivitātes līmenis – jo tas ir augstāks, jo mazāk kurināmā jātērē, lai mājās būtu silti.
Centralizētā siltumapgāde
Centralizētā siltumapgāde ļauj efektīvāk izmantot kurināmo un piegādāt siltumu un karsto ūdeni lielam klientu skaitam daudzīvokļu dzīvojamās ēkās. Šis sistēmas galvenā priekšrocība slēpjas faktā, ka klientiem nav jādomā par kurināmā sagādi, uzglabāšanu un apkures iekārtu uzturēšanu.
Jana, dzīvo Rīgā, "Brežņeva laika" deviņu stāvu dzīvojamā ēkā ar centralizēto siltumapgādi:
"Māja nav renovēta, bet mūsu dzīvoklis 56 m2 platībā ir nosiltināts no iekšpuses. Tāpēc ziemā gandrīz visu laiku jātur vaļā logs, jo citādi telpās ir pārāk karsts, kurināšana notiek uz pilnu jaudu, lai arī nesiltinātos dzīvokļos būtu silts. Man šķiet, ka ziemā lielākoties maksājam par "ielas sildīšanu". Tāpat šoziem nebijām mājās trīs nedēļas un pēc atgriešanās un apkures rēķina saņemšanas pat sākām domāt par dzīvesvietas maiņu. Ja dzīvoklī būtu iespēja regulēt temperatūru un maksāt pēc skaitītāja, varētu to samazināt līdz minimumam un maksāt mazāk. Bet šobrīd sanāk, ka maksājam par to siltumu, ko reāli nepatērējam. Un šogad šī maksa ir kosmiski liela! Par 2025.gada decembra apkuri samaksājām 101,28 eiro, bet par 2026. janvāra – jau 186,18 eiro!"
Jana, dzīvo Rīgā, "Brežņeva laika" deviņu stāvu dzīvojamā ēkā ar centralizēto siltumapgādi:
"Māja nav renovēta, bet mūsu dzīvoklis 56 m2 platībā ir nosiltināts no iekšpuses. Tāpēc ziemā gandrīz visu laiku jātur vaļā logs, jo citādi telpās ir pārāk karsts, kurināšana notiek uz pilnu jaudu, lai arī nesiltinātos dzīvokļos būtu silts. Man šķiet, ka ziemā lielākoties maksājam par "ielas sildīšanu". Tāpat šoziem nebijām mājās trīs nedēļas un pēc atgriešanās un apkures rēķina saņemšanas pat sākām domāt par dzīvesvietas maiņu. Ja dzīvoklī būtu iespēja regulēt temperatūru un maksāt pēc skaitītāja, varētu to samazināt līdz minimumam un maksāt mazāk. Bet šobrīd sanāk, ka maksājam par to siltumu, ko reāli nepatērējam. Un šogad šī maksa ir kosmiski liela! Par 2025.gada decembra apkuri samaksājām 101,28 eiro, bet par 2026. janvāra – jau 186,18 eiro!"
“
Lielākie centralizētās siltumapgādes sistēmas mīnusi slēpjas tās izbūves un uzturēšanas dārdzībā, siltuma zudumos siltumtīklos, kas dažkārt var sasniegt 10–20%. Tomēr galvenais mīnuss, pie kura gan paši centralizētās siltumapgādes sistēmu uzturētāji nav vainīgi, ir tas, ka liels centralizētā siltuma daudzums vēl arvien "izplūst gaisā" caur nerenovēto ēku "caurajām" konstrukcijām.
Gāze (dabasgāze un biometāns)
Gāzes apkure, pateicoties tās augstajai efektivitātei un ērtajai lietošanai, Latvijā ir ļoti populāra, tā ir pieejama aptuveni 60% Latvijas iedzīvotāju, kuri dzīvo gazificētajās Latvijas vietās. Dabasgāzes piegādes Latvijai ir diversificētas, tā tiek piegādāta sašķidrinātā veidā, galvenokārt, no Norvēģijas, ASV un Kataras un tās cenu nosaka pasaules tirgus, bet Latvijā līdz mājsaimniecībām tā plūst pa cauruļvadiem, tāpēc nav nepieciešama vieta kurināmā glabāšanai. Tai ir mazāk izmešu nekā oglēm un koksnei, turklāt gāzes apkures sistēmās neveidojas pelni un katliem nav nepieciešama pastāvīga tīrīšana. Moderniem gāzes katliem ir ļoti augsta efektivitāte, kas var pārsniegt pat 100%. Tiem, kas savu mājokli apsilda ar gāzi, parasti nav jādomā par elektriskiem karstā ūdens boileriem – gan siltumu, gan karsto ūdeni sarūpē gāzes katls. Gāzes apkuri pārredzamā nākotnē iespējams pilnībā zaļināt, aizstājot importēto dabasgāzi ar pašu ražotu biometānu.
Edīte, dzīvo Rīgā, 1960. gadā celtā divu dzīvokļu mājā, kas ir daļēji renovēta:
"Divas ģimenes dzīvojam vairāk nekā 65 gadus vecā divu dzīvokļu mājā, kas ir daļēji renovēta, bet nav siltināta. Kopējā apsildāmā platība ir 144 m2, ko veido divi dzīvokļi, garāža un namiņš. Māju ar namiņu savieno siltumtrase. Apkuri un silto ūdeni nodrošina gāzes kondensācijas katls bez akumulācijas tvertnes. Temperatūru regulējam trīs režīmos – naktī un pa dienu – +18°C, bet pirms pamošanās un atgriežoties no darba – +20°C. Kopējās divu dzīvokļu apkures, ūdens uzsildīšanas, gāzes pavardu izmaksas mēnesī pērnā gada beigās un šī gada sākumā bija: 2025. gada novembrī – 173,56 eiro, 2025. g. decembrī – 212,33 un 2026. g. janvārī – 381,90 eiro. Māja ir silta, gatavojam ēdienu un ejam dušā neatkarīgi viens no otra."
Edīte, dzīvo Rīgā, 1960. gadā celtā divu dzīvokļu mājā, kas ir daļēji renovēta:
"Divas ģimenes dzīvojam vairāk nekā 65 gadus vecā divu dzīvokļu mājā, kas ir daļēji renovēta, bet nav siltināta. Kopējā apsildāmā platība ir 144 m2, ko veido divi dzīvokļi, garāža un namiņš. Māju ar namiņu savieno siltumtrase. Apkuri un silto ūdeni nodrošina gāzes kondensācijas katls bez akumulācijas tvertnes. Temperatūru regulējam trīs režīmos – naktī un pa dienu – +18°C, bet pirms pamošanās un atgriežoties no darba – +20°C. Kopējās divu dzīvokļu apkures, ūdens uzsildīšanas, gāzes pavardu izmaksas mēnesī pērnā gada beigās un šī gada sākumā bija: 2025. gada novembrī – 173,56 eiro, 2025. g. decembrī – 212,33 un 2026. g. janvārī – 381,90 eiro. Māja ir silta, gatavojam ēdienu un ejam dušā neatkarīgi viens no otra."
“
Gāzes apkures trūkums ir dabasgāzes importa nepieciešamība, kādēļ tās cenas ir pakļautas pasaules tirgus svārstībām un ģeopolitiskajiem riskiem.
Koksne
Valda uzskats, ka koksne ir lētākais un pieejamākais kurināmais, īpaši, ja to iegūst savā privātā mežā. Tādā gadījumā siltums ziemā ir koksnes izstrādes un tās fiziskas nogādāšanas uz mājām cenā. Tomēr ne visiem, kas mājokli apsilda ar koksni, ir mežu īpašumi, tāpēc kurināmo nākas pirkt par tirgus cenu. Bet tik aukstās ziemās, kā šī, var rasties brikešu un granulu deficīts, kā rezultātā cenas vairākkārtīgi pieaug. Lai no šādām likstām izvairītos, koksnes katlu, krāšņu un kamīnu īpašniekiem vasaras sezonā jāsagādā kurināmais ar rezervi – tā, lai pietiek ne tikai "siltai", bet arī bargai ziemai, kā šogad.
Māris, dzīvo pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados būvētā divstāvu privātmājā pie Madonas:
"Dzīvoju 55 gadus vecā 110 m2 lielā divstāvu koka karkasa privātmājā, kas apšūta ar ķieģeļiem un nav siltināta. Apkurei un siltajam ūdenim izmantoju malkas katlu. Malku sagādāju pats savā mežā, tāpēc jūtos diezgan neatkarīgs no tirgus cenām. Drošības pēc ziemas sezonai iegādājos arī briketes no ražotāja, kas atrodas apmēram 20 km attālumā. Malkas apkurei ir būtisks trūkums: ja reizi dienā māju nekurina, siltuma un karstā ūdens nebūs. Mēneša siltuma izmaksas ir grūti aprēķināt, jo lielāko daļu kurināmā sagādāju pats. Ja rēķinu tikai iegādātās briketes un papildu izdevumus, tad mēneša izmaksas ziemā diez vai pārsniedz 30 - 40 eiro. Tas man šķiet ļoti ekonomisks un labs risinājums."
Māris, dzīvo pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados būvētā divstāvu privātmājā pie Madonas:
"Dzīvoju 55 gadus vecā 110 m2 lielā divstāvu koka karkasa privātmājā, kas apšūta ar ķieģeļiem un nav siltināta. Apkurei un siltajam ūdenim izmantoju malkas katlu. Malku sagādāju pats savā mežā, tāpēc jūtos diezgan neatkarīgs no tirgus cenām. Drošības pēc ziemas sezonai iegādājos arī briketes no ražotāja, kas atrodas apmēram 20 km attālumā. Malkas apkurei ir būtisks trūkums: ja reizi dienā māju nekurina, siltuma un karstā ūdens nebūs. Mēneša siltuma izmaksas ir grūti aprēķināt, jo lielāko daļu kurināmā sagādāju pats. Ja rēķinu tikai iegādātās briketes un papildu izdevumus, tad mēneša izmaksas ziemā diez vai pārsniedz 30 - 40 eiro. Tas man šķiet ļoti ekonomisks un labs risinājums."
“
Tiesa, koksnes izmantošanai ir arī vairāki mīnusi – to sadedzinot, rodas tikpat daudz izmešu, kā no "netīrajām" akmeņoglēm. 5% no tās nesadeg pilnībā un veidojas pelni, kādēļ apkures katli, krāsnis un kamīni ir regulāri jātīra. Turklāt koksne ir patiesi zaļš kurināmais tikai tad, ja katra nocirstā koka vietā iestādām vismaz vienu jaunu. Nepieciešams arī atvēlēt vietu kurināmā glabāšanai. Mājsaimniecībās var automatizēt tikai granulu padevi, un ne visas koksnes apkures iekārtas uzsilda ūdeni. Tad jāuzstāda, piemēram, elektrisko boileri.
Siltumsūkņi
Siltumsūkņu apkure Latvijā kļūst arvien populārāka, īpaši jaunbūvēs un renovētās ēkās. Paši siltumsūkņi kaitīgos izmešus nerada, jo tie nededzina kurināmo, bet izmanto elektrību siltuma pārnesei no gaisa, ūdens vai zemes. Tomēr siltumsūknis būtībā ir tikai tik zaļš, cik zaļa ir tā darbināšanai izmantotā elektrība. Visa veida siltumsūkņi, izņemot gaisa-gaisa siltumsūkņus jeb split sistēmas, vienlaikus spēj nodrošināt gan apkuri, gan arī ūdens uzsildīšanu.
Toms, dzīvo A klases energoefektivitātes līmeņa privātmājā laukos, Siguldas novadā:
"2020. gadā uzbūvējām 107 m² lielu ģimenes māju lauku teritorijā no koka paneļiem ar 60 cm biezām sienām. Ēka atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Uzstādījām gaiss–ūdens siltumsūkni un, ar ALTUM atbalstu, arī saules paneļus. Mājā ierīkojām siltās grīdas, 200 l karstā ūdens boileri un 80 l akumulācijas tvertni, telpās visu diennakti uzturot +22–23°C. Dzīvojam trijatā, tomēr 200 l karstā ūdens bieži nepietiek, un, lai gan to sildām līdz 52°C, aukstumā temperatūra nereti nepārsniedz 47°C bez elektriskā sildelementa. Turklāt pēc ūdens izlietošanas jāgaida apmēram 2 stundas līdz jaunā ūdens porcija atkal uzsilst. 2026. gada janvārī par apkuri, karsto ūdeni un citu elektroierīču patērēto enerģiju samaksājām 335 eiro."
Inga, dzīvo 2022. gadā būvētā A klases energoefektivitātes līmeņa privātmājā Ķekavas novadā:
"Dzīvojam trīs gadus jaunā, energoefektīvā (A klases) 115 m² privātmājā. Apkuri un karsto ūdeni nodrošina siltumsūknis, un ar ALTUM atbalstu esam uzstādījuši arī saules paneļus. Ziemas periodā ēkā mūsu ģimenes komforta temperatūra telpās ir +23°C. Lai to nodrošinātu, šogad janvārī cītīgi nācās sekot līdzi āra temperatūrai: jo lielāki mīnusi, jo rūpīgāk jāpieskata sūkni un laicīgi jāveic temperatūras korekcijas, kas ietekmē tā slodzi. Kā arī īpaši jāpiedomā pie karstā ūdens patēriņa – viens pēc otra vai vienlaicīgi ģimenes locekļi dušu vai vannu izmantot nevar, karstais ūdens no 200 l tvertnes vienkārši beidzas. Mūsu mājā ir uzstādīts lielākas jaudas sūknis, tāpēc tā darbības pārtraukumi pie īpaši zemas temperatūras (-200C un zemāk) netika novēroti. 2026. g. janvārī kopējais rēķins par visu elektrību – apkuri, ūdens uzsildīšanu un sadzīves elektrību bija 127 eiro."
Toms, dzīvo A klases energoefektivitātes līmeņa privātmājā laukos, Siguldas novadā:
"2020. gadā uzbūvējām 107 m² lielu ģimenes māju lauku teritorijā no koka paneļiem ar 60 cm biezām sienām. Ēka atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Uzstādījām gaiss–ūdens siltumsūkni un, ar ALTUM atbalstu, arī saules paneļus. Mājā ierīkojām siltās grīdas, 200 l karstā ūdens boileri un 80 l akumulācijas tvertni, telpās visu diennakti uzturot +22–23°C. Dzīvojam trijatā, tomēr 200 l karstā ūdens bieži nepietiek, un, lai gan to sildām līdz 52°C, aukstumā temperatūra nereti nepārsniedz 47°C bez elektriskā sildelementa. Turklāt pēc ūdens izlietošanas jāgaida apmēram 2 stundas līdz jaunā ūdens porcija atkal uzsilst. 2026. gada janvārī par apkuri, karsto ūdeni un citu elektroierīču patērēto enerģiju samaksājām 335 eiro."
Inga, dzīvo 2022. gadā būvētā A klases energoefektivitātes līmeņa privātmājā Ķekavas novadā:
"Dzīvojam trīs gadus jaunā, energoefektīvā (A klases) 115 m² privātmājā. Apkuri un karsto ūdeni nodrošina siltumsūknis, un ar ALTUM atbalstu esam uzstādījuši arī saules paneļus. Ziemas periodā ēkā mūsu ģimenes komforta temperatūra telpās ir +23°C. Lai to nodrošinātu, šogad janvārī cītīgi nācās sekot līdzi āra temperatūrai: jo lielāki mīnusi, jo rūpīgāk jāpieskata sūkni un laicīgi jāveic temperatūras korekcijas, kas ietekmē tā slodzi. Kā arī īpaši jāpiedomā pie karstā ūdens patēriņa – viens pēc otra vai vienlaicīgi ģimenes locekļi dušu vai vannu izmantot nevar, karstais ūdens no 200 l tvertnes vienkārši beidzas. Mūsu mājā ir uzstādīts lielākas jaudas sūknis, tāpēc tā darbības pārtraukumi pie īpaši zemas temperatūras (-200C un zemāk) netika novēroti. 2026. g. janvārī kopējais rēķins par visu elektrību – apkuri, ūdens uzsildīšanu un sadzīves elektrību bija 127 eiro."
“
Kā siltumsūkņu sistēmu mīnusu (tas gan attiecas tikai uz gaisa-ūdens, ūdens-ūdens un ģeotermālajiem siltumsūkņiem) var minēt augstās uzstādīšanas izmaksas. Savukārt siltumsūkņu efektivitāte (COP) strauji krītas zemās āra temperatūrās, kas bargās ziemās var būtiski palielināt elektrības patēriņu. Tātad sistēmu ekonomiskums ir cieši saistīts ar elektrības cenu un ārējo gaisa temperatūru.
