Tirgū jau vairākus gadus ir pieejami bērza saplākšņa produkti "Riga ECOlogical" – to ražošanā izmanto "Latvijas Finiera" izstrādāto līmvielu, kurā lignīns daļēji aizvieto fenolu un formaldehīdu. VIOBOND projekts ir ilgus gadus veiktā darba turpinājums, kas sniedz iespēju paplašināt pētniecību, pilnveidojot jauno tehnoloģiju, uzbūvēt sintētisko sveķu rūpnīcu un uzsākt arī industriālu jaunās līmvielas ražošanu. Plānots, ka ar videi draudzīgu lignīna–fenola–formaldehīda sveķu līmvielu tuvā nākotnē varēs nodrošināt pilnīgi visu "Latvijas Finiera" saplākšņa produkciju. 

Līmvielas attīstība, pētīšana un īpašību testēšana ir intensīvs process, kas norisinās "Latvijas Finiera" Produktu izpētes laboratorijā. Pētnieki izmēģina dažādas receptes un līmēšanas tehnoloģiskos režīmus, lai izvērtētu līmes izturību, noturību un piemērotību ražošanai. Interesants fakts, lai saprastu, ko nozīmē testēšanas darba apjoms produkta izstrādes stadijā, – produktu izpētes laboratorijā 2025. gada novembrī tika veikts simtais lignīna līmes tests. Kad darbu sāks jaunā sveķu rūpnīca, nākamie soļi būs padziļināta izvēlēto līmes sastāvu testēšana un demonstrācija reālos apstākļos rūpnieciskā mērogā. Šī līmviela būs nozīmīga daudzu kokrūpniecības produktu ražošanā, piemēram, finiera, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīra.

"Jāņem vērā – produktiem, kas tiek ražoti, izmantojot jauno līmvielu, jābūt komerciāli dzīvotspējīgiem. Dabai draudzīgāki produkti bieži vien saistās ar augstākām izmaksām, taču mūsu gadījumā ir svarīgs noteikums – produktam jābūt konkurētspējīgam tirgū ar citiem līdzvērtīgiem produktiem. Pētniecības projektiem ir dažādi attīstības līmeņi, bet šajā projektā ir nosacījums, ka beigās jābūt arī reālai, komerciāli dzīvotspējīgai ražošanai, un uz to mēs arī ejam," norāda Stankus.

Zinātnieku atklājumus "Latvijas Finieris" turpina ieviest ilgtspējīgas ražošanas attīstībā – Rīgā, Bolderājas apkaimē, top inovatīva un vērienīga sveķu ražotne, kurā dabīgā koksnes komponenta lignīna īpašības tiks izmantotas kā alternatīva fosilajām izejvielām. Rūpnīcai ir milzīgs potenciāls kļūt par vienu no vadošajiem ilgtspējīgu jauna tipa sveķu līmvielas ražošanas centriem Eiropā. 

2025. gada sākumā, jaunās ķīmisko produktu sveķu rūpnīcas ēkas pamatos "Latvijas Finiera" teritorijā iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, tika atzīmēta būvniecības uzsākšana. Būvniecības process, kuru plānots pabeigt šovasar, ir ļoti vērienīgs un tehnoloģiski sarežģīts – šobrīd nekas līdzīgs nekur citur pasaulē nav atrodams.

Ja viss ritēs pēc plāna, būvniecības darbus pabeigs līdz vasaras beigām. Tam sekos iekārtu testēšanas un palaišanas posms, kā arī pirmo izmēģinājuma partiju ražošana, pārbaudot un optimizējot jaunā tipa sveķu ražošanas procesu. Savukārt pilna mēroga ražošanu plānots uzsākt līdz gada beigām. Rūpnīcas plānotā jauda – līdz 45 000 tonnu līmvielas gadā. "Apzināmies, ka ražošanas sākums nesīs dažādus izaicinājumus, taču esam izvirzījuši mērķi pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus, lai nākamā gada laikā sasniegtu pilnu rūpnīcas jaudu," piebilst Čāmāns. 

Ar projektu VIOBOND "Latvijas Finieris" uzskatāmi turpina savu virzību uz gudrāku un ilgtspējīgāku ražošanu. Lai gan projekts noslēgsies 2027. gada vasarā, uzņēmums nedomā apstāties pie sasniegtā. Nākotnes plāni jau ir skaidri – līdz 2050. gadam izstrādāt augstvērtīgu līmvielu pilnībā tikai no atjaunīgajiem resursiem.

Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četru eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.