Pirmie tomāti šeit sāk sārtoties jau aprīļa beigās. Sākumā raža ir pārdesmit kilogrami, pēc nedēļas jau vairāki simti, bet vasarā jau apmēram 50 tonnas nedēļā.

"Latvijas tirgus ir neliels, tomēr mēs, latvieši, esam prasīgi un gribam dažādību – arī "gaļīgākus", saldākus, neparastas formas un krāsas tomātus," stāsta "Mārupes Siltumnīcas" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

Tieši tāpēc šogad "Mārupes Siltumnīcās" aug 12 dažādas šķirnes. Pieprasītākie joprojām ir klasiskie sarkanie tomāti, taču arvien lielāku interesi tomātu cienītāji izrāda arī par citām šķirnēm, piemēram, tumšajiem šokolādes krāsas tomātiem. "Šī gada jaunums ir mini plūmīšu tomāti – sarkani, oranži un dzelteni. Tie ir īpaši saldi, un bērni tos ēd kā konfektes! Reizēm tieši krāsa ir izšķiroša – daži bērni ēd tikai sarkanos, bet citi labprātāk izvēlas tieši dzeltenos," atklāj "Mārupes Siltumnīcas" valdes priekšsēdētāja.

Siltumnīcās rosība sākas jau februārī, kad ārā vēl ir bieza sniega sega – tas ir īstais laiks tomātu stādīšanai. No pirmā zieda līdz gatavam auglim jāgaida vidēji 60 dienas – tikpat ilgi, kā audzējot tomātus mājās. Tomāti ražo no maija līdz novembrim, tāpēc agronomu svarīgākais uzdevums ir noturēt augus pie labas veselības gandrīz desmit mēnešus.

Simtiem kameņu. Tā kā tomātus stāda februārī un tie sāk ziedēt agrā pavasarī, kad dabā esošie apputeksnētāji vēl guļ, siltumnīcās tiek izvietotas īpašas kastes ar kamenēm. Šie čaklie kukaiņi apciemo katru ziediņu un palīdz tiem apputeksnēties. Bez kamenēm raža nebūtu iespējama!

Tomātu "miesassargi". Vasarā, kad tiek atvērtas siltumnīcu lūkas, iekšā mēdz ielidot dažādi kukaiņi un tauriņi, kas var nodarīt lielu postu ražai. Tādēļ siltumnīcās dzīvo vēl kāds labais kukainis – sienāzim līdzīgais makrolofuss. Mazie, ēdelīgie kukaiņi dabiskā veidā palīdz cīnīties ar nelūgtajiem viesiem, pasargājot ražu.

Īpaši tīrs ūdens. Mārupes tomāti tiešām tiek lutināti, jo "dzer" tīrāku ūdeni nekā cilvēki! Ūdens tiek iegūts no dziļurbuma un pirms laistīšanas to attīra.

Atā, pazarītes! Arī Mārupē tiek ievērots viens no zināmākajiem tomātu audzēšanas likumiem – jāizlauž pat vismazākās pazarītes. Tas jādara, lai jaunās lapas neatņemtu augam spēku un visa enerģija tiktu veltīta garšīgu tomātu nobriedināšanai. Šis rūpīgais uzdevums prasa pacietību, jo tas jāpaveic ar rokām, apčubinot katru tomāta stādu.

“Augs ir dzīva būtne, kas arī jūt mūsu mīlestību. Ja plēsīsim pazarītes ar dusmām, nekas labs te neizaugs,” atzīst Maruta Kravale. Viņa stāsta, ka sezonas pirmie tomāti vienmēr ir īpašs notikums, ko gaida visi darbinieki. Pašu pirmo tomātu, kas nogatavojas siltumnīcā, būtu grūti sadalīt vienādos gabaliņos starp visiem, kas šo augli izlolojuši, bet iemūžināt to fotogrāfijās gan var ikviens.

● Neturi tomātus ledusskapī! Aukstums ir tomātu lielākais ienaidnieks. Ideālā uzglabāšanas temperatūra ir 12–14 grādi, bet mājās tomātus droši var turēt vienkārši uz galda. Galvenais – tālāk no ledusskapja, kur tomāti zaudē savu garšu.

● Nesamitrini uzlīmi! Uz Mārupes sarkanajiem tomātiem ir neliela atpazīšanas zīme – uzlīmīte ar zaļu lapiņu. Vislabāk to noņemt no sausa tomāta, jo mazgāšanas laikā uzlīmīti noņemt būs daudz grūtāk.

● Novērtē iepakojumu! Tomāti tiek iepakoti, lai netiktu traumēti un saspiesti transportēšanas laikā. Iepakojums pasargā tomātus, tādēļ mājās tos var turēt vismaz pusotru nedēļu. Iepakojumu droši var izmest dzeltenajā konteinerā.

Izrādās, ka pats tomāta auglis nemaz nesmaržo. Raksturīgā tomāta smarža, kas mums tik ļoti patīk, nāk no auga zaļās daļas – kātiņa un lapām. Tāpēc šo viltību izmanto ārvalstu audzētāji, tirgojot tomātus ar visiem ķekariem un tādā veidā apmānot pircēju degunus. Mārupes tomātiem veikalā nav ne ķekara, ne kauslapu, lai kātiņš netraumētu tomātu mizu.

Ārvalstīs audzētie tomāti veic garu ceļu pāri visai Eiropai. Lai tie kravas auto nesabojātos, tomātus ilgstoši tur vēsumā – un tieši tas padara tos bezgaršīgus. "Mārupes Siltumnīcas" ir vien 25 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, tāpēc tuvākajos veikalos pašmāju tomāti nonāk jau nākamajā dienā pēc novākšanas.