Šobrīd Līgas Abizāres pārziņā ir AS "Latvijas valsts meži" sadarbība ar mācību iestādēm, lai veicinātu mācīšanos no dabas: "Piedāvājam dažādas izglītības programmas – gan bērnudārzniekiem, gan skolēniem, gan pedagogiem."

Programmu mērķis ir veidot izpratni par dabas procesiem un ilgtspējīgu saimniekošanu. "Mežs nav tikai vieta dabas daudzveidībai – tas ir arī valsts ekonomikas pamats. Tā kā mežs klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, mums jāiemācās gudri saimniekot savā zemē, lai nodrošinātu valsts labklājību un neatkarību."

Izglītība ir kā mājas pamatu ielikšana, kas ietekmē cilvēka vērtību sistēmu. Izpratni par dabas vērtībām var veidot, īstenojot radošu pieeju vides izglītībā. Tam piekrīt arī Pēteris Kaļva, Allažu pamatskolas un Siguldas pilsētas vidusskolas dizaina un tehnoloģiju un inženierzinību skolotājs.

Pēteris uzsver, ka šobrīd arvien svarīgāk ir ne tikai apgūt teorētiskas zināšanas, bet arī saskatīt to praktisko pielietojumu reālajā dzīvē. "Vides izglītība palīdz jauniešiem izprast dabas procesu nozīmi, cilvēka ietekmi uz vidi un ilgtspējīgas rīcības nepieciešamību ikdienā," viņš norāda.

LVM piedāvātās izglītības programmas sniedz unikālu iespēju mācīties dabā ar visām maņām – redzēt, dzirdēt, sataustīt. "Mums ir ļoti paveicies, jo daudzviet pasaulē tik brīvi mežos nemaz nevar doties. Tāpēc liels prieks, ka mežu Latvijā varam izmantot kā mācību klasi," saka Līga Abizāre.
“Mācīšanās dabā uzlabo veselību un pašsajūtu, jo bērni ir svaigā gaisā un kustībā. Šobrīd tas ir īpaši svarīgi, jo arvien vairāk runājam arī par jauniešu garīgo veselību.”

"Mežs nav muzejs, kur neko nedrīkst aiztikt," uzsver LVM vides izglītības vadītāja Līga Abizāre. Tieši otrādi – tas ir jāiepazīst, jāsaprot un jāiemīl. "Tikai ejot dabā, mēs varam novērtēt tās dabas vērtības, kas mums Latvijā ir."

Mežs ir atjaunojams resurss, un "Latvijas valsts mežos" katra nocirstā koka vietā tiek iestādīti divi jauni. Līga Abizāre norāda, ka pēdējo 100 gadu laikā Latvijas mežu platības ir pat dubultojušās.

"Tāpat kā pensijai krājam jau šodien, arī mežs ir stāsts par mūsu nākotni. Mežs nav sprints, bet gan maratons – visas darbības, ko veicam, būs redzamas pēc daudziem gadiem," viņa skaidro. "Tieši tāpēc ir tik svarīgi mācīties par ilgtspējīgu vides apsaimniekošanu. Skolēniem paredzētās izglītības programmas nav vienkārša pastaiga dabā, bet gan aktīva mācīšanās."

Daudzus gadus LVM sniegtās iespējas labprāt izmanto arī Siguldas novada Digitālā centra izglītības projektu un programmu koordinators Pēteris Kaļva. Viņš atceras, ka pirmā pieredze ar vides izglītību bijusi jau laikā, kad viņš pats sēdējis skolas solā: "Skolotāja mācību stundās veda mūs uz Balvu pilsētas parku. Tagad arī es savus skolēnus vedu dabā – pētīt, iedvesmoties un mācīties jau vairāk nekā 20 gadus!"

Kopā ar kolēģiem savulaik meklēti jauni un radoši veidi, kā mācīt matemātiku, sasaistot to ar praktisku pieredzi: "Gribējām dot iespēju skolēniem un arī skolotājiem gūt cita veida emocijas, nonākot ārpus ierastās vides," atklāj Pēteris Kaļva. "Skolās šobrīd ir pieejami kvalitatīvi un praktiski mācību materiāli, ļaujot skolēniem mācīties dabā, bet skolotājiem – pilnveidot profesionālās prasmes. Aktivitātes veicina skolēnu izpratni par vidi, ilgtspēju un dabas resursu nozīmi, vienlaikus stiprinot saikni starp teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi," viņš uzskata.

Viena no šādām praktiskajām pieredzēm bija iespēja stādīt mežu Allažu pamatskolas simts gadu jubilejas ietvaros, iesaistot gan skolēnus, gan viņu vecākus. "Daudzi vecāki atcerējās, kā paši skolas gados stādījuši mežu, un viņiem šī bija iespēja redzēt, kā gadu gaitā mainījusies meža atjaunošana, bet viņu bērniem tā bija pavisam jauna pieredze. Vecāki arvien biežāk vēlas, lai bērni vairāk laika pavadītu ārpus klases telpām. Visi tiešām novērtēja iespēju paveikt ko paliekošu," iespaidos dalās Pēteris Kaļva.

Foto: Austra Ozoliņa

Īpašs gandarījums Līgai Abizārei ir pēc dabas izziņas pasākumiem. "Pēc dabā pavadītas dienas redzam mirdzošas acis – tie ir tie "zaļie vitamīni". Vienīgais izaicinājums ir laikapstākļi, bet arī tā ir daļa no piedzīvojuma," viņa uzskata.

"Reiz rīkojām drosmes pārgājienus skolotājiem, un vienā pasākumā bija spēcīgs vējš un sniegputenis – turklāt viss notika naktī. Domājām, ka neviens uz norunāto tikšanās vietu neatbrauks, bet ieradās vairāk nekā puse dalībnieku, un pasākums bija patiešām lielisks. Mums izdevās skolotājiem parādīt, ka mežs ir piedzīvojumiem bagāts, ja vien esi atvērts šai pieredzei un tai pienācīgi sagatavojies," Līga atceras.

Tieši tādēļ jau otro gadu tiek rīkots skolotāju drosmes forums "DABĀ", kas ir divu dienu tālākizglītības kursi. Lai gūtu praktisku pieredzi un drosmi vadīt mācību stundas dabā, tiek organizētas dažādas darbnīcas, kā arī nakšņošana mežā. "Šogad skolotāji naktī orientēsies mežā, varēs peldēties mēness gaismā un saullēktā gredzenos putnus," ieceres atklāj Līga.

Ikviens tuvāk ar mežu var iepazīties Baltijā lielākajā meža izziņas pasākumā "Latvijas Meža dienās" jau 22. un 23. maijā, LVM dabas parkā Tērvetē.

Līga Abizāre stāsta, ka "Meža dienu" pirmsākumi meklējami jau pirmās Latvijas brīvvalsts laikā: "Pēc kara meži klāja tikai piekto daļu valsts teritorijas, tāpēc bija nepieciešams mežu atjaunot. Šī tradīcija turpinās gadu desmitiem, un šodien aicinām iepazīt mežu, lai varētu aktīvi un atbildīgi doties dabā. LVM dabas parks Tērvetē pamatīgi cietis vētrās, tādēļ kopā ar apmeklētājiem plānojam iestādīt vairāk nekā 10 000 kokus," pasākuma ideju ieskicē Līga Abizāre.