Radīt pašiem savu kopienu – kā šefpavārs Žanis Raivo Behmanis kļuva par ēdolnieku
Teksts: Ketija Nuķe-Osīte/"Delfi Brand Studio"
Foto: Privātais arhīvs
Foto: Privātais arhīvs
Sajust dabas tuvumu, izbrist Vankas upītes krastus un veidot savu kolorīto kopienu. Kopš Žanis Raivo Behmanis pirms nepilna gada ar dzīvesbiedri pārcēlās uz dzīvi Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, viņš ļāvies lēnākai, apzinātākai un sirsnīgākai ikdienai. "Esam visam ļoti atvērti. Sarunājamies ar kaimiņiem, tīklojamies un vienkārši tā mierīgi dzīvojam dzīvi nost!" saka Žanis.
Žanis ir īstens kurzemnieks – uzaudzis Skrundā, kur joprojām mīt viņa vecāki, 12 gadus kāpis pa karjeras kāpnēm Rīgas restorānos kā šefpavārs, bet pirms sešiem gadiem atgriezies šajā pusē, pavisam nesen vēl strādājot Kaļķu ielas kvartāla restorānā KOPA. Kuldīgā arī sastapis savu mūža mīlestību – dzīvesbiedri Sintiju Vējiņu.
Bet kāpēc ne ārpus pilsētas?
Žanis un Sintija par ēdolniekiem kļuva pērn, kad pēc trīs gadus ilgiem meklējumiem atrada īpašumu, kuru saukt par mājām. Sākumā meklējumos koncentrējušies tieši uz Kuldīgu, taču, parunājot ar draugiem un paziņām, secinājuši, ka attālums nav liels šķērslis un vērts paraudzīties, ko piedāvā novads. Un tad Sintija pamanīja sludinājumu par māju Ēdolē, kas ir vien pārdesmit minūšu braucienā no Kuldīgas, Žanis sākumā bijis skeptisks, jo radis pie dzīvokļa dzīves un restorāna dinamiskā darba dēļ vienmēr mājās pārradies vien vēlā vakarā.
Ar optimistisku grūdienu un apņēmību iegādājušies trīsstāvu koka māju pavisam netālu no Ēdoles pils un nu bauda lauku dzīves idilli. Kā paši atzīst – pēc darbīgas ikdienas var pazust dārzā, bet viņu trim atvasēm nu ir iespēja uzaugt pie dabas. Žanis ar pilnu sparu izpaužas ne tikai virtuvē, bet arī garāžā un tuvējā apkārtnē, lasot dabas veltes kulinārajiem eksperimentiem. Bet Sintija ar pilnu jaudu un aizrautību jau metusies dārza dobēs. "Viņa var realizēt sevi, un man arī pēc tam no tā realizētā ir, ko realizēt tālāk," priecājas Žanis.
Dzīvi laukos arī bērni pieņēmuši pavisam viegli. Līdz bērnudārzam un skolai Kuldīgā aizbraukt ir dažu minūšu jautājums. Turklāt Sintija ir lietvede Kuldīgas Centra vidusskolā – režīmi sakrīt perfekti, lai visu pagūtu. "Mums ir tikai 15 kilometri līdz Kuldīgai – tas nav nekas daudz," stāsta Sintija. Žanis gan smej un saka lielu paldies dzīvesbiedrei, kas no rītiem rakarus savalda, jo viņš esot lēnīgāks un tā nespētu.
Dzīvi laukos arī bērni pieņēmuši pavisam viegli. Līdz bērnudārzam un skolai Kuldīgā aizbraukt ir dažu minūšu jautājums. Turklāt Sintija ir lietvede Kuldīgas Centra vidusskolā – režīmi sakrīt perfekti, lai visu pagūtu. "Mums ir tikai 15 kilometri līdz Kuldīgai – tas nav nekas daudz," stāsta Sintija. Žanis gan smej un saka lielu paldies dzīvesbiedrei, kas no rītiem rakarus savalda, jo viņš esot lēnīgāks un tā nespētu.
“
Bērniem ir forši. Es priecājos, ka mūsu bērni aug laukos. Ka viņi redz, kā mainās sezonas, ka viņi var iziet ārā un slidināties pie mājas pa kalniņu. Viņiem ir tā īstā bērnība!
Kuldīgā ir daudz ārpusskolas nodarbību iespēju bērniem, lai katrs atrastu to, kas vislabāk patīk. Turklāt mazpilsētā visur var nokļūt kājām. "Lielākie bērni var paši aiziet no punkta A līdz punktam B. Tev nav visu dienu jābūt klāt," novērtē Sintija. Žanis saka, ka dzīvot mazpilsētā ar bērniem ir daudz loģiskāk – visu var ātrāk nokārtot. Turklāt arī ģimenēm te ir krietni drošāk.
Kopiena, kas atvērta visiem. Pat vairākas!
Žanis un Sintija brīvajā laikā nododas tautas dejām – abi ir vidējās paaudzes deju kolektīva "Bandava" dejotāji. Žanis sākumā bijis skeptisks – kā gan tautas dejās var atslēgties no ikdienas un izvēdināt prātu, ja jādomā par deju soļiem? Taču nu jau vairākus gadus divreiz nedēļā dzīvesbiedri vakarus velta kopīgajai nodarbei. Dejošanas kolektīvs kļuvis par īpašu kopienu, kurā cits citu atbalsta. Tā kā vadītājs ir profesionāls riteņbraucējs, Žanis un Sintija metas avantūrās atbalstīt arī sportiskos pasākumus.
Kopienas spēku Žanis arī sajutis, strādājot restorānā Kaļķu ielas kvartālā. Tur mājvietu radusi ne vien alus darītava "Duna", bet arī citi uzņēmumi, regulāri notiek kultūras pasākumi un sanāk ne tikai kuldīdznieki, bet arī pilsētas viesi. Žanis smej, ka Kuldīgā visvairāk novērtē, ka ir ļoti daudz vietu, kur aiziet un paēst, – vismaz padsmit restorānu, kafejnīcu un maiznīcu. Tas reizēm noder arī pašam, darbojoties virtuvē.
Kopienas spēku Žanis arī sajutis, strādājot restorānā Kaļķu ielas kvartālā. Tur mājvietu radusi ne vien alus darītava "Duna", bet arī citi uzņēmumi, regulāri notiek kultūras pasākumi un sanāk ne tikai kuldīdznieki, bet arī pilsētas viesi. Žanis smej, ka Kuldīgā visvairāk novērtē, ka ir ļoti daudz vietu, kur aiziet un paēst, – vismaz padsmit restorānu, kafejnīcu un maiznīcu. Tas reizēm noder arī pašam, darbojoties virtuvē.
"Mēs Kuldīgā jūtamies diezgan pašpietiekami. Par Rīgu ir jāiedomājas vien brīžos X. Gadās kāda lieta, piemēram, man periodiski vajag "nullītes" miltus. Tad vajag profesionālā sortimenta veikalu apmeklēt. Bet var piezvanīt "Celms Maize" vai "Goldingen Room" un pateikt: "Hei, Kristap, vari iedot bišķīt miltus?"" stāsta Žanis. Tieši dažādo saimniecību atsaucība un tuvums, kur iegūt kvalitatīvus vietējos produktus, savulaik bijis viens no argumentiem, kāpēc vispār pārcelties uz Kuldīgu.
Patieso sajūtu, ka ir daļa no kuldīdznieku kopienas, Žanis noķēris pirms aptuveni trim gadiem. Jāņu dienā, ejot pa pilsētu, tā pulsējusi no cilvēkiem, šķitis, ka sabraukuši pilnīgi visi, un jāpārvietojas bija caur sveicieniem un sarunām.
Patieso sajūtu, ka ir daļa no kuldīdznieku kopienas, Žanis noķēris pirms aptuveni trim gadiem. Jāņu dienā, ejot pa pilsētu, tā pulsējusi no cilvēkiem, šķitis, ka sabraukuši pilnīgi visi, un jāpārvietojas bija caur sveicieniem un sarunām.
“
Tavs ķermenis elektrizējas, kad tu redzi tik daudz pazīstamu cilvēku, ar kuriem tu vienkārši gribi satikties un saukt: "Kā tev iet?" Tādu fīlingu var noķert tikai un vienīgi mazpilsētā!
Taču savu mazo Ēdoles kaimiņu komūnu Žanis un Sintija izveidoja pavisam nejauši. Iepazinās ar tuvējiem kaimiņiem un sadraudzējās. "Apkārt ir trīs kaimiņu mājas, un mēs ar viņiem kopā tusējam, lai gan šeit dzīvojam tikai īsu laiku," stāsta Žanis. "Mēs viņus apvienojām pēc ilgu gadu pauzes," papildina Sintija.
Kad reiz pastaigas laikā gar Vankas upi pāris prātojis, ka to varētu iztīrīt, ideja realizējusies kopīgā talkā ar kaimiņiem. Visi sanākuši, attīrījuši aizaugušos krastus, nojaukuši bebru dambjus, lai tuvākajā nākotnē būtu atkal iespēja upē peldēt. Pēc tam sanākuši pavāra mājās, sacepuši šašliku un pacēluši kopīgi glāzes par paveikto. Žanim vislielākais prieks, ka mazajā komūnā katrs pārstāv pavisam citu vecuma grupu un ir ar atšķirīgām nodarbēm – tātad cits citam var būt vērtīgi sarunbiedri un palīgi.
Kad reiz pastaigas laikā gar Vankas upi pāris prātojis, ka to varētu iztīrīt, ideja realizējusies kopīgā talkā ar kaimiņiem. Visi sanākuši, attīrījuši aizaugušos krastus, nojaukuši bebru dambjus, lai tuvākajā nākotnē būtu atkal iespēja upē peldēt. Pēc tam sanākuši pavāra mājās, sacepuši šašliku un pacēluši kopīgi glāzes par paveikto. Žanim vislielākais prieks, ka mazajā komūnā katrs pārstāv pavisam citu vecuma grupu un ir ar atšķirīgām nodarbēm – tātad cits citam var būt vērtīgi sarunbiedri un palīgi.
Atrast savu konceptu mainīgajā pasaulē
Dzīve Ēdolē un laukos sakritusi ar brīdi, kad Žaņa profesionālajā dzīvē notiek pārmaiņas. Viņš joprojām divas dienas nedēļā ir restorānā, taču aizvien vairāk apzinās, īpaši sarunās ar "Jauno pavāru kustības" biedriem, ka klasiskā restorāna princips šobrīd ir pārmaiņu vējos. "Es esmu pavārs, kurš šobrīd ir nonācis punktā – saprast, kā mainās pasaule un kā man mainīties tai līdzi," saka Žanis.
Tas pavēris radošās slūžas idejām par jaunu projektu un konceptu, lai atvērtu savas Ēdoles mājas viesiem. Vīzija ir labiekārtot šķūni, kurā iet superkluba virzienu – privātas vakariņas mazam cilvēku pulkam. Līdz ar jauno sezonu Žanis sāk ievākt dabas velšu ražu, brūvēt sīrupus un etiķus. "Tas stāsts gan nebūs ļoti super "fine dining", vairāk piezemētāks, bet vienlaikus joprojām gribas izcelt vietējās garšas, vēl jo vairāk – to, kas ir pieejams tepat, teritorijā ap māju un mežā," atklāj Žanis.
Tas pavēris radošās slūžas idejām par jaunu projektu un konceptu, lai atvērtu savas Ēdoles mājas viesiem. Vīzija ir labiekārtot šķūni, kurā iet superkluba virzienu – privātas vakariņas mazam cilvēku pulkam. Līdz ar jauno sezonu Žanis sāk ievākt dabas velšu ražu, brūvēt sīrupus un etiķus. "Tas stāsts gan nebūs ļoti super "fine dining", vairāk piezemētāks, bet vienlaikus joprojām gribas izcelt vietējās garšas, vēl jo vairāk – to, kas ir pieejams tepat, teritorijā ap māju un mežā," atklāj Žanis.
Paralēli viņa plānos ir pamēģināt mājražošanas virzienu – Ēdolē un Kuldīgā vasaras ir tirdziņu laiks, kur testēt, kas cilvēkiem garšo, interesē. Abi ar Sintiju neizslēdz arī iespēju piedalīties "Mājas kafejnīcu dienās". Bet mērķis ir radīt piedzīvojumu, nevis vienkāršu paviesošanos ar paēšanu. "Gribas cilvēku dabūt šeit, Kuldīgas novadā, vismaz uz divām dienām. Mūsu ideja ir tāda – ir šķūnis, kurš ir jāuztaisa par vietu, kur pulcēties un kopā gatavot. Bet vispirms mēs izbraucam pie zemniekiem, mājražotājiem, apbraucam apli, iepazīstamies. Izdomājam, kā katru produktu pagatavot, un kopā to darām," stāsta Žanis.
Pavāram svarīgi ir parādīt un aizvest Kuldīgas viesus uz vietām, kas viņam pašam ir tuvas. Ēdoles pilī var pārnakšņot, no rīta aizbraukt gardās brokastīs uz "Celms Maize". Kā pats saka – izcelt vietējos produktus, kas ir arī viņa paša identitāte. Parādīt un ļaut izgaršot to, kas pašam tuvs, – smalkmaizītes "Pī Cafe", pamakšķerēt aiz Ventas rumbas vai Ēdoles dzirnavu dīķī. Un visam papildus nesteidzīgi radīt savu gastronomisko vietu vismīļākajā lokācijā – mājās.
Kāpēc izvēlēties Kuldīgas novadu?
Apsver domu par pārcelšanos? Kuldīgas novads nav tikai skaista vieta atpūtai – tā ir vieta pilnvērtīgai dzīvei. Šeit nav lielpilsētas steigas un sastrēgumi: vide ir droša, attālumi ir nelieli un viss nepieciešamais – skolas, dārziņi un pakalpojumi – ir rokas stiepiena attālumā. Tas nozīmē vairāk laika sev un ģimenei.
Mēs rūpējamies par savējiem no šūpuļa līdz sirmam vecumam:
Mēs rūpējamies par savējiem no šūpuļa līdz sirmam vecumam:
- Bērniem – brīvpusdienas un bezmaksas transports, atbalsts jaunajiem vecākiem.
- Mājoklim – nekustamā īpašuma nodokļa atlaides.
- Senioriem – bezmaksas sabiedriskais transports un jubileju pabalsti.
Projekts sadarbībā ar:
SATURS
"Delfi Brand Studio"
FOTO
Privātais arhīvs, publicitātes foto
PROJEKTA VADĪBA
Signija Caune
PĀRDOŠANAS PROJEKTU VADĪTĀJA
Ieva Virziņa
REDAKTORE
Kristīne Melne
