Kad konusā māls "nogatavojies", to tālāk pārved uz pirmreizējo pārstrādi, kur to samaļ dzirnavās. Pēc tam apstrādātais māls ceļo uz lielo māla krātuvi, kur rūpīgi saguldīts vairāku veidu māls, kā arī nepieciešamie piejaukumi, piemēram, tenisīts, kuru gatavo no sasmalcinātiem keramikas produkcijas brāķiem. Tehnologs tālāk katru sastāvdaļu dozē, lai sagatavotu masu konkrētajam ražojumam atbilstoši. "Vesela spēle, kur nemitīgi jāseko līdzi, lai nav nobīdes no sastāva un citiem rādītājiem. Māls nav vienveidīgs materiāls, katru reizi var būt mazliet citāds. Tehnologam uzreiz jāreaģē – jāizmaina gan recepte, gan māla apdedzināšanas režīms. Viņš mums ir Dieva vietā, nēsājam uz rokām!" stāsta Kārlis Rutmanis, SIA "Lode" Liepas ražotnes vadītājs.
No krātuves māls nonāk apstrādē, kur to izlaiž cauri lielām skrejdzirnavām, valčiem, kur mālu saspiež, lai sasprāgtu arī tajā esošās kaļķa daļiņas – fosilijas. Masa tālāk nonāk maisītājos, kur mālam pievieno arī ūdeni, pēcāk zem spiediena to apstrādā, vakuumā izspiež visus gaisa burbulīšus, un tad māla masa nonāk brusā, kur to izspiež noteiktā izmērā un formā un sagriež ar stieplēm ķieģeļos, bruģī un citas formas produktos.
Kad masa sagriezta, katrs ķieģelis un bruģa gabaliņš dodas uz žāvētavu, kur trīs dienas žūst, lai mitrums materiālā saruktu līdz 3 %. Tas nepieciešams, lai materiāls krāsnī nesasprāgtu. Produkcija tālāk nonāk sēdinātavā, kur konveijers izdara savu darbiņu un aizstumj materiālu tālāk uz krāsns vagoniem.