LABIETIS
Bez alkohola, bet ar raksturu: kā "Labietis" rada jaunu dzērienu kategoriju
Sagatavoja: Līga Švāne/"Delfi Brand Studio"
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI, publicitātes foto
Kad amatalus darītava "Labietis" pirms vairākiem gadiem sāka eksperimentēt ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, tā nebija akla sekošana tendencēm, bet drīzāk loģisks turpinājums tam, kā brūzis vienmēr ir strādājis, – radot latviskas garšas no vietējām dabas veltēm, testējot idejas, meklējot jaunas garšas un vērojot cilvēku paradumus. Šodien bezalkoholiskais alus un limonādes "Medus dzirkstenes" kļuvušas par svarīgu daļu no darītavas identitātes un arī biznesa nākotnes redzējuma.
Reinis Pļaviņš, amatalus darītavas "Labietis" līdzīpašnieks
"Labietis" bezalkoholisko dzērienu segmentā ienāca vēl pirms pandēmijas. Kā stāsta darītavas līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš, pirmie eksperimenti notikuši krogā, kur dzērieni testēti uz apmeklētājiem: "Mēs esam kroga darītava, tāpēc tikai likumsakarīgi, ka visu jauno un interesanto, pirms tas nonāk pārdošanā veikalos, testējam uz cilvēkiem, kas šeit nejauši ienāk."
Šāds piegājiens un novērojumi par paradumiem, mainīgo attieksmi pret alkoholu, veselību un socializēšanos ļāvuši saprast, ka cilvēki arvien biežāk vēlas ieturēt pauzi no alkohola, nezaudējot kopā būšanas pieredzi. "Tu negribi izkrist no sociālās aprites – vēlies ar draugiem satikties bārā, bet vienkārši darīt to skaidrā," saka Pļaviņš. Viņaprāt, jaunā paaudze kopumā alkoholam pievēršas pavisam citādi nekā agrāk.
"Tagad ir tā – savu brīvā laika budžetu sadali citādāk. Tu esi samaksājis par svaru zāles un virtuālās pasaules abonementiem un tad gribi kaut kādu gastronomisko baudu. Jaunieši pārsvarā naudu tērē merķtiecīgāk un gudrāk, tāpēc pieaug pieprasījums pēc dzērieniem, kas ļauj saglabāt sociālo rituālu, bet neuzņemt lieku alkoholu vai cukuru," viņš norāda.
Šāds piegājiens un novērojumi par paradumiem, mainīgo attieksmi pret alkoholu, veselību un socializēšanos ļāvuši saprast, ka cilvēki arvien biežāk vēlas ieturēt pauzi no alkohola, nezaudējot kopā būšanas pieredzi. "Tu negribi izkrist no sociālās aprites – vēlies ar draugiem satikties bārā, bet vienkārši darīt to skaidrā," saka Pļaviņš. Viņaprāt, jaunā paaudze kopumā alkoholam pievēršas pavisam citādi nekā agrāk.
"Tagad ir tā – savu brīvā laika budžetu sadali citādāk. Tu esi samaksājis par svaru zāles un virtuālās pasaules abonementiem un tad gribi kaut kādu gastronomisko baudu. Jaunieši pārsvarā naudu tērē merķtiecīgāk un gudrāk, tāpēc pieaug pieprasījums pēc dzērieniem, kas ļauj saglabāt sociālo rituālu, bet neuzņemt lieku alkoholu vai cukuru," viņš norāda.
“
Arī sabiedrības attieksme kopumā ir mainījusies. Beidzot ir tā – ja tu nelieto alkoholu, uz tevi vairs neskatās šķībi.
Nevis alus bez alkohola, bet jauna dzērienu kategorija
Bezalkoholiskajam alum ilgstoši bijusi visai pretrunīga reputācija. Nereti tas uztverts kā kompromiss, nevis pilnvērtīga alternatīva tradicionālajam alum. Kā norāda Pļaviņš, sabiedrībā ilgu laiku valdījis priekšstats, ka bezalkoholiskais alus ir "gandrīz tas pats, bet tomēr ne līdz galam". Šī stigma "Labietim" kļuvusi par iespēju radīt produktu, kas spēj mainīt līdzšinējos uzskatus un piedāvāt pavisam citu pieredzi.
"Labietim" šobrīd ir vairāki bezalkoholiskie dzērieni, un katrs no tiem veidots ar atšķirīgu pieeju. Starp bezalkoholiskajiem aliem jāizceļ "Skaidrais mežs" un "Skaidrais apinis", kas sākotnēji tika radīti kā darītavas klasisko alu bezalkoholiskās versijas. Taču vēlāk "Labietis" sapratis, ka bezalkoholiskajam alum nevajadzētu būt tikai "parastā alus kopijai". Alkoholiskajā alū ļoti būtiska loma ir pašam alkoholam, jo tas veido dzēriena "mugurkaulu". Savukārt bezalkoholiskajam alum šī elementa nav, tāpēc tam jāmeklē cita pieeja garšas veidošanā.
"Labietim" šobrīd ir vairāki bezalkoholiskie dzērieni, un katrs no tiem veidots ar atšķirīgu pieeju. Starp bezalkoholiskajiem aliem jāizceļ "Skaidrais mežs" un "Skaidrais apinis", kas sākotnēji tika radīti kā darītavas klasisko alu bezalkoholiskās versijas. Taču vēlāk "Labietis" sapratis, ka bezalkoholiskajam alum nevajadzētu būt tikai "parastā alus kopijai". Alkoholiskajā alū ļoti būtiska loma ir pašam alkoholam, jo tas veido dzēriena "mugurkaulu". Savukārt bezalkoholiskajam alum šī elementa nav, tāpēc tam jāmeklē cita pieeja garšas veidošanā.
“
Tas, ko esam sapratuši, – bezalkoholisko alu nevar uztvert kā klasisko alu, no kura "izņemts alkohols". Patiesībā tas ir pilnīgi atsevišķs dzēriens. Veids, kā jādomā par bezalkoholisko alu, – tā ir pavisam cita dzērienu kategorija, tie ir mazraudzēti dzērieni ar savu garšu un raksturu. Ja bezalkoholisko alu uztver kā alu, kam vienkārši atņemti grādi, tas automātiski tiek nolikts alkoholiskā alus ēnā.
Pieeja nesalīdzināt bezalkoholisko alu ar alkoholisko pavisam tieši nosaka "Labieša" produktu attīstību. Darītava necenšas akli kopēt grādīgos dzērienus, bet meklē jaunu garšu telpu, un Pļaviņš pat prognozē, ka nākotnē, visticamāk, bezalkoholisko alu vairs tā nemaz nesauks:
"Skaidrs ir viens – tas ir uz palikšanu. Un šāda domāšana "Labietim" ļāvusi radīt dzērienus ar bagātīgāku garšu nekā lielo ražotāju produkcijai. Tā ir mūsu priekšrocība – mazie ražotāji var eksperimentēt brīvāk un mazākos apjomos, jo kļūdas cena nav tik liela. Ar šiem produktiem jau esam paguvuši iekarot vadošās lielveikalu ķēdes, un aizvadītajā gadā "Skaidrais mežs" bija mūsu "top trīs" visvairāk pārdotais produkts no visa, ko saražojam."
Īpaša vieta "Labieša" sortimentā ir arī bezalkoholiskajam medalum "Ķirsene", ko Pļaviņš sauc par vienu no neparastākajiem produktiem. "Ja bezalkoholiskajam alum ir sava zināma vēsture, tad ar bezalkoholiskajiem medaliem tā vispār ir jauna tēma," viņš saka. Bezalkoholiskais alus "Labietī" izceļas arī ar to, ka tas ir raudzēts. Atšķirībā no limonādēm bezalkoholiskajos alus un medalus dzērienos notiek īsts rūgšanas process ar raugu. "Tie visi ir raudzēti produkti. Un raugs dzērienu bagātina gan garšas, gan uzturvērtības ziņā," viņš piebilst.
"Skaidrs ir viens – tas ir uz palikšanu. Un šāda domāšana "Labietim" ļāvusi radīt dzērienus ar bagātīgāku garšu nekā lielo ražotāju produkcijai. Tā ir mūsu priekšrocība – mazie ražotāji var eksperimentēt brīvāk un mazākos apjomos, jo kļūdas cena nav tik liela. Ar šiem produktiem jau esam paguvuši iekarot vadošās lielveikalu ķēdes, un aizvadītajā gadā "Skaidrais mežs" bija mūsu "top trīs" visvairāk pārdotais produkts no visa, ko saražojam."
Īpaša vieta "Labieša" sortimentā ir arī bezalkoholiskajam medalum "Ķirsene", ko Pļaviņš sauc par vienu no neparastākajiem produktiem. "Ja bezalkoholiskajam alum ir sava zināma vēsture, tad ar bezalkoholiskajiem medaliem tā vispār ir jauna tēma," viņš saka. Bezalkoholiskais alus "Labietī" izceļas arī ar to, ka tas ir raudzēts. Atšķirībā no limonādēm bezalkoholiskajos alus un medalus dzērienos notiek īsts rūgšanas process ar raugu. "Tie visi ir raudzēti produkti. Un raugs dzērienu bagātina gan garšas, gan uzturvērtības ziņā," viņš piebilst.
"Medus dzirkstenes" – limonādes, kas lauž klasisko limonāžu stereotipus
Līdzās bezalkoholiskajam alum "Labietis" attīstījis arī limonāžu līniju "Dzirkstene", kurā ir pieci dzērieni – "Mirdza", "Gaida", "Vizma", "Esmeralda" un "Malvīne". Tās radītas ar mērķi piedāvāt alternatīvu tradicionālajām, ļoti saldajām limonādēm. Ironiskā kārtā limonāžu pasaulē visi gadiem esam dzīvojuši ar dažām "pieņemtām" garšām – kolu, tarhūnu, "Buratīno" un vēl dažiem klasiskajiem saldajiem dzērieniem.
"Pamatā tās ir trīs garšas – kola, apelsīni un laims (kola/fanta/spraits), par kurām mēs visi esam vienojušies, ka limonāžu pasaulē tās ir tās perfektās – un to mēs vairs nekad neaiztiekam," viņš smejas. Un tieši šo domāšanu "Dzirkstenes" mēģina lauzt.
"Pamatā tās ir trīs garšas – kola, apelsīni un laims (kola/fanta/spraits), par kurām mēs visi esam vienojušies, ka limonāžu pasaulē tās ir tās perfektās – un to mēs vairs nekad neaiztiekam," viņš smejas. Un tieši šo domāšanu "Dzirkstenes" mēģina lauzt.
“
Bija pilnīgi skaidrs, ka gribam atvērt jaunu nišu, kas, pirmkārt, ir bezalkoholiska, otrkārt, no vietējām izejvielām un, treškārt, uzrunā pieaugušo auditoriju, kas nevēlas 10 gramus cukura uz 100 mililitriem dzēriena.
"Dzirksteņu" būtiska sastāvdaļa ir medus, kuru kā vienīgo saldinātāju izmanto cukura vietā. Galvenā loma te ierādīta vietējām izejvielām – te ir dzērvenes, brūklenes, rabarberi, priežu pumpuri un citas latvietim pazīstamas sastāvdaļas, kas bieži vien raisa dažādas asociācijas par piedzīvoto. Tādējādi "Dzirkstenēs" iedzīvinātas ne tikai garšas, bet arī sajūtas – dzērieni tiek būvēti ap konkrētām sajūtām un ainavām, nevis klasisko limonāžu stereotipiem.
"Es pats esmu liels "Dzirksteņu" fans. Piemēram, "Vizmā" mēģināts noķert sajūtu, kad ziemā esi apslimis un dzer ingvera tēju ar citronu un medu. Manā prātā šī tēja visgaršīgākā ir tad, kad tā tējkannā "aizķērusies" jau otro vai trešo dienu un jau ir kārtīgi jūtams citronu mizas sīvums, bet ingvers burtiski izvelk dvēseli," "Vizmas" garšu buķeti tēlaini uzbur Pļaviņš.
Savukārt, piemēram, "Gaida" viņam patīk tās izteikti ziemeļnieciskās, mežainās garšas dēļ. Dzērienā izmantotas brūklenes, dzērvenes, vaivariņi, virši un priežu pumpuri. "Šis ir būvēts no absolūti cita gala – no sūnām," smaidot saka Pļaviņš un dzēriena ideju raksturo kā mēģinājumu noķert sajūtu, ko cilvēks piedzīvo, staigājot pa mežu vai purvu.
"Es pats esmu liels "Dzirksteņu" fans. Piemēram, "Vizmā" mēģināts noķert sajūtu, kad ziemā esi apslimis un dzer ingvera tēju ar citronu un medu. Manā prātā šī tēja visgaršīgākā ir tad, kad tā tējkannā "aizķērusies" jau otro vai trešo dienu un jau ir kārtīgi jūtams citronu mizas sīvums, bet ingvers burtiski izvelk dvēseli," "Vizmas" garšu buķeti tēlaini uzbur Pļaviņš.
Savukārt, piemēram, "Gaida" viņam patīk tās izteikti ziemeļnieciskās, mežainās garšas dēļ. Dzērienā izmantotas brūklenes, dzērvenes, vaivariņi, virši un priežu pumpuri. "Šis ir būvēts no absolūti cita gala – no sūnām," smaidot saka Pļaviņš un dzēriena ideju raksturo kā mēģinājumu noķert sajūtu, ko cilvēks piedzīvo, staigājot pa mežu vai purvu.
Vēl viens interesants dzirksteņu pielietojuma virziens iedvesmu smēlies beļģu mežonīgo alu tradīcijās, kā arī tautasdziesmās apdziedātajos "medotajos alos un miestiņos". Beļģu skābie ali, kas reizēm pat gadiem raudzēti koka mucās, mēdz būt ar fantastiskām garšas buķetēm, kas ir pārāk intensīvas. Arī "Labietis" šādus alus dara. Ir cilvēki, kuru mēlei tie ir par intensīvu. Te talkā nāk dzirkstene ar kuru var bagātināt un mīkstināt dzērienu. Šogad, piemēram, viens no šiem maztirāžniekiem ir "Brūkleņu mežonis" – tas satriecoši sapas ar jau minēto "Gaidu". Līdzīga garšas ainava, maigāka garša, mazāk grādi.
Nākotne ārpus klasiskā alus robežām
Reinis Pļaviņš, amatalus darītavas "Labietis" līdzīpašnieks
Pēc "Labieša" novērojumiem, bezalkoholisko dzērienu segments tuvākajos gados tikai turpinās augt. Pļaviņš norāda, ka kopējais alus patēriņš samazinās jau gadiem, un tas liek darītavām meklēt jaunus virzienus. "Uz alus darītavu mūsdienās pareizāk ir skatīties kā uz vietu, kur tiek ražoti dzērieni," viņš saka, un skaitļi "Labietī" to jau apliecina. "2025. gadā katrs desmitais litrs, kas izgāja ārā pa mūsu darītavas durvīm, bija bezalkoholisks. Vēl gadu iepriekš labākajā gadījumā katrs 25. vai 30. litrs bija bezalkoholisks."
Darītavas līdzīpašnieks prognozē, ka nākotnē bezalkoholiskie dzērieni varētu sasniegt pat 20–30 % no kopējā tirgus. To veicinās ne tikai veselības tendences, bet arī uzņēmumu kultūras maiņa. "Ir daudz uzņēmumu, kuriem īstenībā ir ļoti strikta alkohola politika," viņš stāsta, minot korporatīvos pasākumus un dāvanu komplektus, kuros arvien biežāk tiek piedāvātas bezalkoholiskās alternatīvas.
Lai gan "Labietis" joprojām ir cieši saistīts ar amatalu, Pļaviņš atzīst – viņu pašu arvien vairāk aizrauj tieši bezalkoholisko dzērienu pasaule: "Pirms pusotra gada fiksēju, ka pats sāku domāt jaunās receptes ne vairs alus kategorijā, bet bezalkoholisko dzērienu kategorijā. Man tas liekas daudz izaicinošāk, jo tā ir pilnīgi jauna pasaule." Viņaprāt, klasiskā alus pasaule jau ir pārpildīta ar stereotipiem, tradīcijām un priekšstatiem. Savukārt bezalkoholisko dzērienu segmentā robežas vēl tikai tiek definētas.
Darītavas līdzīpašnieks prognozē, ka nākotnē bezalkoholiskie dzērieni varētu sasniegt pat 20–30 % no kopējā tirgus. To veicinās ne tikai veselības tendences, bet arī uzņēmumu kultūras maiņa. "Ir daudz uzņēmumu, kuriem īstenībā ir ļoti strikta alkohola politika," viņš stāsta, minot korporatīvos pasākumus un dāvanu komplektus, kuros arvien biežāk tiek piedāvātas bezalkoholiskās alternatīvas.
Lai gan "Labietis" joprojām ir cieši saistīts ar amatalu, Pļaviņš atzīst – viņu pašu arvien vairāk aizrauj tieši bezalkoholisko dzērienu pasaule: "Pirms pusotra gada fiksēju, ka pats sāku domāt jaunās receptes ne vairs alus kategorijā, bet bezalkoholisko dzērienu kategorijā. Man tas liekas daudz izaicinošāk, jo tā ir pilnīgi jauna pasaule." Viņaprāt, klasiskā alus pasaule jau ir pārpildīta ar stereotipiem, tradīcijām un priekšstatiem. Savukārt bezalkoholisko dzērienu segmentā robežas vēl tikai tiek definētas.
“
Tu ieej tajā telpā un saproti – tā ir milzīga. Un šajā neapgūtajā teritorijā "Labietis" redz savu nākotni – dzērienos, kas nav kompromiss starp "īstajiem" un "neīstajiem", bet pilnvērtīga kategorija ar savu identitāti, garšām un kultūru.
Uzzini vairāk
