Kā, iespējams, daudzi no mums, biju apmeklējusi Anīkšču pastaigu taku koku galotnēs, bet pašai pilsētai biju metusi līkumu. Un velti! Mājīgi ieritinājusies Šventojas upes krastos, tā aicina gan ar iespēju doties garās un mierpilnās pastaigās, gan apmeklēt virkni dažādu muzeju vai vienkārši pasēdēt ar kafijas tasīti un vai grāmatu kādā no daudzajām kafejnīcām. Anīkšči pilnībā attaisno savu kūrortpilsētas statusu – esot tur, gribas piebremzēt, atslēgt telefonā notifikācijas, aizmirst ikdienas rūpestus un vienkārši baudīt!

Neaizmirstama pieredze ir kāpiens Anīkšču Sv. Mateja baznīcas tornī. Tā ir augstākā baznīca Lietuvā – torņi sniedzas 79 metru augstumā, kas, protams, nozīmē arī pamatīgu kāpienu, lai nokļūtu 33 metrus augstajā skatu plaformā. Nedaudz pasteidzoties notikumiem pa priekšu – fiziskā sagatavotība tiek pārbaudīta vēl ne vienā vien apskates objektā, par ko uzzināsiet jau nākamajos rakstos! It kā sīkums, bet patīkami pārsteidz trepes, kas ved tornī – šauro, daudzus kāpējus piedzīvojušo koka trepju vietā te sagaida metāla pakāpieni, kas ceļu augšup padara drošu un stabilu. Ja esi vieglprātīgs un gribi sevi izaicināt, lūkojoties uz leju caur kāpņu režģi, tad gan nedaudz var sareibt galva.

Anīkščos viesojamies saulainā, bet vējainā dienā. Tornī vējš pamatīgi pluina skaisto skatu meklētājus, tomēr tas ir to vērts – kā gan vēl labāk novērtēt pilsētas mērogus un gūt pilnīgu priekšskatu, ja ne paraugoties no putnu perspektīvas.

Pēc pilsētas kopskata baudīšanas un baznīcas apskates (pievērsiet uzmanību biezajai stikla vitrāžai virs ieejas, kas ir pirmā un vienīgā šāda veida vitrāža Lietuvā) noteikti vērts izmest arī loku caur baznīcas dārzu.

Pārsteidzoši emocionāls un sirsnīgs piedzīvojums ir turpat baznīcas kalna pakājē esošā Sakrālās mākslas muzeja un Eņģeļu muzeja apmeklējums. Varbūt pie vainas ir saulainā diena vai aizraujošais gides stāstījums, bet, ja vien ļaujas, tur iespējams sajust mazliet pārdabiskas vibrācijas. Apskatāmo eņģeļu pulks ir plašs un daudzveidīgs, no dažādiem materiāliem un dažādās formās veidots, un ikviens noteikti atradīs to, kurš uzrunā visvairāk. Vai nedaudz sabiedē.

Neaizmirsti izmantot unikālu iespēju – Eņģeļu muzejā ikvienu gaida īpašs vēlmju eņģelis, kuram atliek vien ausī klusi iečukstēt savu vislielāko sapni un tas piepildīšoties. Vai tas darbojas? Nezinu, manai vēlmei termiņš vēl nav pienācis, bet laist garām šādu iespēju būtu muļķīgi, vai ne?

Protams, ja esi devies ceļojumā, ir jābauda arī ēdieni un dzērieni. Te Anīkšči, kā zina teikt vietējie, ir absolūti līderi piedāvājuma ziņā – mājīgu kafejnīciņu un restorānu pilsētā ir ļoti daudz, un ko atbilstošu savām garšu kārpiņām un maciņam atradīs ikviens. Nedrīkst aizmirst, ka Anīkšči ir slaveni arī ar savām vīna darīšanas tradīcijām!

Anīkščiem piestāv arī vienkārši blandīšanās pa ieliņām un taciņām, baudot mieru un Īpaša pieredze ir ielūkošanās vecpilsētas daļā, kas būs īsts baudījums tiem, kuriem patīk koka namiņi, un skaistu kadru medniekiem.

Kad esi izstaigājis pilsētu, ekstrēmākas izklaides meklējumos vari doties uz Kalitas kalnu – ziemā tas pārvēršas par slēpotāju un citu ziemas sporta veidu cienītāju paradīzi, bet vasarā tur sporta un izklaides centrā pieejami rodeļi un virkne citu atrakciju maziem un lieliem.

Ar vienu dienu Anīkščos nepietiek, tas ir skaidrs, bet ceļojuma plāns ved tālāk uz citu miera ostu – Molētiem. Pilsēta atrodas aptuveni stundas brauciena attālumā ar auto no Anīkščiem, bet ceļš no Rīgas, ja brauksiet pa taisno, aizņems nedaudz vairāk par trim stundām. Starp citu, baudot idillisko dabas ieskauto pilsētiņu, liels bija mans pārsteigums, ka līdz Lietuvas galvaspilsētai no tās ir vien nieka 40 kilometri.

Molētu sirds ir ezeri, un pilsētiņa izgūlusi ap to krastiem. Ezeru krasti ir kā radīti gan pastaigai, skrējienam vai riteņbraucienam, gan laiskai nekā nedarīšanai, izmantojot dažādās atpūtas vietas labiekārtotajā pilsētas pludmalē Pastāva ezera krastā, kas ir aicinoša arī tad, kad saule slēpjas aiz mākoņiem.

Tāpat noteikti jāizstaigā Molētu skulptūru parks, un pavisam obligāta ir makšķernieka zābaku piemērīšana ezera krastā. Patiks gan maziem, gan lieliem, pārbaudīts! Ezera apkaimē atrodamas dažādas atrakcijas, kas izklaidēs pastaigas laikā. Piemēram, pēkšņi uzduramies muzikālam skvēriņam, kur ikvienam ir iespēja izmēģināt dažādus improvizētu pūšamos un sitamos instrumentus.

Kā jau tas ierasts mitrās vietās pie ezeriem, vasarā te netrūkst odu. Liels ir pārsteigums, kad ezera piekrastē ieraugām iespaidīgus insektus krietni lielākā izmērā, un pat paši vietējie smejot atzīst, ka kādam tas var šķist dīvaini – uzstādīt pieminekli knaušiem, kas burtiski izsūc asinis. Vai tas palīdz cīnīties ar kaitinošajiem lidoņiem vai – gluži pretēji – pielabināties tiem, nezināšu teikt – lai to noskaidrotu, jādodas turp vasarā un jāpārliecinās savām acīm.

Atceries vēlēšanos, ko iečukstēji eņģeļa ausī Anīkščos? Molētos vari nodrošināties dubultā un, stipri berzējot, savu sapni atklāt arī pīļu ģimenei upes krastā – lielās vēlēšanas piepildot pīļu mammai, bet pīlēniem var uzticēt mazākas vēlmes. Skulptūras nosaukums gan neraisa asociācijas ar slepenu vēlmju piepildīšanu, drīzāk pretēji – "Kurš palaida pīli?" Lietuvā tāpat kā pie mums nozīmē nepatiesa izdomājuma izplatīšanu.

Protams, Molētos var baudīt ne tikai dabu – pilsētai ir sena vēsture, kas iestiepjas 14. gadsimtā, un pastaigā pa pilsētiņas centru atradīsi ne vienu vien objektu, kas ļaus paplašināt savas zināšanas par kaimiņvalsts un pašu Molētu vēsturi. Piemēram, no keramikas ķieģeļiem veidotā skulptūra pie Molētu novada muzeja uzskatāmi parāda, kā pilsētas vārds mainījies kopš 16. gadsimta, bet pilsētas centrālajā laukumā vari aplūkot pieminekli tiem, kuri cīnījušies par Lietuvas neatkarību.

Molēti ir neliela un dabas ieskauta miera osta ezeriem bagātākajā Lietuvas reģionā, kas vasarā tūrisma sezonā pārvēršas rosīgā atpūtnieku spietā. Tīrais ezera ūdens pašā pilsētiņas centrā, miers un plašais atpūtas un izklaides iespēju klāsts novadā ir īsts magnēts, un kāpēc gan to neizbaudīt arī tev?