Pamatskolas laikā, kad pirmo reizi nopietnāk domājusi par karjeru, pēc viesošanās Policijas akadēmijā Elīna apsvērusi domu apgūt policistes arodu. Šķitis, ka darbs uniformā un disciplīna būs viņai piemērotākais. Pēc vidusskolas ceļš aizvedis uz kultūras menedžmenta studijām, taču jauniete tolaik atskārta, ka tas nebūs viņas īstais aicinājums. Šur tur pastrādājusi, meklējot aicinājumu, līdz liktenīgs izrādījies māsas ieteikums pievienoties "Ķekava Foods" uzņēmumam. Tā nu pirms 11 gadiem Elīna sākusi strādāt kā putnkope pie pieaugušajiem putniem.

Elīna gan norāda, ka darbs ar putniem viņai ir asinīs – "Putnu fabrikā Ķekava" ilgus gadus nostrādājusi viņas omīte. "Viņa mani kādreiz ņēma līdzi uz darbu pie broileriem. Toreiz drīkstēja, tagad nedrīkst. Kad es ienācu putnu mītnē, man likās – o, cik interesanti – visa kūts cālīšos," atceras Elīna. Un arī nekur tālu no formastērpa uzvilkšanas viņa nav tikusi – putnkopības departamentā aizsargtērps ir obligāts, lai ievērotu biodrošību.

10 gadus Elīna gādāja par pieaugušo putnu labsajūtu. Sākumu viņa atceras ļoti spilgti: "Man bija bail no vistām, jo viņas knāba." Pie putniem gan ātri pierasts, un darbi gājuši no rokas. Elīna uzcītīgi apguvusi, kā vērot putnus, to vajadzības un citas nianses, un jebkuru uzdoto darbu darījusi ar milzu atdevi.

Šādu Elīnas attieksmi saredzējusi vadītāja, tāpēc pirms mazliet vairāk nekā gada piedāvājusi spert nozīmīgu soli karjeras attīstībā, kļūt par jaunputnu daļas zootehniķi un vadīt savu komandu. Zināms izaicinājums bijis pārslēgties no darba ar pieaugušiem putniem uz jaunputniem. "Bet visu var iemācīties!" pauž Elīna. Jaunais amats viņu pamudinājis arī apgūt zootehniķa arodu profesionāli – viņa paralēli darbam šobrīd studē Smiltenes tehnikumā.

Jaunputnu mītnēs čum un mudž dzīvība – kopumā 10 novietnēs ik dienu mājo aptuveni 80 tūkstoši cāļu. Elīnas komandā ir 8 putnkopes, katras pārziņā ir divas mītnes ar 16 tūkstošiem putnu, bet komanda un putnu lērums – zootehniķes atbildība. Tāpat cieši nākas sadarboties arī ar kolēģiem – atslēdzniekiem, kuri gādā par to, lai visas iekārtas darbotos, kā nākas.

Elīnas darbadiena sākas agri, septiņos no rīta, kad datorsistēmā jāievada visi iepriekšējās dienas dati par temperatūru, ūdeni, elektrību, gāzi, putniem iedoto barību, putnu svaru un citiem rādītājiem. "Tad ir rīta apgaita pa visu teritoriju, pārbaudu katru bunkuru, vai ir barība, vai visur visa pietiek," stāsta zootehniķe. Tad kopā ar putnkopjiem jāizrunā aktuālie darbi, tie jāsaplāno un jāraugās, ko darīt labāk, lai putni ne tikai sasniegtu procentuālos rādītājus, bet arī justos labi. Pēc 140 dienām putni tālāk dodas uz pieaugušo putnu mītnēm, tāpēc regulāri jāseko līdzi mītnes tīrībai – pirms jaunā cāļu pieplūduma tā jāizvāc, jāizmazgā, jādezinficē, jāsagatavo ar skaidām. Putnu rotācija notiek regulāri, tāpēc biodrošība ir pirmajā vietā.

Diena paiet dinamiski, jo viens no svarīgākajiem darbiem ir barības nodrošināšana – jālūko, lai tās pietiek, jo atkarībā no putnu vecuma dienā vienā mītnē patēriņš var būt no 200 kg mazajiem cālīšiem līdz 700–900 kg jau pusaugu broileriem. Turklāt katra vecuma putniem ir sava recepte un ēdināšanas grafiks. Ja kāda no putnkopēm saslimst un nevar būt darbā, Elīnai nākas rast risinājumu, citādi putni paliek bez aprūpes.

Skaidrs, ka katru no teju 23 miljoniem putnu, kurus katru gadu "Ķekava Foods" izaudzē, ar rokām apčubināt, kur nu vēl nosaukt vārdā, nevar. Tāpēc zootehniķim ir jābūt gluži vai vārdotājam – jānolasa no katras cāļa kustības, kā tas jūtas. "Jānosaka kopējā atmosfēra, kāda ir mītnē, – ja redzi, ka putni čupojas, guļ kaut kur, tad zini – viņiem ir par vēsu. Putniem ir jāstaigā, tas liecina, ka viņi jūtas labi. Viņi nedrīkst arī stāvēt nodurtu galvu – tas arī liecina, ka kaut kas putnus neapmierina. Ja nav ēduši, viņi skraida un uzreiz, kā pieej, klūp virsū uz kājām, čubina un baksta," atklāj Elīna.

Ja putnkopji savu darbu labi izdarījuši, tas parādās rezultātos – putniem ir labs dzīvsvara pieaugums, kas atbilst noteiktiem nozares rādītājiem, tie aug, attīstās, neslimo. "Mūsu darba augļi ir tad, kad putni dodas uz pieaugušo putnu nodaļu – ja tur ir laba dējība un olas, esam visu darījuši ļoti pareizi un labi," stāsta Elīna. Viņa arī atzīst, ka šo darbu bez lielas atbildības sajūtas nevar veikt – ir jārūpējas par dzīvniekiem, to labsajūtu un jābūt pienākuma apziņai.

Viens no lielākajiem gandarījumiem Elīnas darbā ir brīži, kad viņas komanda un kolektīvs kopumā darbojas ar prieku un ir apmierināts kā ar sasniegtajiem rezultātiem, tā darba apstākļiem. Nonākot savas nodaļas vadītājas amatā, viņa to arī izvirzījusi par prioritāti – sākt ar šķietami nelielām lietām savas komandas labsajūtai.

"Uzreiz, tikko atnācu uz jaunputnu daļu, teicu – vajag izremontēt dušas! Tā ir cilvēcīga nepieciešamība. Uzņēmums sadzirdēja un to izdarīja!" priecājas Elīna. Tā kā bijusi aktīva un iesaistījusies pasākumu organizēšanā visus 11 darba gadus, viņa lepojas, ka izdevies pašreizējo komandu skubināt un apmeklēt "Ķekava Foods" saliedēšanās pasākumus, uz ko līdz šim jaunputnu daļa bija gausāka. "Motivēju savu komandu vairāk runāt, paust arī savas idejas, kā mums pietrūkst, un tad kolēģi nāk, mēs kopā mēģinām uzlabot," viņa stāsta.

Elīna novērtē, ka uzņēmumā padomāts arī par kopējā kolektīva iesaisti – ar sparu piedalās soļu izaicinājumos, jo pastaigas un sports viņai palīdz atgūt spēkus ārpus darba. Arī dāvanu grozs ar "Ķekavas" produkciju, ko darbinieki saņem reizi ceturksnī, ir labums, ko viņa izceļ, jo tādā veidā padomāts par ikkatru darbinieku. Īpaša, viņasprāt, ir nesen ieviestā "Paldies" akcija, kad kolēģi cits citam pasaka paldies, uzrakstot to uz kartītes. "Tas šķiet sīkums, bet pateikt paldies ir ļoti nozīmīgi, jo tā nereti pietrūkst ikdienā," pauž Elīna. To viņa stiprina arī dienu no dienas – sarunājoties un izceļot katra ieguldījumu savas komandas sasniegumos.