Egļu ģimenē aug astoņgadīgais Ernests, un, pateicoties viņam, Toms un Karlīne pavisam tieši var novērtēt arī dažādas vecāku priekšrocības, ko sniedz pilsēta. "Pats galvenais – mēs savam bērnam nestrādājam par šoferiem," smejas Karlīne.
Skola, pulciņi, sporta nodarbības, mākslas aktivitātes – viss Kuldīgā ir ļoti ērti sasniedzams ar kājām vai velosipēdu. Ernestam ir basketbola treniņi, fiziskās sagatavotības nodarbības, dažādi radošie pulciņi, nometnes un meistarklases, uz kurām viņš var doties pats. "Kuldīgā ir sporta skola, mūzikas skola, baseins, bērnu un jauniešu centrs – viss ir pieejams, un viss ir tepat centrā," uzsver Toms. Taču vēl svarīgāka par infrastruktūru ir drošības sajūta.
"Ernestam vēl nav sava telefona. Ja mēs neesam mājās, viņš zina – var aiziet pie omes vai manas māsas. Tā ir tāda veco laiku sajūta. Kuldīgā bērni joprojām var piedzīvot salīdzinoši brīvu bērnību. Viņi var būt ārā, kustēties un augt kopienā, kur viens otru pazīst, jo tu uzticies videi sev apkārt."
Egļu ģimene arī ļoti novērtē, ka daba Kuldīgā nav tikai "nedēļas nogales aktivitāte", bet ikdienas sastāvdaļa. Jūra atrodas aptuveni 40 minūšu brauciena attālumā, pilsētai apkārt ir meži, upes, pļavas un pastaigu takas. Ģimene bieži brauc uz Jūrkalni pastaigāties gar jūru vai dodas pastaigās mežā, bet ziemā ir arī iespēja slidot pa aizsalušiem meža ezeriņiem, pēc tam sasildīties pie ugunskura un sarīkot pikniku.
"Tās ir lietas, kas lielpilsētas ikdienā nav tik pieejamas. Pat dzīvojot dzīvokļu mājā, mums Kuldīgā ir savs dārzs. Tu vari iziet ārā un uzreiz būt savā zaļajā zonā," priecājas Karlīne.