Vietējie noteikti piekritīs, ka šodien ir grūti iedomāties Kuldīgu bez "Celma", taču sākumā viss nebūt nebija tik pašsaprotami. "Reizēm joprojām nesaprotam, kāpēc cilvēki pie mums nāk un kāpēc viņiem tas viss tik ļoti patīk. Laikam svarīgākais ir darīt no sirds," saka Kristīne un atzīst, ka pirmajos gados netrūka šaubu un neziņas. Bija ideja, bija telpas, bet nebija garantijas, ka viss izdosies.

"Mēs gandrīz gadu maksājām īri par telpām projektam, kas eksistēja vēl tikai uz papīra. Nebija tā, ka mēs uzreiz metāmies iekšā ar pilnu pārliecību. Izšķirošais izrādījās cilvēku atbalsts. Draugi, kolēģi un domubiedri palīdzēja noticēt, ka ideja ir dzīvotspējīga," pieredzē dalās Kristīne. "Vienā brīdī sev pajautājām, kas būs sliktāk – pamēģināt un kļūdīties vai pēc gadiem domāt: kāpēc mēs to neizdarījām?" papildina Aigars.

Celmi īpaši uzsver, ka mazpilsētā viss sākas ar savstarpējām attiecībām, tostarp arī uzņēmējdarbībā. Ja lielā pilsētā reizēm pietiek tikai ar labu produktu un veiksmīgu reklāmu, tad mazpilsētā daudz svarīgāka ir uzticēšanās. "Šeit viss ir par un ap cilvēkiem. Ja ieguldi attiecībās, ieguldi savā komandā un kopienā, cilvēki to jūt. Tieši tāpēc arī strādājam visu gadu, ne tikai tūrisma sezonā. Protams, vasarā viss ir vienkāršāk un vieglāk, jo tūristu ir daudz. Bet īstais pārbaudījums sākas rudenī un ziemā," stāsta Aigars.

Abiem bija svarīgi būt pieejamiem vietējiem ļaudīm arī tad, kad pilsēta kļūst mierīgāka un aktīvā tūrisma sezona ir noslēgusies.

Kristīnes un Aigara meita un dēls apmeklē pirmsskolas grupu Vilgāles sākumskolā netālu no Kuldīgas. Tā ir alternatīva izglītības iestāde, kurā strādā ar Montesori pedagoģijas metodēm. Lai gan pilsētā arī ir gana plašas izglītības iespējas, Celmi lēmuši par labu Vilgālei, jo skola ir neliela, personāls un direktore – ļoti atsaucīgi, bet pati vide ap skoliņu – idilliska, jo iestāde atrodas meža ielokā blakus ezeram.

"Ja godīgi, man vienkārši smadzenes "sprāgst" no šī. Ja mēs dzīvotu, piemēram, ārzemēs, būtu jāmaksā sazin cik tūkstošu par to visu, kas pieejams Vilgālē. Tā ir neliela pašvaldības skoliņa, kur viss ir sakārtots un pakārtots bērnu attīstībai. Tas, ka mūsu bērniem ir iespēja šo skolu apmeklēt, ļoti silda manu sirdi," uzsver Kristīne.

Celmu bērniem Kuldīga ir vienīgās īstās mājas, ko viņi pazīst, un grūti pat iztēloties, ka varētu būt citādi. Vecāki, pārceļoties uz mazpilsētu, ir parūpējušies, lai bērniem būtu piepildīta, skaista un īsta bērnība. Meita apmeklē arī mākslas skolu, bet dēls – gatavojas mūzikas skolai. Ģimene regulāri apmeklē pilsētas baseinu, novērtē bērnu un jauniešu centra piedāvājumu, sporta nodarbības un citas iespējas, ko pilsēta nodrošina. Taču patiesībā jau svarīgākais nav pulciņu daudzums.

"Cilvēki dažreiz atbrauc, apskata Ventas rumbu, iziet pa pilsētas galveno ielu un domā, ka redzējuši visu pilsētu. Bet Kuldīgas burvība visspilgtāk atklājas brīdī, kad ļauj sev mazliet nomaldīties, apstāties un paskatīties apkārt," saka Kristīne. Tūristu vidū ne tik populāra, bet vietējiem labi zināma pērle, ko abi iesaka viesiem izzināt, ir Ventas krasta pastaigu takas. Tās ļauj ieraudzīt pilsētu no cita rakursa – izbaudīt dabu, upi un putnu balsis, patiesībā nemaz neizbraucot ārpus pilsētas.

Tāpat abi silti iesaka pievērst uzmanību vēsturiskajām ēkām, restaurētajiem koka logiem, durvīm un pagalmiem, kas atspoguļo pilsētas UNESCO mantojuma statusu. Daudziem viesiem tieši šīs detaļas paliek atmiņā visspilgtāk. Un vēl – daudz kas no pilsētas šarma slēpjas namu pagalmos. Tur var redzēt nelielus, omulīgus dārziņus un novērtēt rūpību, ar kādu cilvēki kopj savu vidi. Kristīne pilsētas viesus mudina iegriezties arī Restaurācijas centra vēsturiskajā dārzā. Tā ir vieta, kas tūristiem bieži paslīd garām, bet ļauj iepazīt vēl vienu unikālu Kuldīgas šķautni.

"Tur ir ļoti skaista vide, vēsturiskie stādījumi, īpašas augu šķirnes un sajūta, ka esi atradis mazu, apslēptu dārgumu pašā pilsētas centrā. Manuprāt, tas ļoti labi raksturo Kuldīgu – te vienmēr var atrast kaut ko interesantu, ja vien esi gatavs meklēt, nevis pavirši izskriet cauri," tā Kristīne.