IKEA
Pirms un pēc: kā mainījies krīzes centrs pēc IKEA pārvērtībām

Sagatavoja IKEA

Foto: Publicitātes

Krīzes centrs "Burtnieks" Rīgā ir vieta, kur patvērumu un atbalstu var saņemt cilvēki, kas nonākuši dažādās krīzes situācijās – visbiežāk vardarbības ģimenē dēļ. Lai centra iemītniekiem nodrošinātu mājīgus, drošus un ērtus apstākļus, IKEA turpina "Burtnieka" telpu atjaunošanu – maijā labiekārtotas vēl četras ģimeņu istabas, tostarp divas, kas īpaši pielāgotas māmiņai ar zīdaini. Krīzes centru labiekārtošana ir daļa no IKEA ilgtermiņa sociālās iniciatīvas "Pamani vardarbību", kas iestājas pret vardarbību ģimenē.
Krīzes centrs "Burtnieks" uzņem cilvēkus ar bērniem, kas nonākuši krīzes situācijā – tā var būt saistīta ar dzīvesvietas zaudēšanu, bērna aprūpes jautājumiem, tuvinieka nāvi vai citām grūtībām, taču vardarbība joprojām ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ ģimenes vēršas pēc palīdzības krīzes centrā "Burtnieks". 2025. gadā krīzes centrā "Burtnieks" palīdzība sniegta 58 ģimenēm jeb 197 personām, savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos atbalsts sniegts jau 86 personām.
Mājīga vide iedvesmo tiekties uz labākiem apstākļiem
Bieži vien klienti krīzes centrā ierodas, līdzi paņemot tikai pašas nepieciešamākās lietas vai pat bez personīgajām mantām. Tāpēc iespēja uzturēties pārdomāti iekārtotā, mājīgā vidē palīdz mazināt stresu un justies nedaudz labāk, kā arī dod iespēju tālāk pašiem tiekties uz labākiem sadzīves apstākļiem, nekā līdzšinējā dzīvē pieredzēts, skaidro krīzes centra "Burtnieks" vadītāja Ieva Antonsone.

Pēdējo četru gadu laikā krīzes centra telpas piedzīvojušas vērienīgas pārmaiņas – kopā ar IKEA atjaunota lielākā daļa telpu gandrīz 500 m² platībā. Arī šogad IKEA turpina krīzes centra labiekārtošanu – maijā brīvprātīgie IKEA darbinieki atjaunoja vēl četras ģimenes istabas.
Krāsas – apzināts atbalsta elements emocionālajai labbūtībai
Veidojot ģimenes istabu interjeru, īpaša uzmanība tika pievērsta krāsu un materiālu izvēlei, lai radītu mierpilnu, drošu un līdzsvarotu vidi.

"Interjerā izmantoju gaišus, neitrālus toņus, dabiskas faktūras, gaiša koka elementus un mājīgus tekstilizstrādājumus, ko papildina zilie, baltie un smilškrāsas akcenti. Šāda vide palīdz mazināt spriedzi, rada stabilitātes sajūtu un ļauj cietušajiem justies pēc iespējas komfortablāk," stāsta IKEA interjera dizainere Dženeta Melānija Voitkunska.
Savukārt IKEA interjera dizainere Inga Puķīte papildina, ka atsevišķās telpās bija iespēja izmantot izteiksmīgākus krāsu akcentus, piemēram, rozā un oranžos toņus kopā ar koka tekstūrām, kas ļāva radīt dzīvīgu, siltu un vienlaikus harmonisku vidi.
Telpas, kas pielāgojamas ģimeņu vajadzībām
Plānojot telpas, dizaineres īpaši piedomāja pie to pielāgojamības dažādu ģimeņu ikdienas vajadzībām. "Galvenais izaicinājums bija radīt funkcionālu, drošu un mājīgu vidi ierobežotā platībā. Katra istaba ir nepilnus 20 kvadrātmetrus liela un tajā bija nepieciešams nodrošināt dzīvesvietu ģimenēm, kurās ir līdz pat pieciem cilvēkiem. Tāpēc izvēlējāmies daudzfunkcionālas mēbeles, kas ļauj telpu pielāgot gan mazām, gan lielām ģimenēm," stāsta Dz. M. Voitkunska.
Atjaunotajās istabās izmantotas transformējamas gultas, viegli pārvietojami galdi, plaukti un pārdomāti mantu uzglabāšanas risinājumi, priekšroku dodot mēbelēm uz ritenīšiem. Tas ļauj telpu vienkārši pielāgot ikdienas ritmam – atpūtai, mācībām vai bērnu rotaļām. Interjera risinājumi veidoti, domājot arī par privātumu, lai nodrošinātu vietu bērnu aprūpei un katra ģimenes locekļa personīgajai telpai.

"Svarīgākais bija radīt vidi, kas sniedz drošības sajūtu, mieru un komfortu – vietu, kur justies labi un atgūt spēkus. Dažiem no cietušajiem, iespējams, līdz šim nav bijusi iespēja dzīvot šādā pārdomātā un patīkamā vidē, tāpēc man bija svarīgi, lai šī telpa kļūtu par īstu patvērumu," stāsta I. Puķīte.

Telpas pirms un pēc pārvērtībām:

Pārtraukt vardarbību nav viegli, bet palīdzība ir pieejama

Krīzes centra "Burtnieks" vadītāja Ieva Antonsone stāsta, ka no vardarbības ģimenē cietušo skaits joprojām ir liels, taču arvien vairāk cilvēku Latvijā atpazīst dažādas vardarbības formas un zina, kur meklēt palīdzību.
Viņa uzsver, ka vardarbība ģimenē joprojām ir biežākais iemesls, kāpēc cilvēki nonāk krīzes centrā. Lai gan vardarbības gadījumu skaits kopumā saglabājas augsts, speciālisti novēro, ka cietušie arvien labāk atpazīst vardarbības formas un biežāk meklē palīdzību agrīnākā posmā.

"Cietušie bieži stāsta, ka informāciju par to, kā atpazīt vardarbību un kur meklēt atbalstu, atraduši internetā vai uzzinājuši no draugu un paziņu pieredzes. Arvien biežāk līdztekus emocionālai, ekonomiskai un fiziskai vardarbībai dzirdam arī stāstus par seksuālu vardarbību. Tas liecina, ka cietušie jūtas drošāk runāt par savu pieredzi un meklēt palīdzību. Pozitīvas pārmaiņas vērojamas arī profesionāļu vidū, kas savlaicīgāk ziņo par pamanītām vardarbības pazīmēm," stāsta krīzes centra "Burtnieks" vadītāja Ieva Antonsone.

Viņa uzsver: "Pārtraukt vardarbību nav viegli, tai līdzi pastāvoša ir līdzatkarība, dzīvesvietas zaudēšana un arī finansiāli izaicinājumi vecākiem, kuri vieni audzina bērnus. Tāpēc bieži vien partneri izvēlas nepamest vardarbīgas attiecības. Ir svarīgi turpināt par to runāt sabiedrībā – izglītot un aicināt vērsties pēc palīdzības. Sarežģītos dzīves brīžos ir svarīgi zināt, ka palīdzība ir pieejama!"

Par IKEA iniciatīvu "Pamani vardarbību"

Krīzes centru labiekārtošana ir daļa no IKEA ilgtermiņa sociālās atbildības iniciatīvas "Pamani vardarbību", kas atbalsta uzņēmuma mērķi veicināt labāku ikdienas dzīvi daudziem, tai skaitā drošu dzīvi mājās. Šī IKEA iniciatīva ietver sabiedrības informēšanas kampaņas, krīzes centru labiekārtošanu, kā arī darbinieku iesaistes un atbalsta pasākumus. Atbalsts krīzes centriem visās trijās Baltijas valstīs uzlabo no vardarbības ģimenē cietušo pagaidu dzīves apstākļus. Kopš iniciatīvas uzsākšanas 2020. gadā Baltijā sniegts atbalsts septiņiem krīzes centriem, atjaunojot vairāk nekā 100 telpas gandrīz 2000 kvadrātmetru platībā.
Kur saņemt atbalstu

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• krīzes centrs "Burtnieks" (Burtnieku iela 37 (5. stāvs), Rīga): 67202737, 27338389 (diennakts kontakttālruņi)

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);

• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);

• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801;

• bērnu un pusaudžu bezmaksas uzticības tālrunis: 116111;

• ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110.
Copyright © 2026 AS DELFI. All rights reserved.
Made on
Tilda