Aizrauties ar tehniku jau no bērnības tik dedzīgi, ka ar to sasieta visa darba dzīve, – Ernests pats nespēj izskaidrot, bet jau ļoti agrā vecumā prātu tirdījis, kā darbojas dažādi mehānismi. Viņu fascinēja, kā funkcionē lidmašīnas, mopēdi, kā velosipēds traucas ātrāk, ja tam nomaina zobratus. "Vienmēr interesēja tehnika. Gribēju saprast, kā darbojas mehānismi, kāpēc tie kustas tieši tā un ne citādi," atceras Ernests. Viņš ir no paaudzes, kas uzauga bez interneta, tāpēc daudz kas tika apgūts praktiski – pašiem izjaucot, remontējot un eksperimentējot jau mazotnē.

Interese par mehāniku noteica arī profesijas izvēli. Pēc Baldones vidusskolas absolvēšanas Ernests apguva metālapstrādi, kļūstot par atslēdznieku, virpotāju un metinātāju. Metālapstrādes praksē paķimerējās arī ap automašīnām un motocikliem, taču tas nebija īstais aicinājums. "Tas šobrīd ir mans hobijs. Bet naudu pelnīt ar automehāniķa darbu, ja godīgi, negribas. Daudz vairāk plusu ir industriālo iekārtu un ražošanas sfērā," papildina Ernests.

Profesionālais ceļš "Ķekava Foods" sākās nejauši, kā viņš pats atzīst. Darbu toreizējā "Putnu fabrikā Ķekava" viņš uzsāka ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā. Sākotnēji bija tālu no profesijas – pusgadu strādāja par autoiekrāvēja vadītāju, dedzīgi gaidot iespēju pievienoties remontatslēdznieku komandai. Kad šī iespēja beidzot radās, pirmie iespaidi bija biedējoši – ražotnes mērogs un iekārtas šķita par sarežģītu. Pēc pirmās nedēļas priekšniekam pat teicis, ka nepaliks šajā darbavietā. Šaubas par spējām palīdzēja pārvarēt toreizējais vecākais remontatslēdznieks – brigadieris Edžus, kuram aiz muguras bijis 40 gadu stāžs.

Nemitīgi mācoties, pārzinot katru ražotnes iekārtu no A līdz Z, ieguldoties vairāk, nekā no viņa tiek prasīts, 17 darba gadu laikā Ernests no vienkārša atslēdznieka kļuvis par mehānikas vadītāja vietnieku. Viņš nekad nav baidījies no darba, vienmēr tiecies uzlabot procesus, lai iekārtas labāk kalpotu, tāpat nav kautrējies izteikt viedokli vadībai. Ernests tic, ka tieši tāpēc uzņēmums saredzējis viņā potenciālu, ļaujot kāpt pa karjeras kāpnēm, lai šobrīd būtu sava tiešā vadītāja labā roka, uz kuru paļauties.

Šobrīd Ernests palīdz vadīt atslēdznieku komandu un rūpējas par to, lai simtiem ražošanas iekārtu darbotos nepārtraukti. Komanda darbu sāk agri, pat četros no rīta, tāpēc viņš ierodas ražotnē nedaudz agrāk, lai saplānotu paveicamo, vēl pirms ražošana rit pilnā tempā. Galvenais uzdevums – laikus pamanīt iespējamos riskus iekārtu darbībā, pirms tās kļūst par nopietnām avārijām. "Ķekava Foods" nodrošina pilna cikla mājputnu gaļas ražošanu – no 23 miljonu putnu audzēšanas gadā līdz gatavam produktam Latvijas un ārvalstu veikalu plauktos. Tas nozīmē, ka ikvienas iekārtas darbība ir būtiska nepārtrauktam ražošanas procesam.

Sestdienas ieviestas kā profilaktiskās dienas, kad atslēdznieki pārbauda iekārtas. Izstrādāts regulāru apkopju princips, lai preventīvi laikus uzķertu problēmas. Ja kaut kas apstājas, sekas ir nopietnas – tiek ietekmēta visa ražošanas ķēde.

Tehniskajā darbā lieti noder teorētiskās zināšanas un gadiem uzkrātā pieredze, darbojoties ar specifiskajām mājputnu gaļas ražošanas iekārtām. Viens no nozīmīgākajiem projektiem Ernesta karjerā bija "Ķekava Foods" sadales ceha rekonstrukcija 2016. gadā, kuras laikā tika ieviestas jaunas iekārtas. To pielāgošana prasīja smagu darbu, vienas iekārtas dēļ pat nācies upurēt atvaļinājumu. "Es gandrīz nedēļu pie tās nodzīvoju," viņš atminas. Ieguldītā darba rezultāts atmaksājās – šodien šīs līnijas darbojas īpaši efektīvi, labāk nekā līdzīgās fabrikās citās valstīs, būtiski palielinot "Ķekava Foods" ražošanas stabilitāti.

Vislielāko gandarījumu Ernestam sagādā brīži, kad izdodas atrisināt sarežģītas tehniskās problēmas. "Dažkārt tu mokies divas nedēļas ar iekārtu un beigās esi bijis tik uzstājīgs, ka atradi, kur problēma slēpās, un viss atsāk strādāt, kā ierasts," viņš pauž. Reizēm tas ir kā smalks juveliera darbs, jo jāpiemeklē īstā atslēga vai gultnis. Citreiz palīdz prevencija – lai vajadzīgās rezerves daļas būtu pieejamas. "Uzņēmumā esmu visu līdz pēdējai skrūvītei izjaucis, no A līdz Z. Līdz ar to zinu, kam jābūt noliktavā," atklāj Ernests.

Visos procesos liela nozīme ir komandai. Ernests ļoti labi pārzina katra kolēģa stiprās puses un uzdevumus sadala tā, lai darbi ritētu pēc iespējas efektīvāk. Viņš uzskata, ka labs vadītājs nevar būt tikai darbu deleģētājs – ir jāspēj uzklausīt cilvēkus, saprast viņu vajadzības un, kad nepieciešams, pašam iesaistīties un dzēst kādu ugunsgrēku, ja jāaizstāj kolēģis.

Tikpat svarīgi Ernestam ir cilvēki. Viņš augstu vērtē kolēģu un uzņēmuma vadības savstarpējo uzticēšanos, atsaucību un komandas garu. Pēc viņa domām, tieši kolektīvs ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņš uzņēmumā strādā jau 17 gadus.

Ernests atzinīgi novērtē arī uzņēmuma attieksmi pret darbinieku attīstību. "Ja darbinieks izrāda iniciatīvu un vēlas mācīties, vadība to atbalsta uz visiem simt procentiem un apmaksā. Vajag apmācības? Kādas, kad, cikos – dodam zaļo gaismu. Ja tas palīdz tev pilnveidoties, apmeklē kursus, dodies komandējumos," atklāj Ernests. Tāpat tiek domāts par darbinieku labsajūtu – notiek saliedēšanas pasākumi, sporta spēles un dažādas kopīgas aktivitātes.

Arī ārpus darba Ernests neatkāpjas no tehniskās pasaules – brīvajā laikā labprāt brauc ar motociklu vai kvadriciklu, kad uznāk iedvesma, gatavs smērēt rokas servisā un remontēt, piemēram, sievas automašīnu. Taču pirmajā vietā vienmēr ir ģimene un aktīvi pavadīts laiks ar mīļajiem. Savukārt darbā viņu joprojām motivē tas pats, kas bērnībā, – vēlme saprast, kā lietas darbojas, un atrast risinājumu pat vissarežģītākajiem izaicinājumiem.