"Jaunie dzīvojamie projekti ir arvien populārāka izvēle cilvēkiem, kuri vēlas apvienot pilsētas sniegtās ērtības ar augstāku dzīves kvalitāti. Mūsdienīga arhitektūra, energoefektīvi risinājumi, pārdomāti plānojumi un labiekārtota apkārtējā vide ļauj ikdienu padarīt ērtāku, drošāku un ekonomiski izdevīgāku. Turklāt jaunajos projektos bieži tiek veidoti slēgti pagalmi, bērnu rotaļu laukumi, zaļās zonas un kopienas telpas, kas rada ne tikai komfortablu dzīves vidi, bet arī piederības sajūtu savai apkaimei," stāsta "Kaamos" attīstības projektu vadītājs Valters Spicbergs.

Arī ievērojamais dāņu arhitekts un pilsētplānotājs Jans Gēls savā darbā "Pilsētas cilvēkiem" kā ļoti būtisku mūsdienīgas pilsētvides aspektu min cilvēcisko dimensiju, kas paredz, ka cilvēks atrodas it visa centrā. Tā ir vide, kas mērķtiecīgi pielāgota cilvēka ikdienas vajadzībām, sākot no fiziskajām, piemēram, ērta un droša pārvietošanās, un beidzot ar psiholoģiskajām, piemēram, stresa līmeņa samazināšana un psiholoģiskā labbūtība, kur pamatu pamats ir "staigājamība" jeb infrastruktūras primārā pieejamība gājējiem un velosipēdistiem, nevis automašīnām.

Savukārt mūsdienīgas un uz cilvēku orientētas pilsētvides modelis "15 minūšu pilsēta", kura autors ir franču pilsētplānotājs un Sorbonnas Universitātes profesors Karlo Moreno, paredz, ka svarīgākās ikdienas vajadzības un pakalpojumi – dzīvesvieta, darbs, iepirkšanās, izglītība, veselība un atpūta – atrodas vien 15 minūšu gājiena attālumā.

Kā norāda Spicbergs, tas novērojams arī praksē – cilvēki mūsdienās visbiežāk meklē nevis vienkārši jaunu dzīvesvietu, bet gan iespēju uzlabot savas dzīves kvalitāti, saglabājot jau ierasto un iemīļoto vidi. Izvēloties mājokli, cilvēki arvien retāk vērtē tikai pašu dzīvokli vai māju. Tikpat svarīga kļūst arī apkārtējā vide – tas, cik ērta, droša un ikdienai piemērota ir apkaime.

Ne mazāk svarīga ir arī iespēja baudīt brīvo laiku ārpus mājām. Cilvēki vēlas, lai mājokļa tuvumā viņiem būtu iespēja doties pastaigā, pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai vienkārši atpūsties un sarīkot pikniku, neplānojot īpašus izbraucienus ārpus pilsētas. Un arī šeit var piesaukt jau minēto "15 minūšu pilsētas" ideju – lai ne tikai pakalpojumi, bet arī daba un atpūtas iespējas ir sasniedzamas īsas pastaigas attālumā.

Ir pat pierādīts, ka cilvēki, kuriem ir pieejamas kvalitatīvas zaļās zonas un daba, mazāk brīvā laika pavada iekštelpās un vairāk dodas ārā pie dabas – gan socializēties, gan nodoties fiziskajām aktivitātēm. Tas savukārt vairo endorfīnu un citu "laimes hormonu" izdalīšanos, radot pozitīvu ietekmi uz garīgo veselību.

"Cilvēki meklē līdzsvaru starp pilsētas sniegtajām ērtībām un iespēju atpūsties zaļā, mierīgā vidē. Tāpēc pieprasītas ir apkaimes, kurās blakus attīstītai infrastruktūrai pieejami arī parki, skvēri vai dabas teritorijas. Dabas tuvums ir nozīmīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa, un arī mēs kā projektu attīstītājs par to domājam," stāsta "Kaamos" pārstāvis.

Interesanti, ka daudzi rīdzinieki, meklējot jaunu mājokli, nevēlas radikāli mainīt savu dzīvesvietu. Gluži pretēji – viņi bieži izvēlas palikt tajā pašā apkaimē, kur auguši vai dzīvojuši līdz šim. "Ļoti svarīgs aspekts ir nokopēt un uzlabot to, kas cilvēkam jau šobrīd ir. Viņš savu dzīvi konkrētajā vietā ir izveidojis, vide ir pazīstama, un viņš jūtas tajā droši, tāpēc nav pārsteigums, ka cilvēki, kuri dzīvo, piemēram, Āgenskalnā, bieži vien vēlas arī turpināt dzīvot Āgenskalnā. Līdzīga tendence novērojama arī citās Rīgas apkaimēs," tendences ieskicē "Kaamos" pārstāvis.

Lai gan cilvēki reti izvēlas mājokli, balstoties uz oficiālo statistiku par rajona drošību, drošības sajūta joprojām ir ļoti nozīmīga. "Pazīstamā vide jau pati par sevi rada drošības sajūtu. Savukārt jaunie vecāki novērtē iespēju bērnu izlaist nožogotā pagalmā, kur viņš var droši uzturēties. Drošības sajūtu jaunajos projektos stiprina arī domofoni, videonovērošana un pārdomāta teritorijas apsaimniekošana. Iedzīvotājiem ir svarīgi just, ka par viņiem kāds rūpējas," piebilst Spicbergs.

Tāpat svarīga loma ir arī cilvēkiem, kas dzīvo apkārt. Kaimiņu attiecības un kopienas sajūta būtiski ietekmē ikdienas komfortu. Pēc Spicberga teiktā, savstarpējā komunikācija starp iedzīvotājiem un apsaimniekotāju ir ļoti nozīmīga. Mājās, kur cilvēki spēj vienoties un sadarboties, arī kopdzīve ir daudz patīkamāka.

"Mūsdienu pilsētnieks vēlas apvienot divas šķietami pretējas lietas – privātumu un pilsētas sniegtās ērtības. Viņš grib savu mazo stūrīti, kas būtu tikai mans, – terasi, spēļu laukumu vai kādu citu privātu telpu. Tajā pašā laikā viņš vēlas, lai ārpus teritorijas būtu iespēja viegli un ērti baudīt visu, ko piedāvā apkārtējā vide," novērojumos dalās Spicbergs.

Tieši tāpēc pieprasīti ir projekti ar labiekārtotiem iekšpagalmiem, bērnu rotaļu laukumiem un sakoptām koplietošanas teritorijām, kas vienlaikus ļauj saglabāt saikni ar pilsētas infrastruktūru. Interesants aspekts: lai gan Rīgā netrūkst daudzstāvu dzīvojamo ēku, daudzi joprojām priekšroku dod zemākai apbūvei – līdz pieciem stāviem. Spicbergs skaidro, ka šādas ēkas cilvēkiem, iespējams, šķiet saprotamākas, mājīgākas un tuvākas ikdienas mērogam.

Līdztekus atrašanās vietai un infrastruktūrai mājokļa pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību arī tam, kāda būs ikdienas dzīves kvalitāte pašā mājoklī. Ja agrāk šie aspekti bieži palika otrajā plānā, tad šodien cilvēki daudz rūpīgāk interesējas par energoefektivitāti un tehniskajiem risinājumiem, kas ietekmē gaisa kvalitāti un komfortu.

"Cilvēki kļūst izglītotāki. Viņi jautā par ventilācijas sistēmām, zemgrīdas apkuri, energoefektivitāti un citiem tehniskajiem risinājumiem. Tā ir pozitīva tendence, jo zinošs klients spēj labāk novērtēt projekta priekšrocības un pieņemt pārdomātāku lēmumu," stāsta "Kaamos" pārstāvis un uzsver – lielākā daļa cilvēku nemeklē pilnīgi jaunu dzīvi vai radikālas pārmaiņas. Viņi vēlas saglabāt to, kas ikdienā jau sniedz drošības un piederības sajūtu, vienlaikus sperot soli pretī augstākai dzīves kvalitātei.