Labāka dzīve arī lācenēm. "Latvijas valsts meži" īsteno vērienīgu purvu atjaunošanas projektu
Labāka dzīve arī lācenēm. "Latvijas valsts meži" īsteno vērienīgu purvu atjaunošanas projektu
Foto: Publicitātes foto
Smaržīgie vaivariņi un košie virši, sārtās dzērvenes un sulīgās lācenes – purvi ogotājiem un dabā gājējiem ir īpaša vieta. Tādēļ varam būt lepni, ka Latvijā šīs unikālās dabas bagātības – Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājami purvu biotopi – aizņem vairāk nekā 151 000 hektāru valsts teritorijas. Lai to vieglāk būtu iztēloties – tās būtu gandrīz piecas Rīgas kopā! Tomēr šajā medus mucā ir pāris darvas karošu. Padomju gados bioloģiski vērtīgos purvos bez pienācīgas dabas vērtību izvērtēšanas, kā to dara mūsdienās, tika uzsākta kūdras ieguve, nodarot pāri šīm unikālajām dabas teritorijām.
Tādēļ 2024. gadā AS "Latvijas valsts meži" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi uzsāka vērienīgu purvu atjaunošanas projektu septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Kāpēc mums purviem jāpalīdz, un kā tas praktiski notiek? Kā purvu atjaunošana ietekmēs šī gada auga – lāceņu – augšanas vietas? To sarunā atklāja "Latvijas valsts mežu" (LVM) vides komunikācijas vadītāja Kate Beresņeva un vides plānošanas speciāliste Inita Svilāne.
Lavīnas efekts, kas jāaptur pēc iespējas ātrāk
Purvu atjaunošanas projekta centrālā teritorija ir Palšu purvs netālu no Ērgļiem. Padomju gados tur izrakti grāvji, lai daļu purva nosusinātu un sagatavotu kūdras ieguvei. Gadu gaitā purvs turpina zaudēt ūdeni, kūdras virskārta mineralizējas, un purvā sāk augt koki un krūmi.
"Koki purvā strādā kā mazi pumpīši – ar saknēm tie sūc purva ūdeni un caur lapām tas iztvaiko. Jo lielāki aug koki, jo vairāk ūdens tie izsūknē, un purvs kļūst arvien sausāks un sausāks. Tas ir lavīnas efekts," stāsta Inita Svilāne. "Purvs veidojies daudzus gadu tūkstošus, bet pēdējo 40 gadu laikā tā ekosistēma ir mainījusies. Purvu teritorijās, kurās strādājam, cilvēka iejaukšanās savulaik nav bijusi pārdomāta, un daba pati šo procesu vairs nespēj apturēt, tāpēc mums jāpalīdz," Kate papildina.
Purvos neietek upes un ezeri, bet biezais kūdras slānis liedz piekļuvi gruntsūdeņiem. "Purvam jābūt slapjam! Visu mitrumu un barības vielas purvs iegūst tikai no nokrišņiem – lietus un sniega. Tāpēc mūsu uzdevums ir pacelt ūdens līmeni, aizdambējot grāvjus un likvidējot saaugušos kokus un krūmus, un pēc tam šo ūdeni purvā noturēt," skaidro Inita.
"Mūsu mērķis ir atjaunot purva dabīgo ekosistēmu. Ja uzlabosim purva stāvokli, ieguvēji būs visi – gan augi, gan dzīvnieki," uzsver Kate Beresņeva. "Turklāt veselīgi purvi ir nozīmīgas oglekļa krātuves, kas mazina klimata pārmaiņas."
"Mūsu mērķis ir atjaunot purva dabīgo ekosistēmu. Ja uzlabosim purva stāvokli, ieguvēji būs visi – gan augi, gan dzīvnieki," uzsver Kate Beresņeva. "Turklāt veselīgi purvi ir nozīmīgas oglekļa krātuves, kas mazina klimata pārmaiņas."
Kā notiek purvu glābšana
"Viss sākas ar rūpīgu darbu plānošanas procesu, kas aizņem aptuveni gadu. Pie viena galda sēžas vides speciālisti, mežkopji, mežizstrādes eksperti un infrastruktūras kolēģi. Strādājam ar dažādām kartēm, piemēram, analizējot, kā gadu gaitā purvā veidojies koku un krūmu apaugums. Tad dodamies dabā un skatāmies, vai "uz papīra" saplānoto varam arī īstenot. Protams, gadās, ka realitātē viss izskatās citādi un darbi jāpārplāno," atklāj Inita Svilāne.
Darbi Palšu purvā var notikt tikai rudenī un ziemā, kad tajā var iebraukt tehnika. "Vispirms jānozāģē koki un krūmi, tikai pēc tam varam aizdambēt grāvjus. Ja mēs sāktu ar grāvju dambēšanu, paceltos ūdens līmenis un purvā vairs nevarētu iebraukt," Inita skaidro.
"Koki un krūmi purvā ieviesušies tāpēc, ka tas tika nosusināts. Ja padomju gados nebūtu izrakti grāvji, šīs sugas purvā neparādītos. Tāpēc nevajag satraukties, ka tiek izzāģēti koki, – tiem purvā šādā daudzumā nav jābūt!" mierina vides plānošanas speciāliste Inita Svilāne.
Darbi Palšu purvā var notikt tikai rudenī un ziemā, kad tajā var iebraukt tehnika. "Vispirms jānozāģē koki un krūmi, tikai pēc tam varam aizdambēt grāvjus. Ja mēs sāktu ar grāvju dambēšanu, paceltos ūdens līmenis un purvā vairs nevarētu iebraukt," Inita skaidro.
"Koki un krūmi purvā ieviesušies tāpēc, ka tas tika nosusināts. Ja padomju gados nebūtu izrakti grāvji, šīs sugas purvā neparādītos. Tāpēc nevajag satraukties, ka tiek izzāģēti koki, – tiem purvā šādā daudzumā nav jābūt!" mierina vides plānošanas speciāliste Inita Svilāne.
"Pērn daļu teritorijas atbrīvojām no kokiem un krūmiem, izmantojot īpašu ekskavatoru: katra kāpurķēde bija gandrīz pusotru metru plata!" atceras Inita. "Platās kāpurķēdes saudzē augsni un neveido dziļas rises. Kausa vietā bija īpašs uzgalis, kas kokus burtiski nokniebj gandrīz pie pašas zemes. Mazākos kokus un krūmus šogad nogriezīs ar trimmeri."
Paralēli atjaunošanas darbiem purvos tiek veikts arī monitorings. "Sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem sekosim līdzi, kā mūsu darbi ietekmējuši ūdens līmeni un kā mainās augu vide. Piemēram, hidroloģiskā monitoringa veikšanai LVM darbu teritorijās, piecos purvos, izvietotas 55 "akas" jeb urbumi, ar ko tiek mērīts ūdens līmenis," norāda Kate Beresņeva.
"Mēs, cilvēki, visu gribam ātri, bet dabā tā nenotiek. Pirmās vizuālās pārmaiņas purvā ir jau redzamas, bet tās var būt mānīgas. Īstermiņa rezultāti atkarīgi no laikapstākļiem," uzsver Inita. Ja nākamie gadi būs ekstremāli karsti un sausi, būs grūti pacelt ūdens līmeni, bet izzāģētie koki un krūmi atkal sazaļos. Toties, ja bieži un ilgstoši līs, purvs ūdeni uzkrās ātrāk. Kad ūdens līmenis stabilizēsies, purvs palēnām atjaunosies – atkal sāks "baroties" un veidot kūdru. Projekta noslēgums ir 2029. gada beigās, bet īstie rezultāti būs redzami pēc aptuveni desmit–divdesmit gadiem.
"Mēs, cilvēki, visu gribam ātri, bet dabā tā nenotiek. Pirmās vizuālās pārmaiņas purvā ir jau redzamas, bet tās var būt mānīgas. Īstermiņa rezultāti atkarīgi no laikapstākļiem," uzsver Inita. Ja nākamie gadi būs ekstremāli karsti un sausi, būs grūti pacelt ūdens līmeni, bet izzāģētie koki un krūmi atkal sazaļos. Toties, ja bieži un ilgstoši līs, purvs ūdeni uzkrās ātrāk. Kad ūdens līmenis stabilizēsies, purvs palēnām atjaunosies – atkal sāks "baroties" un veidot kūdru. Projekta noslēgums ir 2029. gada beigās, bet īstie rezultāti būs redzami pēc aptuveni desmit–divdesmit gadiem.
Viens no ieguvējiem – lācenes
Runājot par purvu atjaunošanu, nevar nepieminēt arī 2026. gada augu – lāceni, ko dēvē arī par mureni, ploceni un mīkleni. "Gada augs tiek izvēlēts, lai pievērstu sabiedrības uzmanību. Tam nav jābūt reti sastopamam vai aizsargājamam augam. Lācenes sastopamas visā Latvijā! Tās aug augstajos purvos un purvainos priežu mežos, mitrā un kūdrainā augsnē," stāsta Inita. Tomēr tikai retais pats tās licis groziņā, un lāceņu ievārījums daudziem ir īpašs kārums. Ja jau lācenes nav nekāds retums, kāpēc šīs ogas ir tik ekskluzīvas?
Izrādās, jāsakrīt vairākiem apstākļiem, lai jūlijā varētu posties uz purvu ogot. "Lācene ir divmājnieks. Tas nozīmē, ka katrs indivīds ir vīrišķais vai sievišķais augs. To vislabāk redzam pavasarī – ziedos ir tikai putekšņlapas vai tikai auglenīcas. Ja sievišķais un vīrišķais augs nesatiekas, tad ogu nebūs. Viss tāpat kā dzīvē!" smaidot saka vides plānošanas speciāliste Inita Svilāne.
Līdzīgi kā sēnēm ir micēlijs, kas neredzams plešas pazemē, arī lācenēm zem sūnām ir sakneņu tīkls, kas var sasniegt pat 10 metru garumu. Tas nozīmē, ka liels lāceņu lauks patiesībā var būt viens augs. Un, ja tas ir vīrišķais augs, tad ogu nebūs! Tāpat lāceņu ražu ietekmē salnas un vējaini pavasari, kad ir mazāk apputeksnētāju. Inita šogad lāceņu ziedēšanas laikā redzējusi daudz kukaiņu, kas apputeksnē ziedus, – tātad ogas būs! Turklāt Palšu purvs arī atjaunošanas periodā ir pieejams ogotājiem un dabā gājējiem, atgādina Kate.
"Mūsu galvenais uzdevums ir purvu dabīgās ekosistēmas atjaunošana. Kad tas būs paveikts, ierīkosim laipu taku 2,4 kilometru garumā. Tā būs pieejama gan ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Plānots uzbūvēt arī skatu torni un uzstādīt informatīvos stendus par purvā paveiktajiem darbiem, kā arī Palšu purva augiem un dzīvniekiem," par nākotnes plāniem stāsta vides komunikācijas vadītāja Kate Beresņeva.
"Mūsu galvenais uzdevums ir purvu dabīgās ekosistēmas atjaunošana. Kad tas būs paveikts, ierīkosim laipu taku 2,4 kilometru garumā. Tā būs pieejama gan ar bērnu ratiņiem, gan cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Plānots uzbūvēt arī skatu torni un uzstādīt informatīvos stendus par purvā paveiktajiem darbiem, kā arī Palšu purva augiem un dzīvniekiem," par nākotnes plāniem stāsta vides komunikācijas vadītāja Kate Beresņeva.
Projekts sadarbībā ar:
teksts
Līga Švāne, Ketija Nuķe-Osīte
redaktore
Kristīne Melne
DIZAINS
Inga Čujevska
FOTO
"Latvijas valsts meži" arhīvs, Viesturs Radovics, "Delfi"
PROJEKTA VADĪBA
Līva Marta Poča
