"Elektroniskais paraksts nav statisks, vizuāls attēls uz e-dokumenta, bet gan unikāls, matemātisks digitālu datu kopums, kas ļauj pārbaudīt, kurš dokumentu parakstījis, vai dokuments pēc parakstīšanas nav mainīts un vai paraksts parakstīšanas brīdī bija derīgs," skaidro starptautiskās e-parakstīšanas platformas "Dokobit by Signicat" lielo klientu vadītāja Līga Savicka-Bokiša. Arī šādiem dokumentiem ir nepieciešamas "tehnoloģiskās rūpes", lai pēc vairākiem gadiem joprojām varētu uzticami pierādīt to leģimitāti.

Pašam e-parakstam klasiskā izpratnē nav derīguma termiņa, kā tas ir pasei vai bankas kartei. Savukārt e-identifikācijas rīkā ("Smart-ID", "eParaksts mobile" un "eID karte") iekļautajam e-paraksta sertifikātam gan ir termiņš. Pēc termiņa beigām vai sertifikāta anulēšanas gadījumā (piemēram, nozaudēts telefons ar lietotni) tas noteikti jāatjauno, lai varētu izveidot derīgu e-parakstu.

Atsevišķiem dokumentiem ir svarīgi, lai arī pēc vairākiem gadiem varētu tehniski pierādīt, ka e-paraksta sertifikāts bija derīgs parakstīšanas brīdī un dokuments pēcāk nav mainīts. To pierāda dokumentam pievienotie metadati parakstīšanas procesā. "Par šo pierādījumu pievienošanu ir atbildīga e-parakstīšanas platforma, tos nesatur e-paraksta rīki," norāda Līga Savicka-Bokiša.

E-parakstīšanas platforma "Dokobit by Signicat" kvalificētu laika zīmogu un sertifikāta atsaukšanas datus e-parakstam pievieno automātiski, tāpat ir ar "eParaksts" platformu. Atsevišķiem dokumentiem, kuri jāglabā ļoti ilgi, var būt nepieciešama atkārtota "pārzīmogošana" ar arhīva laika zīmogu, jo laika gaitā tehnoloģijas attīstās un šodien drošie algoritmi nākotnē tādi var nebūt. Par kriptogrāfisko algoritmu pavājināšanos oficiāli paziņo Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA), tāpēc – ja ir saskarsme ar ilgi glabājamiem e-dokumentiem, šim aspektam jāseko līdzi.

Parakstāmie dokumenti un to svarīgums ir atšķirīgi – ja tie ir ikdienišķi rēķini vai iesniegumi, piemēram, par bērna uzņemšanu pulciņā, nebūs būtiski pēc 10 gadiem pierādīt e-paraksta derīgumu. Savukārt nekustamā īpašuma pirkuma līgums, darba līgums vai konfidencialitātes vienošanās, kas jāglabā vairākus gadus, ir pamatots iemesls pievērst uzmanību e-paraksta ilgtermiņa derīgumam.

E-paraksta derīgumu pārbauda, dokumentu ievietojot kvalificētā validācijas pakalpojumā. Rīki var uzrādīt atšķirīgus rezultātus, tāpēc ieteicams pārbaudīt, vai konkrētais rīks atrodams Eiropas Komisijas uzticamības pakalpojumu sniedzēju sarakstā. Ja validācijas pakalpojuma sniedzējs kvalificēts, tad rezultāts ir uzticams, jo kvalificētam pakalpojuma sniedzējam ir pienākums validēt visus ES reģistrētos parakstus, kā arī uzņemties juridisku un finansiālu atbildību par validācijas rezultātiem.

"Galvenais, kas jāatceras, – jo ilgāk dokumentu būs nepieciešams glabāt un izmantot, jo svarīgāk ir jau parakstīšanas brīdī saprast, kā tiks nodrošināta tā pārbaudāmība nākotnē," uzsver Līga Savicka-Bokiša.

Kā jau minējām, situācijas var būt dažādas, un nepieciešamība pierādīt e-paraksta derīgumu var rasties pēkšņi. Visbiežāk to savlaicīgi nevaram paredzēt, bet ko darīt, ja beidzies parakstīšanas rīka sertifikāta termiņš, rīks rāda, ka e-paraksts nederīgs, vai pēc e-parakstīšanas rediģēts fails?

"Sertifikāta termiņa beigas pašas par sevi nepadara iepriekš parakstītu dokumentu nederīgu. No tehniskā un drošības viedokļa sertifikātam ir jābūt derīgam parakstīšanas brīdī, nevis visu dokumenta glabāšanas laiku. Tomēr to, ka sertifikāts bija derīgs parakstīšanas brīdī, jāvar pierādīt," skaidro Līga Savicka-Bokiša. Lai nerastos strīdi un e-parakstu varētu pierādīt, parakstīšanas brīdī jābūt pievienotam kvalificētam laika zīmogam un sertifikāta atsaukšanas datiem – Latvijā populārākās e-parakstīšanas platformas "eParaksts" un "Dokobit by Signicat" šos datus pievieno automātiski.

Ja validācijas rīks pēc daudziem gadiem neuzrāda pozitīvu rezultātu, tas automātiski nenozīmē, ka vienošanās nekad nav bijusi spēkā. Kāpēc e-paraksts uzrādās nederīgs? Iespējams, novecojuši kriptogrāfiskie algoritmi vai dokumentam nav saglabāti pietiekami validācijas dati. "Tehnoloģiju attīstības dēļ laika gaitā mainās drošības prasības un standarti, tāpēc ilgtermiņa dokumentiem var būt nepieciešama papildu arhivēšana ar kvalificētu arhīva laika zīmogu," skaidro Līga Savicka-Bokiša.

Kā no tā izvairīties? Ilgtermiņā glabājamiem dokumentiem jau sākotnēji jāizvēlas risinājums, kas nodrošina pārbaudāmību pēc 10 un vairāk gadiem. Izmanto uzticamu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina validācijas datu saglabāšanu un arhivēšanu.

"Elektroniskā paraksta gadījumā nav jēdziena "nenozīmīgs labojums". Parakstīšanas brīdī sistēma dokumentam aprēķina unikālu digitālo vērtību (hash). Ja pēc parakstīšanas tiek mainīts kaut viens burts, punkts vai atstarpe, šī vērtība mainās," norāda Līga Savicka-Bokiša. Ja dokuments vairs nav identisks tam, kas tika parakstīts, validācijas rīks to "redz" un ziņo, ka e-paraksts nav derīgs šai dokumenta versijai.