AS "Latvijas valsts meži" (LVM) aicina saplānot neaizmirstamu pārgājienu, lai izkustētos kājām, vai līdzi ņemt velosipēdus un ļauties pilnvērtīgai būšanai dabā vienas vai pat divu dienu garumā, jo atpūtas vietas ir gan tuvāk dzelzceļa stacijām, gan tālāk. Lai iedvesmotos, "LVM Rekreācija un vide" direktore Ieva Sīpola un projektu metodiķe Renāte Ribaka iesaka mazāk dzirdētus un no jauna atklājamus galamērķus. Brauciens ar vilcienu kļūs vēl jo īpašāks, ja gadīsies iekāpt kādā no elektrovilcieniem, kam doti ar mežu saistīti vārdi – varbūt tā būs Spāre, Ozols vai Ērglis?

LVM pārziņā ir vairāk nekā 300 dažādu cilvēkiem brīvi pieejamu atpūtas vietu un tūrisma objektu visā Latvijā – sākot no labiekārtotām piknika vietām ar nojumi, galdu un krēsliem, koka laipu takām purvos līdz pat iespaidīgiem skatu torņiem un dendroloģiskajiem parkiem. Ik gadu šo infrastruktūru apmeklē vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku, norāda Renāte Ribaka.

Tāpat īpaši tiek domāts par infrastruktūras uzturēšanu kārtībā un atjaunošanas darbiem, lai atrašanās dabā kļūtu pieejamāka ikvienam. "Laipas, soli, marķētās takas, stendi – tas viss nolietojas. Katru gadu regulāri notiek remontdarbi, lai visu uzturētu labā stāvoklī un nodrošinātu informācijas pieejamību," stāsta Ieva Sīpola. Noderīgi ir arī dabā gājēju ziņojumi "Vides SOS" vai ziņas LVM sociālajos tīklos, ja kādā no atpūtas vietām novēroti bojājumi, piesārņojumi, atkritumi u.tml., kas ļauj ātrāk reaģēt un konkrēto vietu sakopt.

Domājot par vides pieejamību, atjaunojot dabas takas un atpūtas vietas, LVM domā par to, lai infrastruktūra būtu pieejamāka un drošāka – lai ērti ir ne tikai ģimenēm, kuras mazākos bērnus stumj ratiņos vai pārvietojas ar līdzsvara riteņiem, bet arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Tas nozīmē – pietiekami platas koka laipas ar izbūvētām platformām, lai gājēju plūsma var samainīties, skaidri saprotamus marķējumus, lai nevar nomaldīties, seguma veidus, kas būtu droši. Nozīmīgas ir arī informatīvās norādes, tāpēc LVM objektos domā par to, lai skaidri saprotams – kur drīkst novietot auto, kur tūrists var doties droši, bet kur atrodas dabas liegums.

Dabā gājējiem jāapzinās, ka ne visas dabas takas un purva laipas iespējams iekārtot tik platas, cik gribētos, jo jāņem vērā ietekme uz augsni un apkārtnes biotopiem. Izaicinājums aizvien ir atrast līdzsvaru un neveidot dabas objektus par industriālām vietām, kur traukties pūļiem, stāsta Renāte Ribaka. Arī atpūtai dabā jābūt saprātīgai un ilgtspējīgai, tāpēc objekti kļūs arvien pārdomātāki, lai skatu tornī uzkāptu cilvēki, kuri baidās no augstuma vai kuriem tas bijis vien nepiepildāms sapnis. Vai, piemēram, līdz purvam aizietu kāds, kurš nekad tajā nav bijis. "Ja veidojam infrastruktūru sabiedrības vajadzībām, tad jādomā par visiem sabiedrības locekļiem," uzsver Ieva Sīpola.