Miljonu investīcijas ar skatu nākotnē: kā Rīgā tapa "Delska" jaunais datu centrs
Teksts: "Delfi Brand Studio"
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Vēl pirms dažiem gadiem datu centri lielākajai daļai cilvēku šķita kā neredzama digitālās pasaules daļa – telpas ar serveriem, kas nodrošina mākoņpakalpojumus un uzņēmumu IT sistēmu darbību. Taču mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība šo priekšstatu ir pilnībā mainījusi. Datu centri šobrīd kļūst par vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem digitālās ekonomikas izaugsmei, jo bez tiem nav iespējama ne MI modeļu apmācība, ne augstas veiktspējas skaitļošana, ne droša datu uzglabāšana. Tamdēļ "Delska" (iepriekš DEAC) Rīgā attīsta vienu no Baltijā modernākajiem 10 MW datu centriem, kas jau projektēšanas stadijā veidots ar domu ne tikai par šodienas, bet arī nākamo 20–30 gadu vajadzībām, tehnoloģiskos lēmumus pieņemot nevis pēc zemākās cenas principa, bet izvērtējot, cik ilgtspējīgi, videi draudzīgi, droši un elastīgi būs risinājumi ilgtermiņā.
Rihards Kaļetovs, "Delska" tehniskais direktors
Ja agrāk galvenais jautājums bija, kā uzbūvēt drošu un efektīvu objektu, tad šodien daudz svarīgāk ir saprast, vai tas būs aktuāls arī nākotnē. Atšķirībā no biroju ēkas vai ražotnes, kur tehnoloģijas iespējams salīdzinoši viegli nomainīt, datu centra elektroapgādes un dzesēšanas infrastruktūra tiek projektēta vairākiem gadu desmitiem. Tomēr tehnoloģiskie lēmumi šādā projektā nav vienkārši. Tie nozīmē nepārtrauktu balansēšanu starp izmaksām, ilgtspēju, tehnoloģisko attīstību un biznesa riskiem.
"Diemžēl, būvējot datu centru, nevar balstīties tikai uz ekonomiskajiem principiem. Ir jāveic kvalitatīvi novērtējumi, un ilgtspējīgas tehnoloģijas bieži vien prasa papildu finansējumu. Nenoliegšu, vadības līmenī daudz esam diskutējuši, kāpēc mēs ejam ceļu, kurš ir dārgāks, bet zaļāks. Ideja bija skaidra – ja šodien ir lielāks "CapEX" (kapitālizdevumi), ilgtermiņā ekspluatācijas izmaksām ir jāsamazinās," stāsta "Delska" tehniskais direktors Rihards Kaļetovs.
"Diemžēl, būvējot datu centru, nevar balstīties tikai uz ekonomiskajiem principiem. Ir jāveic kvalitatīvi novērtējumi, un ilgtspējīgas tehnoloģijas bieži vien prasa papildu finansējumu. Nenoliegšu, vadības līmenī daudz esam diskutējuši, kāpēc mēs ejam ceļu, kurš ir dārgāks, bet zaļāks. Ideja bija skaidra – ja šodien ir lielāks "CapEX" (kapitālizdevumi), ilgtermiņā ekspluatācijas izmaksām ir jāsamazinās," stāsta "Delska" tehniskais direktors Rihards Kaļetovs.
MI ir pārrakstījis datu centru nozares stāstu
Pasaulē šobrīd vairs netiek būvēti datu centri tikai tradicionālajām IT vajadzībām. MI sistēmas prasa nesalīdzināmi lielāku elektroenerģijas patēriņu, jaudīgākas dzesēšanas sistēmas un daudz blīvāku skaitļošanas infrastruktūru. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pēdējo gadu laikā datu centri no salīdzinoši šauras IT nozares kļuvuši par vienu no būtiskākajiem investīciju objektiem pasaulē.
“
Kad notika MI "lēciens", milzīgas investīcijas aizgāja uz Somiju – uz reģionu, kur klimats ir vēsāks. Šis vilnis ir skāris arī Baltiju, jo esam pietiekami tuvu un klimatiski ļoti līdzīgā teritorijā.
Tieši klimats kļūst par vienu no Baltijas priekšrocībām. Vēsāks gaiss ļauj efektīvāk dzesēt serverus, samazinot gan elektroenerģijas, gan ūdens patēriņu. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad datu centru enerģijas patēriņš kļūst par vienu no būtiskākajiem nozares izaicinājumiem un sabiedrībā plaši apspriestiem tematiem klimata pārmaiņu kontekstā. Kaļetovs norāda, ka "Delska" šo tendenci pamanīja savlaicīgi.
"Tāpēc pirms pieciem gadiem Rīgā sākām būvēt šo datu centru. Šogad aprīlī to atklāja, un no klientu puses ir liela interese. Klienti jau ir līguma slēgšanas un ieviešanas procesā un atsevišķi gaida, kad mūsu telpās varēs uzstādīt savas iekārtas arī ar šķidrās dzesēšanas risinājumu MI jaudām. Šis piemērs, manuprāt, labi ilustrē, cik strauji mainās tirgus. Datu centri vairs netiek būvēti "ar rezervi", un daudzviet Eiropā pieprasījums jau šobrīd apsteidz piedāvājumu," norāda eksperts.
"Tāpēc pirms pieciem gadiem Rīgā sākām būvēt šo datu centru. Šogad aprīlī to atklāja, un no klientu puses ir liela interese. Klienti jau ir līguma slēgšanas un ieviešanas procesā un atsevišķi gaida, kad mūsu telpās varēs uzstādīt savas iekārtas arī ar šķidrās dzesēšanas risinājumu MI jaudām. Šis piemērs, manuprāt, labi ilustrē, cik strauji mainās tirgus. Datu centri vairs netiek būvēti "ar rezervi", un daudzviet Eiropā pieprasījums jau šobrīd apsteidz piedāvājumu," norāda eksperts.
Lai gan tehnoloģiju pasaule nereti tiek saistīta ar eksperimentēšanu, Kaļetovs sevi raksturo kā piesardzīgu lēmumu pieņēmēju. "Teikšu godīgi – es cenšos būt nedaudz konservatīvs savos lēmumos. Tomēr, projektējot datu centru, tieši konservatīvā domāšana lika atteikties no tehnoloģijām, kas šodien vēl tiek plaši izmantotas. Paradokss ir šķietams – ja objekts tiek būvēts vairākām desmitgadēm, lielākais risks nav izvēlēties jauno, bet gan palikt pie risinājumiem, kurus pēc dažiem gadiem nāksies nomainīt. Mēs, protams, varējām iegādāties tehnoloģijas, kas pēc gadiem būs jāmaina, bet sapratām, ka nevēlamies to darīt. Nolēmām pašā startā iet jau uz priekšu," pieredzē dalās datu centra tehniskais direktors.
Viņš uzsver – jebkura būtiska pārbūve datu centrā nozīmē ievērojamu risku. Ja, piemēram, pēc pieciem gadiem kādas iekārtas būtu jāmaina, būtu daudz lielāki riski, ka datu centrā varētu rasties problēmas.
Viņš uzsver – jebkura būtiska pārbūve datu centrā nozīmē ievērojamu risku. Ja, piemēram, pēc pieciem gadiem kādas iekārtas būtu jāmaina, būtu daudz lielāki riski, ka datu centrā varētu rasties problēmas.
“
Mēs strādājam ar ārkārtīgi lielām strāvām, un šādā gadījumā mums būtu jāslēdz pamatsistēmas, bet tas nav pieļaujams. Tādēļ pieņēmām lēmumu jau šodien ieviest nākamās paaudzes elektroapgādes risinājumus.
"Schneider Electric" jaunākie tehnoloģiskie risinājumi kā ilgtermiņa ieguldījums
Rihards Kaļetovs, "Delska" tehniskais direktors
Viens no svarīgiem lēmumiem jaunā datu centra izbūvē bija atteikšanās no SF₆ (sēra heksafluorīds) gāzes izmantošanas vidējā sprieguma slēgiekartās. Šī gāze desmitgadēm izmantota kā efektīvs elektroizolators, tomēr tai ir būtiska ietekme uz klimatu, tādēļ Eiropas Savienība virzās uz tās aizstāšanu (vairāk par F gāzēm var uzzināt šajā rakstā). "Delska" nolēma šo pāreju negaidīt, bet rīkoties proaktīvi.
""Schneider Electric" šajā jomā jau ir paspējis ne tikai izstrādāt, bet arī testēt laboratorijās un objektos jauno tehnoloģiju, kurā SF₆ gāzi aizstāj tīrs gaiss, tāpēc mēs uzticējāmies "Schneider" pieredzei," stāsta Kaļetovs. Jaunā datu centra elektroapgādes infrastruktūrā ir ieviests viens no nozīmīgākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem vidējā sprieguma nozarē "Schneider Electric" "SM AirSeT" slēgiekārtas bez SF₆ gāzes izmantošanas.
Vidējā sprieguma slēgiekārtās elektroizolācijai un komutācijas procesiem tradicionāli izmantotā SF₆ jeb sēra heksafluorīda gāze ir tehniski efektīva, taču vienlaikus arī viena no klimatu visvairāk ietekmējošajām siltumnīcefekta gāzēm. Tāpēc Eiropas Savienība pakāpeniski virzās uz F-gāzu izmantošanas ierobežošanu un to aizstāšanu ar ilgtspējīgākām tehnoloģijām.
""Schneider Electric" šajā jomā jau ir paspējis ne tikai izstrādāt, bet arī testēt laboratorijās un objektos jauno tehnoloģiju, kurā SF₆ gāzi aizstāj tīrs gaiss, tāpēc mēs uzticējāmies "Schneider" pieredzei," stāsta Kaļetovs. Jaunā datu centra elektroapgādes infrastruktūrā ir ieviests viens no nozīmīgākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem vidējā sprieguma nozarē "Schneider Electric" "SM AirSeT" slēgiekārtas bez SF₆ gāzes izmantošanas.
Vidējā sprieguma slēgiekārtās elektroizolācijai un komutācijas procesiem tradicionāli izmantotā SF₆ jeb sēra heksafluorīda gāze ir tehniski efektīva, taču vienlaikus arī viena no klimatu visvairāk ietekmējošajām siltumnīcefekta gāzēm. Tāpēc Eiropas Savienība pakāpeniski virzās uz F-gāzu izmantošanas ierobežošanu un to aizstāšanu ar ilgtspējīgākām tehnoloģijām.
Dmitrijs Perlovs, "Schneider Electric" galveno klientu vadītājs enerģētikas, elektrotīklu un atjaunojamo energoresursu risinājumu jomā
"Vienkāršiem vārdiem sakot — tur, kur tradicionālajās vidējā sprieguma slēgiekārtās iepriekš tika izmantota SF₆ gāze, šajā risinājumā tiek izmantots attīrīts gaiss. Tas ir būtisks solis pretī klimatam draudzīgākai un nākotnes prasībām atbilstošai elektroapgādes infrastruktūrai," skaidro "Schneider Electric" galveno klientu vadītājs enerģētikas, elektrotīklu un atjaunojamo energoresursu risinājumu jomā Dmitrijs Perlovs.
Lai gan bez-SF₆ tehnoloģija sākotnēji ir dārgāka, tā ir ieguldījums vismaz 30 gadu dzīves ciklam. Iekārtas ir izturīgākas, neprasa risināt kaitīgās gāzes utilizācijas jautājumu pēc ekspluatācijas, turklāt aptuveni 80–90 % izejmateriālu ir pārstrādājami. Taču datu centru gadījumā izšķirošais ieguvums ir ne tikai draudzīgums videi, bet arī darbības drošība. "Datu centriem pats svarīgākais ir izcila elektrības kvalitāte, nepārtraukta darbība un uzticamība. Un mūsu iekārtas to var nodrošināt," uzsver Perlovs.
Pāreja uz bez-SF₆ tehnoloģijām Baltijā vairs nav tikai uzņēmumu izvēle – to nosaka Eiropas Savienības regulējums. "Schneider Electric" šo pāreju sāka gatavot jau vairākus gadus pirms regulas stāšanās spēkā, un "Delska" kļuvis par vienu no pirmajiem datu centriem Baltijā, kas šādu risinājumu ieviesis tik lielā mērogā.
Lai gan bez-SF₆ tehnoloģija sākotnēji ir dārgāka, tā ir ieguldījums vismaz 30 gadu dzīves ciklam. Iekārtas ir izturīgākas, neprasa risināt kaitīgās gāzes utilizācijas jautājumu pēc ekspluatācijas, turklāt aptuveni 80–90 % izejmateriālu ir pārstrādājami. Taču datu centru gadījumā izšķirošais ieguvums ir ne tikai draudzīgums videi, bet arī darbības drošība. "Datu centriem pats svarīgākais ir izcila elektrības kvalitāte, nepārtraukta darbība un uzticamība. Un mūsu iekārtas to var nodrošināt," uzsver Perlovs.
Pāreja uz bez-SF₆ tehnoloģijām Baltijā vairs nav tikai uzņēmumu izvēle – to nosaka Eiropas Savienības regulējums. "Schneider Electric" šo pāreju sāka gatavot jau vairākus gadus pirms regulas stāšanās spēkā, un "Delska" kļuvis par vienu no pirmajiem datu centriem Baltijā, kas šādu risinājumu ieviesis tik lielā mērogā.
Tomēr Perlovs uzsver, ka "SM AirSeT" nav skatāms kā atsevišķs tehnoloģisks risinājums, bet gan kā daļa no plašākas datu centra elektroapgādes ekosistēmas.
"Datu centra efektivitāti nenosaka tikai viena iekārta. To veido visa infrastruktūras ekosistēma — sākot no vidējā sprieguma slēgiekārtām un aizsardzības relejiem līdz sensoriem, elektroenerģijas analizatoriem un digitālajai uzraudzības platformai," piebilst "Schneider" pārstāvis.
"Delska" datu centrā līdzās "SM AirSeT" slēgiekārtām izmantoti "PowerLogic" releji, temperatūras kontroles sensori, viedie elektroenerģijas analizatori un "EcoStruxure" digitālā platforma. Šie risinājumi ļauj nepārtraukti uzraudzīt elektroapgādes sistēmas darbību, analizēt patēriņa un iekārtu stāvokļa datus, kā arī savlaicīgi identificēt iespējamās novirzes. Rezultātā elektroapgādes infrastruktūra kļūst ne tikai drošāka un pārskatāmāka, bet arī efektīvāka no enerģijas pārvaldības viedokļa. Tas ir īpaši būtiski datu centriem, kur nepārtraukta darbība, precīza kontrole un energoefektivitāte ir kritiski svarīgi ikdienas darbības priekšnoteikumi.
"Datu centra efektivitāti nenosaka tikai viena iekārta. To veido visa infrastruktūras ekosistēma — sākot no vidējā sprieguma slēgiekārtām un aizsardzības relejiem līdz sensoriem, elektroenerģijas analizatoriem un digitālajai uzraudzības platformai," piebilst "Schneider" pārstāvis.
"Delska" datu centrā līdzās "SM AirSeT" slēgiekārtām izmantoti "PowerLogic" releji, temperatūras kontroles sensori, viedie elektroenerģijas analizatori un "EcoStruxure" digitālā platforma. Šie risinājumi ļauj nepārtraukti uzraudzīt elektroapgādes sistēmas darbību, analizēt patēriņa un iekārtu stāvokļa datus, kā arī savlaicīgi identificēt iespējamās novirzes. Rezultātā elektroapgādes infrastruktūra kļūst ne tikai drošāka un pārskatāmāka, bet arī efektīvāka no enerģijas pārvaldības viedokļa. Tas ir īpaši būtiski datu centriem, kur nepārtraukta darbība, precīza kontrole un energoefektivitāte ir kritiski svarīgi ikdienas darbības priekšnoteikumi.
“
Vidējā sprieguma elektroiekārtās viens no būtiskiem atteiču riskiem ir saistīts ar savienojumu kvalitāti — vaļīgiem savienojumiem, piesārņotām kontaktvirsmām vai nepietiekamu apkopi. Tieši tāpēc datu centra infrastruktūrā svarīga ir nepārtraukta kritisko mezglu temperatūras kontrole. Sensori savlaicīgi brīdina par iespējamām novirzēm, bet "EcoStruxure" digitālā ekosistēma palīdz analizēt datus un nodrošināt drošu, nepārtrauktu un energoefektīvu darbību.
Ir jāmācās no citu kļūdām – ilgtspēja nav izmaksas, bet gan investīcija
Runājot par tehnoloģiju izvēli, Kaļetovs uzsver – nav nepieciešams atkārtot kļūdas, ko jau pieļāvuši citi tirgi: "Mēs mācāmies no citu kļūdām. Amerika, protams, ir priekšā Eiropai datu centru attīstībā, bet līdz ar to viņi arī izmēģina dažādas tehnoloģijas. Eiropa var paskatīties, kas strādā un kas ne, un mēs vairs nepieļaujam tās pašas kļūdas. Tas attiecas ne tikai uz elektroapgādes risinājumiem, bet arī uz ilgtspēju kopumā. Mēs esam ieviesuši ilgtspējas tehnoloģijas un to darām pareizajā reģionā, kur ir pietiekami vēss, lai mēs dzesēšanai nepatērētu milzīgus ūdens apjomus, izmantojam 100 % zaļo elektroenerģiju, inovatīvas un energoefektīvākas dzesēšanas iekārtas, atjaunojamo dīzeļdegvielu rezerves ģeneratoros, būvējām atbilstoši LEED zaļo ēku standartam un ievērojām vēl citus ilgtspējas principus."
Viņaprāt, zaļās tehnoloģijas nav uzņēmuma konkurētspējas apdraudējums, bet gan ilgtermiņa investīcija. Jā, zaļās tehnoloģijas prasa papildu finanses, un tās prasa tehnoloģiskas izmaiņas, taču tās nav tik lielas un tik kritiskas, lai uzņēmumi kļūtu nekonkurētspējīgi.
Viņaprāt, zaļās tehnoloģijas nav uzņēmuma konkurētspējas apdraudējums, bet gan ilgtermiņa investīcija. Jā, zaļās tehnoloģijas prasa papildu finanses, un tās prasa tehnoloģiskas izmaiņas, taču tās nav tik lielas un tik kritiskas, lai uzņēmumi kļūtu nekonkurētspējīgi.
“
Tuvākajās desmitgadēs prasības attiecībā uz CO2 emisijām tikai pieaugs, tādēļ uzņēmumiem izdevīgāk ir pielāgoties savlaicīgi, nevis gaidīt brīdi, kad pārmaiņas diktēs regulējums.
Baltijai ir izredzes kļūt par vietu, kur būvēs nākamās paaudzes datu centrus
Pieprasījums pēc MI infrastruktūras turpinās augt, un līdz ar to pieaugs arī datu centru nozīme. Kaļetovs uzskata, ka Baltijai šajā tirgū ir labas izredzes. "Delska" jau plāno nākamos projektus ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un raugās Igaunijas virzienā. Uzņēmums datu centru pakalpojumus redz kā eksporta produktu, nevis tikai vietējā tirgus infrastruktūru.
“
Šī viennozīmīgi ir eksporta prece. Tas ir ļoti precīzs raksturojums tam, kā pēdējos gados mainījusies datu centru nozīme, – tās vairs nav tikai ēkas ar serveriem, bet tie kļūst par digitālās ekonomikas rūpnīcām, kurās tiek radīta jauda MI, mākoņpakalpojumiem un nākamās paaudzes digitālajiem risinājumiem. Un tāpēc lēmumi, kas tiek pieņemti šodien, ir domāti nevis tikai nākamajam budžeta gadam, bet gan nākamajām desmitgadēm.
Projekts sadarbībā ar:
