Foto: Publicitātes foto
"Lai gan šī vētra sabiedrībai bija īpaši jūtama, LVM šādas situācijas nav nekas jauns, jo vējgāzes tiek piedzīvotas ik gadu, tikai to mērogs un skartās teritorijas atšķiras. Pēc iepriekšējo gadu vētrām LVM ir izveidojuši apziņošanas un reaģēšanas sistēmu, un darbinieki ir apmācīti strādāt arī sarežģītos apstākļos. Uzņēmumā ir arī sagatavotas kartes un risinājumi darbam situācijās, kad nav pieejami mobilie sakari vai citi ierastie digitālie rīki. Šāda gatavība ļauj uzņēmumam pēc vētras nevis sākt veidot rīcības plānu no nulles, bet nekavējoties pāriet pie konkrētiem darbiem," stāsta LVM pārstāvis.
"Šobrīd postījumi ir visā valsts teritorijā, bet nevienmērīgi. Vairāk ir cietusi Sēlija, Latgales puse un Zemgales ziemeļu daļa, tostarp Dobeles un Jelgavas apkārtne. Savukārt daļa Kurzemes teritoriju vētru pārcietusi salīdzinoši mierīgāk. No mežsaimniecības viedokļa šoreiz būtiski ir tas, ka nav konstatētas ļoti lielas un daudz vienlaidus platības, kurās mežs kvartāliem būtu pilnībā izgāzts. Postījumi lielākoties ir izkliedēti, un tas samazina lielu vienlaidus zudumu risku, lai gan vienlaikus arī sarežģī bojājumu apzināšanu un sakopšanu. Salīdzinājumam – 2024. gada vētrā LVM konstatēja aptuveni 450 000 kubikmetru bojātas koksnes, un mežus sakopa," situāciju mežā ieskicē LVM pārstāvis.
Precīzus vētras radītos zaudējumus naudas izteiksmē LVM šobrīd vēl nevar nosaukt – tie būs atkarīgi ne tikai no kopējā bojātās koksnes apjoma, bet arī no tās kvalitātes un tā, cik lielā mērā šī dabiskā traucējuma dēļ tika pārtraukts konkrētās mežaudzes audzēšanas cikls.
"Vētras gadījumā tiek zaudēta daļa no vērtības, ko īpašnieks cerējis iegūt pēc gadiem ilgas meža apsaimniekošanas, turklāt rodas arī neplānoti izdevumi par bojātās teritorijas sakopšanu. Citiem vārdiem sakot – jo ilgāk mežu audzējam, jo augstāks risks ir pazaudēt izaudzētās koksnes vērtību," saka Abizārs.
Tāpēc šobrīd galvenais uzdevums ir iespējami ātri apzināt bojājumus, atbrīvot piekļuves ceļus un sākt bojātās koksnes novākšanu. LVM pirmos meža ceļu atbrīvošanas darbus uzsāka jau nākamajā dienā pēc vētras – 23. augusta rītā, bet vietās, kur ir saņemtas nepieciešamās atļaujas, notiek arī koku zāģēšana mežā.
LVM pēc vētras vispirms pārbaudīja ceļus, caurtekas un citu infrastruktūru, jo spēcīgais lietus atsevišķās vietās bija izraisījis arī ceļu pārplūšanu un caurteku izskalošanu. Tas nepieciešams, lai bojātajām teritorijām varētu droši piekļūt tehnika.
Savukārt privātajiem īpašniekiem pirms darbu sākšanas jāapseko savs īpašums un jāizvērtē, vai bojāto koku novākšanu iespējams veikt pašu spēkiem, vai arī nepieciešams piesaistīt profesionāļus. Un te arī ir viena no būtiskākajām izmaiņām. Iepriekš, lai sakoptu vējgāzi, īpašniekam vispirms bija precīzi jāiezīmē teritorija, kurā plānota ciršana, jāuzmēra tās platība, jānosaka cirtes veids, jāiesniedz iesniegums un jāsaņem Valsts meža dienesta izsniegts apliecinājums jeb atļauja veikt mežizstrādi. Taču problēma bija ne tikai birokrātijā – vējgāzes gadījumā tas nozīmēja, ka cilvēkam vispirms jāiet iekšā bīstamā teritorijā, lai to precīzi izmērītu un iezīmētu. Tagad šī secība ir mainīta.
"Ja bojātā teritorija dabā ir labi identificējama, īpašniekam Valsts meža dienestā jānorāda adrese, konkrētā vieta un plānotais cirtes veids, bet precīzu teritorijas uzmērīšanu iespējams veikt pēc darbu pabeigšanas. Tātad vispirms var sakopt bojāto teritoriju un tikai pēc tam precīzi fiksēt, kāda ir bijusi faktiskā izpilde atbilstoši konkrētajai situācijai," jauno kārtību skaidro Abizārs.
"Pēc sakopšanas tiek noteikta izpildītā cirtes veida un platības informācija, tostarp – norādot vietas, kur izveidojušies par 0,3 hektāriem lielāki atvērumi. Tas ir svarīgs praktisks atvieglojums, jo pēc vētras faktiskā situācija bieži vien kļūst saprotama tikai tad, kad bīstamie un izgāztie koki ir novākti. Īpašniekam vairs nav jāveic precīzs mērījums vietā, kur vienlaikus atrodas salauzti, nospriegoti un potenciāli bīstami koki. Jaunā kārtība būtiski samazina administratīvo slogu un ļauj efektīvāk organizēt vējgāžu sakopšanu, līdzīgi, kā tas ir citās attīstītās valstīs," piebilst LVM pārstāvis.
Meža īpašniekam pēc vētras jāizvērtē, cik plaši ir bojājumi. Ja runa ir par atsevišķiem sausiem vai izgāztiem kokiem, iespējama ciršana pēc paziņošanas Valsts meža dienestam, norādot adresi un nogabalu, kurā plānota ciršana. Taču, ja bojāto koku ir vairāk, bet tos iespējams novākt atsevišķi, piemērojama sanitārā izlases cirte. Šādā gadījumā nepieciešams Valsts meža dienesta apliecinājums un jāsamaksā valsts nodeva. Savukārt lielu vējgāžu gadījumā, kad izveidojas vienlaidus atvērumi, nepieciešama sanitārā cirte plašākā platībā, kurai nepieciešams Valsts meža dienesta sanitārais atzinums un apliecinājums.
Tādējādi jaunie noteikumi, kas stājās spēkā augustā – īsi pirms Latvijas teritoriju pāršalca vētra, neatceļ nepieciešamību izvēlēties konkrētajai situācijai atbilstošu cirtes veidu, bet dod iespēju gadījumos, kad uzreiz nav iespējams to objektīvi noteikt, šo izvērtējumu pabeigt pēc bojāto koku novākšanas.
Pēc iepriekšējo gadu vētrām LVM izveidojuši rīcības algoritmu, kas nosaka darbu secību, nepieciešamos resursus un mežizstrādes jaudas. Savukārt "Sentinel-1" satelīta radara attēli ļauj aptuveni nedēļas laikā identificēt teritorijas, kurās, visticamāk, ir koncentrēti lielākie postījumi. Tā kā radara datus neierobežo mākoņi un diennakts laiks, tos iespējams izmantot arī tūlīt pēc vētras.
"Lai precīzāk saplānotu darbus, vispirms ir jāievāc informācija. Tālizpētes datu ticamība uz šo brīdi ir pietiekami augsta, aptuveni 75 %, tādēļ tie, protams, neaizstāj apsekošanu dabā, bet gan ļauj precīzāk izvēlēties teritorijas, kurās vispirms nepieciešams veikt lauka darbus," piebilst Abizārs.
Bojāto koku ātra novākšana nav tikai jautājums par koksnes ekonomisko vērtību. Mežā palikuši koki ar laiku izžūst un palielina ugunsgrēka izplatības risku, bet egļu audzēs tie var kļūt arī par egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās vietu.
"Tiesa, šajā vētrā lielāko daļu bojājumu veido lapu koki, tādēļ var uzskatīt, ka mizgrauža risks šoreiz nav tik liels. Tomēr pieredze liecina, ka pēc lielām vējgāzēm – kā tas bija pēc 2005. gada vētras – nākamajā gadā kaitēkļa izplatība var pieaugt, ja tam ir labvēlīgi laikapstākļi. Vēja traumētās egles kļūst vājākas, un mizgrauzis var vispirms savairoties bojātajā koksnē, bet pēc tam pāriet uz augošiem kokiem," stāsta nozares pārstāvis.
"Vētras radīto postījumu pilnais apmērs Latvijas mežos vēl tikai tiek apzināts, taču jau tagad skaidrs, ka to sakopšanā svarīgs būs gan ātrums, gan pārdomāta rīcība. Jo savlaicīgāk bojātā koksne tiek novākta, jo labāk iespējams saglabāt tās vērtību un mazināt arī turpmākos riskus mežam. Jaunā kārtība šajā procesā dod meža īpašniekiem lielāku rīcības brīvību," piebilst Abizārs.
