SIA LODE
Komforts sākas ar sienām. Kā "Lode Master" keramiskie bloki palīdz mājā radīt labvēlīgu mikroklimatu
Sagatavoja: Elga Sīle, speciāli "Delfi Brand Studio"
Foto: Viesturs Radovics
Katram gribas vietu, kurā atgriežoties uzreiz var sajust – esmu mājās. Kur ir silti, bet nav par karstu, kur nekad nav drēgns, bet nav arī par sausu, un kur atpūtai netraucē apkārtējās vides trokšņi. Izrādās, paaudzēm pārbaudīts materiāls šādas mājas būvniecībai atrodams tepat, Latvijā, – "Lode Master" keramikas bloki top no vietējā māla un palīdz radīt gan mājīgu dzīves telpu, gan ilgtspējīgu būvi.
Drēgnums dzīvo mājas "kaulos"
Mājas mikroklimatu nereti pamanām tikai tad, kad ar to kaut kas nav kārtībā: uz logiem parādās kondensāts, vannasistabas stūros pamanām pelējumu vai, tieši otrādi, mājās ir tik sauss, ka ziemā šķietami "izžūst" arī acis un āda. Tad meklējam risinājumus: iegādājamies mitruma savācējus, gaisa attīrītājus vai līdzekļus cīņai ar pelējumu. Ja gadās palikt bez elektrības vai aizbraukt ceļojumā, jau piemirstais mikroklimats par sevi atgādina.
Taču daļu no šīm problēmām iespējams mazināt jau mājas būvniecības laikā, izvēloties materiālus, no kuriem top tās sienas. Viens no tiem ir "Lode Master" – māla keramikas bloki, kuri palīdz uzturēt komfortablu mitrumu un temperatūru mājoklī.
Taču daļu no šīm problēmām iespējams mazināt jau mājas būvniecības laikā, izvēloties materiālus, no kuriem top tās sienas. Viens no tiem ir "Lode Master" – māla keramikas bloki, kuri palīdz uzturēt komfortablu mitrumu un temperatūru mājoklī.
Sergejs Čertoks, "Lodes" ražotnes vadītājs Jelgavas novadā, Ānē
"Lode Master" blokus novērtē ne tikai no tiem būvēto māju iemītnieki, bet arī arhitekti un pieredzējuši celtniecības meistari. Par sienu materiāla nozīmi mājas komfortā ir pārliecināts Sergejs Čertoks, ražotnes "Lode" vadītājs Jelgavas novadā, Ānē. "Esmu māla keramikas fans – uzskatu, ka tas ir labākais materiāls, no kā būvētā mājā dzīvot."
Māla keramikas porainības dēļ "Lode Master" bloki – ja māja ir pareizi siltināta un apmesta arī no iekšpuses – darbojas kā temperatūras un mitruma līdzsvarotāji. Ja gaiss kļūst pārāk mitrs, bloks daļu mitruma uzņem, bet, gaisam kļūstot sausākam, tas mitrumu pakāpeniski atdod.
Blokiem ir salīdzinoši liela tilpummasa, līdz ar to tie spēj uzkrāt siltumu, savukārt bloka porainā struktūra palīdz to nelaist cauri. Tāpēc ziemā siltums telpās saglabājas ilgāk, bet vasarā telpas paliek patīkami vēsas. Līdz ar to nepieciešams mazāk enerģijas gan sildīšanai, gan dzesēšanai.
Māla keramikas porainības dēļ "Lode Master" bloki – ja māja ir pareizi siltināta un apmesta arī no iekšpuses – darbojas kā temperatūras un mitruma līdzsvarotāji. Ja gaiss kļūst pārāk mitrs, bloks daļu mitruma uzņem, bet, gaisam kļūstot sausākam, tas mitrumu pakāpeniski atdod.
Blokiem ir salīdzinoši liela tilpummasa, līdz ar to tie spēj uzkrāt siltumu, savukārt bloka porainā struktūra palīdz to nelaist cauri. Tāpēc ziemā siltums telpās saglabājas ilgāk, bet vasarā telpas paliek patīkami vēsas. Līdz ar to nepieciešams mazāk enerģijas gan sildīšanai, gan dzesēšanai.
“
Tā ir tā sajūta, kad ieej mājā un nezini, kāpēc, bet jūties labi. Tev nav ne par sausu, ne par mitru. Un temperatūra ir patīkama. Tas viss atspoguļojas pašsajūtā.
Labvēlīga mikroklimata radīšana gan nebeidzas tikai ar komfortu – tā ietekmē arī mūsu veselību un kopējo dzīves kvalitāti. Piemērots gaisa mitrums un temperatūra ir svarīga gan labam miegam un spējai dienas laikā koncentrēties, gan arī elpceļu veselībai.
Lai arī porains, māla keramikas bloks ir arī gana blīvs un smags, lai lieliski slāpētu skaņu. Turklāt tas ir arī mehāniski izturīgs, ilgmūžīgs un ugunsdrošs materiāls.
Kā māls kļūst par keramikas bloku un iegūst savas pozitīvās īpašības? Ieskatīsimies "Lodes" rūpnīcā Ānē, kur top gan "Lode Master", gan "Keraterm" māla bloki būvniecībai.
Lai arī porains, māla keramikas bloks ir arī gana blīvs un smags, lai lieliski slāpētu skaņu. Turklāt tas ir arī mehāniski izturīgs, ilgmūžīgs un ugunsdrošs materiāls.
Kā māls kļūst par keramikas bloku un iegūst savas pozitīvās īpašības? Ieskatīsimies "Lodes" rūpnīcā Ānē, kur top gan "Lode Master", gan "Keraterm" māla bloki būvniecībai.
No māla masas līdz blokam ar pusmilimetra precizitāti
Āne un tai piegulošais Lielupes baseins jau vismaz gadsimtu bijis vietējais ķieģeļu ražošanas centrs. Tāpēc, braucot uz "Lodes" ražotni, paveras skats uz vairākiem ezeriem un gandrīz gribas pārliecināties, vai neesam nonākuši zilo ezeru zemē. Izrādās, ezeri radušies, no zemes dzīlēm iegūstot mālu.
Pirms Otrā pasaules kara reģionā bijis tik daudz cepļu, ka 80 % no Latvijā ražotajiem ķieģeļiem nākuši tieši no Lielupes baseina. Tagad šīs tradīcijas turpina "Lode", kas Ānē māla keramikas blokus ražo kopš 2007. gada.
"Lai iegūtu mālu, nepieciešams liels papildu darbs," stāsta Sergejs. Lai tiktu līdz mālam zemes dzīlēs, vispirms jānoņem vairāki metri zemes virskārtas. Turklāt māla slānis atrodas zem ūdens līmeņa, tāpēc ieguves vietā tas jāatsūknē.
Pirms Otrā pasaules kara reģionā bijis tik daudz cepļu, ka 80 % no Latvijā ražotajiem ķieģeļiem nākuši tieši no Lielupes baseina. Tagad šīs tradīcijas turpina "Lode", kas Ānē māla keramikas blokus ražo kopš 2007. gada.
"Lai iegūtu mālu, nepieciešams liels papildu darbs," stāsta Sergejs. Lai tiktu līdz mālam zemes dzīlēs, vispirms jānoņem vairāki metri zemes virskārtas. Turklāt māla slānis atrodas zem ūdens līmeņa, tāpēc ieguves vietā tas jāatsūknē.
Pēc tam māls nonāk tam īpaši izveidotā nojumē – te to vai nu žāvē vasaras gaisā, vai mitruma samazināšanai piejauc klāt sadrupinātus keramikas blokus. Māla masu nepieciešams rūpīgi sagatavot: milzīgs metāla "ezis" to samaisa un izjauc lielos kamolus, bet pēc tam drupina, kamēr tā kļūst vienmērīga un sadalīta aptuveni milimetra lieluma gabaliņos.
Visbeidzot uzjauc masu, kurā pievieno arī zāģu skaidas un citas sastāvdaļas. "Tikko iegūts un neapstrādāts māls nav stabils, tas katru dienu ir citāds. Tāpēc jāskatās līdzi: ja masa ir par sausu, jāpievieno ūdens, bet, ja par mitru, – kaļķis. Kokogles jaucam klāt, lai samazinātu gāzes patēriņu un uzlabotu bloka porainību," skaidro Sergejs.
Visbeidzot uzjauc masu, kurā pievieno arī zāģu skaidas un citas sastāvdaļas. "Tikko iegūts un neapstrādāts māls nav stabils, tas katru dienu ir citāds. Tāpēc jāskatās līdzi: ja masa ir par sausu, jāpievieno ūdens, bet, ja par mitru, – kaļķis. Kokogles jaucam klāt, lai samazinātu gāzes patēriņu un uzlabotu bloka porainību," skaidro Sergejs.
Bet kāpēc blokam pievieno zāģu skaidas?
Tās palielina porainību, savukārt poras uzlabo gan siltumizolāciju, gan mitruma regulēšanu. "Apdedzinot bloku, skaidas izdeg, un tur, kur bija skaida, paliek tukšums jeb pora. Šogad receptē palielinājām skaidu daudzumu arī tāpēc, lai vēl vairāk samazinātu gāzes patēriņu. Liekot blokā skaidas, mēs tajā ieliekam dabai draudzīgāku enerģiju un samazinām arī fosilā CO₂ izmešus," stāsta Sergejs. Šeit jāatrod ļoti precīza robeža: jābūt tik daudz skaidu, lai pēc iespējas palielinātu bloka siltumizolācijas īpašības, bet ne par daudz, jo tad bloks zaudēs izturību, ko tam dod māls.
Kad masa sagatavota, to izspiež caur "mundštuku" – veidni, kas formē bloka ārējos izmērus un vertikālos dobumus bloka iekšienē, – un sagriež blokos. Te būtisks ir preses operatora darbs: ja māla mitrums mainās, viņam jāpieregulē spiediens, bet, ja masā gadījusies pārāk liela skaidiņa, māla gabals vai metāls, prese jāaptur un jāiztīra, citādi tā pārgriezīs bloka sieniņu. Tāpēc arī automatizētajā procesā pagaidām neiztikt bez cilvēka, kurš iekārtu darbību uzrauga un vajadzības gadījumā koriģē.
Kad masa sagatavota, to izspiež caur "mundštuku" – veidni, kas formē bloka ārējos izmērus un vertikālos dobumus bloka iekšienē, – un sagriež blokos. Te būtisks ir preses operatora darbs: ja māla mitrums mainās, viņam jāpieregulē spiediens, bet, ja masā gadījusies pārāk liela skaidiņa, māla gabals vai metāls, prese jāaptur un jāiztīra, citādi tā pārgriezīs bloka sieniņu. Tāpēc arī automatizētajā procesā pagaidām neiztikt bez cilvēka, kurš iekārtu darbību uzrauga un vajadzības gadījumā koriģē.
Pēc bloku formēšanas tos veselu diennakti žāvē īpašā žāvēšanas kamerā. Tikai tad tos var apdedzināt krāsnī, kur bloki kļūst stipri. Blokiem slīdot tai cauri, temperatūra pakāpeniski pieaug no 300 līdz pat 900 grādiem, vienmērīgi vispirms apdedzinot, bet pēc tam atdzesējot visus bloka slāņus.
Šajā karstumā ne tikai izdeg skaidas, bet arī notiek nemanāms, bet svarīgs process – molekulu līmenī parādās stikla fāze. "Stikls kā ļoti laba līme salīmē māla daļiņas kopā, līdz ar to ļoti pieaug bloka izturība," skaidro Sergejs. Tāpēc bloks, no kura apmēram puse ir tukšums, tik un tā ir izturīgs. Praktiski tas nozīmē arī to, ka, kaut ko materiālā iestiprinot, tas tur arī turēsies. "Mūsu blokā naglu nav iespējams iesist, bet, ja iestiprina dībeli, izraut to būs ļoti grūti," norāda Sergejs.
Šajā karstumā ne tikai izdeg skaidas, bet arī notiek nemanāms, bet svarīgs process – molekulu līmenī parādās stikla fāze. "Stikls kā ļoti laba līme salīmē māla daļiņas kopā, līdz ar to ļoti pieaug bloka izturība," skaidro Sergejs. Tāpēc bloks, no kura apmēram puse ir tukšums, tik un tā ir izturīgs. Praktiski tas nozīmē arī to, ka, kaut ko materiālā iestiprinot, tas tur arī turēsies. "Mūsu blokā naglu nav iespējams iesist, bet, ja iestiprina dībeli, izraut to būs ļoti grūti," norāda Sergejs.
“
Mūsdienu tehnoloģijas nodrošina izmēru precizitāti un sastāva stabilitāti – katrs bloks ir ar vienādām īpašībām. Bet ilgmūžību nodrošina pati apdedzināšana, kas ir zināma un pārbaudīta jau tūkstošiem gadu. Var teikt, ka keramika kalpo mūžīgi.
Katrai bloku partijai jāiztur arī vismaz 15 megapaskālu stiprības pārbaude tam īpaši paredzētā testa iekārtā. Ja gribētu uz vienu bloku izdarīt tikpat lielu spiedienu reālajā dzīvē, būtu nepieciešams tam uzcelt virsū 8670 citus blokus – gandrīz divus kilometrus augstu stabu. Skaidrs, ka dzīvē neviens stabus nebūvē un mājas stabilitātei svarīga arī tās konstrukcija, tāpēc parasti keramikas bloku mājas ir līdz četriem stāviem augstas.
Pēdējais ražošanas posms katram blokam ir gandrīz karalisks – tie pa vienam nonāk slīpēšanas mašīnā, kur četri diski ar 50 dimanta stiprinātiem zobiem to noslīpē līdz pusmilimetra precizitātei. Līdz ar to "Lode Master" bloki ir gatavi iepakošanai un savam nākamajam ceļojumam pie pircēja, kurš no tiem būvēs māju.
Pēdējais ražošanas posms katram blokam ir gandrīz karalisks – tie pa vienam nonāk slīpēšanas mašīnā, kur četri diski ar 50 dimanta stiprinātiem zobiem to noslīpē līdz pusmilimetra precizitātei. Līdz ar to "Lode Master" bloki ir gatavi iepakošanai un savam nākamajam ceļojumam pie pircēja, kurš no tiem būvēs māju.
Būvnieki ar pieredzi novērtē
Darbs ar māla keramikas bloku sākotnēji prasa vairāk pieredzes un pacietības no mūrnieka puses, taču ilgtermiņā tas atmaksājas. Pirmkārt, tāpēc, ka ar māla blokiem iespējams strādāt uzreiz – tie ir sausi un tos nav nepieciešams ilgstoši žāvēt kā citus būvniecības materiālus.
"Lode Master" blokus mūrē ar tiem paredzēto cementa līmi. Bloku precizitāte nodrošina to, ka mūrēšanai būs nepieciešams pat desmit reižu mazāk mūrjavas, salīdzinot ar neslīpētajiem blokiem. Liekot gropīti pie gropītes kā lego klucīšus, pieredzējušam būvniekam sienas būvēt būs veiklāk un ātrāk.
Tur, kur pieredzes darbā ar materiālu pietrūkst, "Lodes" speciālisti vienmēr gatavi palīdzēt, konsultējot būvniekus: "Mūsu process nebeidzas ar bloku pārdošanu, tas turpinās līdz pat uzmūrēšanai un, iespējams, pat vēl tālāk. Ja klients redz, ka mūrnieki nesaprot, kā strādāt ar blokiem, viņi mums piezvana, un mēs braucam uz objektu, lai to parādītu," norāda Sergejs.
Šāda personiska un cilvēcīga pieeja "Lodei" palīdzējusi iegūt uzticīgus klientus, kas vēlas turpināt strādāt ar keramiskajiem blokiem atkal un atkal. Spilgts piemērs tam ir "Lentas kvartāls" Rīgā, kur "Lode Master" bloki izmantoti pat kā interjera iekšējās sienās atsegts, neapmests dekoratīvais elements, un no tiem plānots būvēt arī nākamo ēku kārtu. Bloki izmantoti arī Limbažu peldbaseina un uzņēmuma "Piche" māju būvniecībā. Protams, no tiem celtas arī neskaitāmas individuālās dzīvojamās mājas, kuru iemītnieki ikdienā var izbaudīt mājīgumu, ko sniedz gadsimtiem pārbaudīts un mūsdienīgi uzlabots māla bloks.
"Lode Master" blokus mūrē ar tiem paredzēto cementa līmi. Bloku precizitāte nodrošina to, ka mūrēšanai būs nepieciešams pat desmit reižu mazāk mūrjavas, salīdzinot ar neslīpētajiem blokiem. Liekot gropīti pie gropītes kā lego klucīšus, pieredzējušam būvniekam sienas būvēt būs veiklāk un ātrāk.
Tur, kur pieredzes darbā ar materiālu pietrūkst, "Lodes" speciālisti vienmēr gatavi palīdzēt, konsultējot būvniekus: "Mūsu process nebeidzas ar bloku pārdošanu, tas turpinās līdz pat uzmūrēšanai un, iespējams, pat vēl tālāk. Ja klients redz, ka mūrnieki nesaprot, kā strādāt ar blokiem, viņi mums piezvana, un mēs braucam uz objektu, lai to parādītu," norāda Sergejs.
Šāda personiska un cilvēcīga pieeja "Lodei" palīdzējusi iegūt uzticīgus klientus, kas vēlas turpināt strādāt ar keramiskajiem blokiem atkal un atkal. Spilgts piemērs tam ir "Lentas kvartāls" Rīgā, kur "Lode Master" bloki izmantoti pat kā interjera iekšējās sienās atsegts, neapmests dekoratīvais elements, un no tiem plānots būvēt arī nākamo ēku kārtu. Bloki izmantoti arī Limbažu peldbaseina un uzņēmuma "Piche" māju būvniecībā. Protams, no tiem celtas arī neskaitāmas individuālās dzīvojamās mājas, kuru iemītnieki ikdienā var izbaudīt mājīgumu, ko sniedz gadsimtiem pārbaudīts un mūsdienīgi uzlabots māla bloks.
Uzzini vairāk:
