Runājot par teritoriju atjaunošanu, uzreiz jānošķir divi jēdzieni – rekultivācija un renaturalizācija. Abi jēdzieni ir līdzīgi, taču to mērķi ir atšķirīgi. Rekultivācijas darbi tiek īstenoti gan karjeros, gan kūdras ieguves vietās, kur notiek vai ir veikta derīgo izrakteņu ieguve, savukārt renaturalizācijas darbi norisinās tikai kūdras purvos. "Vietā, kur ir aktīvs karjers vai notiek kūdras ieguve un ir sakārtota visa dokumentācija, ieguves vietas rekultivācija ir neatņemama kopējās darbības sastāvdaļa," paskaidro Kārlis Volfs. Tas nozīmē, ka brīdī, kad LVM lemj par, piemēram, jauna karjera izveidi, projektā tiek ieplānota arī teritorijas sakārtošana un atgriešana dabai pēc derīgo izrakteņu ieguves.

"Karjeros ieguve norisinās secīgi. Tiklīdz kādā daļā esam ieguvuši visu materiālu, uzsākam rekultivāciju, bet ieguvi turpinām nākamajā karjera daļā," stāsta Kārlis Volfs. Veicamie darbi ir dažādi – augsnes izlīdzināšana, papildināšana, pārmitrajās vietās – ūdens novadīšana, pēc tam jauno kociņu stādīšana.

Kūdras ieguves teritorijās atjaunošanas risinājums tiek izvēlēts atbilstoši konkrētās platības apstākļiem un labākajam sasniedzamajam rezultātam. Tā kā šīs teritorijas mēdz pārsniegt 100 ha, vienas teritorijas ietvaros iespējami arī dažādi risinājumi: daļa platības var tikt apmežota, savukārt citā daļā īstenota renaturalizācija, veicinot purvam raksturīgās vides atjaunošanos.

LVM apsaimniekotajās teritorijās lielākā daļa karjeru pēc to izstrādes atgriežas par meža zemi. Ja teritorija karjera ierīkošanai iepriekš bijusi meža zeme, pēc derīgo izrakteņu ieguves tā atkal tiek nodota LVM mežsaimnieku rokās. Izņēmums ir gadījumi, kad ieguve notiek zem gruntsūdens līmeņa, – tad teritorijā izveidojas ūdenstilpe. Arī tai var atrast nākamo funkciju, piemēram, rekreācijai, zivju audzēšanai vai citai saimnieciskajai darbībai. "Kā piemēru varu minēt karjeru pie Jaunolaines, kur pēc karjera izstrādes tiks ierīkotas peldvietas. Tur jau blakus teritorijās šobrīd vasaras periodos ir ļoti liels pieprasījums, kur cilvēki peldas un veldzējas vasaras karstumā," stāsta Kārlis Volfs.

Lielākā daļa LVM karjeru ir smilts un smilts–grants karjeri, pavisam maza daļa ir māla, kaļķa karjeri. Līdz ar to, veicot rekultivāciju, visbiežāk izstrādātās platības tiek atjaunotas ar priežu vai egļu stādiem, taču tas var atšķirties, ņemot vērā, kādas ir valdošās koku sugas karjera apkārtnē. "Var šķist, ka smilšainā platībā neko nevar iestādīt, bet, rekultivējot karjeru, daļa auglīgās augsnes tiek izlīdzināta pa teritoriju, un virspusē veidojas melnzeme. Ja klajā, smilšainā vietā iestāda ietvarstādu, tas ļoti labi aug, jo nav noēnots, tādā veidā izpildās visi priekšnosacījumi, lai veidotos ražīga mežaudze," stāsta Kārlis Volfs.

Ir arī gadījumi, kad teritorija jau rekultivācijas procesā pēc zemes izlīdzināšanas divu līdz trīs gadu laikā dabiski apmežojas. Priedes, egles un bērzi tajā iesējas un ieaug paši, apliecinot, ka nereti pati daba parāda konkrētajai vietai piemērotāko koku sugu.

Lai mežs augtu kvalitatīvāks un ražīgāks, svarīgi izmantot stādus, kas iegūti no kvalitatīvām un selekcionētām sēklām. Kā zināt, ka process izdevies? "Pēc karjera rekultivācijas paiet aptuveni pieci gadi, līdz iestādītā jaunaudze vai dabiski apmežojusies platība sasniedz pietiekamu koku augstumu un skaitu, lai tā atbilstu meža kritērijiem," skaidro Kārlis Volfs.

Atšķirīgs un brīžiem sarežģītāks process notiek kūdras ieguves vietās. LVM apsaimnieko vēsturiski izveidotās kūdras ieguves platības, kur ieguvi veic nomnieki.

Lai izstrādāto kūdras ieguves vietas teritoriju varētu veiksmīgi rekultivēt, jāsabalansē ūdens režīms, nodrošinot augiem nepieciešamo mitrumu, bet nepieļaujot teritorijas pārmērīgu pārmitrināšanos. Nozīmīga ir arī grunts kvalitāte, jo izstrādātajā kūdrā augiem var trūkt nepieciešamo minerālvielu.

"Ar sēklas iesēšanu vai stāda iestādīšanu izstrādātā kūdrā vien var nepietikt, jo augam var trūkt nepieciešamo minerālvielu. Tāpēc viens no risinājumiem ir koksnes pelnu iestrāde rekultivējamās purvu platībās, tādējādi papildinot augšanai nepieciešamo barības vielu daudzumu," pauž Kārlis Volfs.

LVM pieredzi smēlušies no Kanādas prakses – tur speciālistiem izdevies ieviest praksi kūdras purvu atgriešanai dabiskajā stāvoklī. Protams, ne visur tas ir iespējams, un viens no piemēriem ir Sedas purvs. "Lielākajā kūdras ieguves vietā Latvijā joprojām notiek ūdens atsūknēšana. Sedā ir vairākas ūdens stacijas. Kad kūdras ieguve beigsies, šīs stacijas tiks izslēgtas un ūdens līmenis atgriezīsies noteiktā augstumā. Tas nozīmē, ka šīs teritorijas vietā būs ūdenstilpe. Paies gadi, kamēr šīs platības aizaugs un atkal veidosies purvs," paskaidro Kārlis Volfs.

Viens no nesenākajiem piemēriem, kur veiksmīgi izdevies revitalizēt derīgo izrakteņu ieguves vietu, ir "Krustkalnu smilts krautne" Inčukalna pagastā. LVM kopš 2011. gada šajā vietā ieguva smilts materiālu, bet līdzās atradās vietējo iedzīvotāju iecienītā ūdenstilpe "Inčukalna karjera dīķis". Kad pēc 15 gadiem bija noslēgusies smilts ieguve, LVM darbinieki, sadarbojoties ar vietējo pašvaldību un kopienām, nonāca pie kopsaucēja, ka šajā vietā jāīsteno apjomīgi revitalizācijas darbi. 1,7 ha liela platība tika sagatavota meža stādīšanai, bet peldvieta un tai piegulošā zona rūpīgi noplanēta, ierīkojot pludmales zonu. Salīdzinot satelīta kartes attēlus šajā teritorijā, gadu gaitā redzams, kā pakāpeniski ir izstrādāts karjers un tur, kur ieguve beigusies, teritoriju lēnām pārņēmis priežu mežs. Turklāt tagad ūdenstilpei ir arī praktiska nozīme ugunsdrošībā – pie tās iespējams piekļūt ugunsdzēsēju transportam un nepieciešamības gadījumā uzpildīt ar ūdeni.

Pēc jebkuriem rekultivācijas, revitalizācijas vai renaturalizācijas darbiem tiek veidota komisija, kuras darbā piedalās gan LVM, gan Valsts vides dienests, gan konkrētās pašvaldības pārstāvji. Un tad jau teritorija – mežs, karjera dīķis, purvs vai cita vieta – tiek nodota nākamajam apsaimniekošanas veidam. Kārlis Volfs šo procesu salīdzina ar stafetes kociņa nodošanu – jau pirms darbu pabeigšanas tiek pārrunāts, kā vieta tiks apsaimniekota nākotnē, kā tiks stādīts un kopts mežs, kā nodrošināta piekļuve un kas notiks ar ūdenstilpi.

Cieša sadarbība ļauj īstenot gan LVM mežsaimnieciskos, gan sociālos mērķus, piemēram, veidojot jaunas rekreācijas vietas vai atjaunojot purvus, kuros ar laiku atkal varēs doties ogot. Taču reizēm pati daba pasaka priekšā teritorijas tālāko attīstību. LVM apsaimniekotajās teritorijās ir karjeri, kur ieguve vairs nenotiek, taču tos kā savu dzīvesvietu izvēlējies aizsargājamais smilšu krupis. "Tā mēdz notikt: aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas nereti parādās tieši šādās atklātās, ieguvei sagatavotās platībās, jo tajās izveidojušies tām piemēroti dzīves apstākļi," pastāsta LVM pārstāvis.

Tuvākajā nākotnē LVM gādās par degradēto purvu teritoriju atjaunošanu. "Jau esam uzsākuši darbu vairāk nekā 20 objektos. Šīs purvu teritorijas ir apzinātas, un sākam gatavot projektus to renaturalizācijai. Kopējā platība ir aptuveni 4000 hektāru, kurus sakārtosim," atklāj Kārlis Volfs.