Cieņpilni sociālie pakalpojumi ikvienam
Foto: seniore Velta un biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" Kurzemes un Zemgales sociālo pakalpojumu vadītāja Lolita Grīnvalde
No siltas dušas līdz sarunai. Kā mobilās aprūpes busiņi palīdz senioriem cieņpilni novecot savās mājās
Silta duša, veļasmašīnā izmazgātas drēbes un rēķinu apmaksa internetā – daudziem tā ir pašsaprotama ikdiena. Taču senioriem, kas dzīvo lauku viensētās, bieži vien tas ir kas nepieejams. Pateicoties Eiropas Savienības atbalstam, mobilās aprūpes projekts "UPE" līdz pašām namdurvīm atved gan dušu, gan veļasmašīnu, gan iespēju sakopt matus un nagus un palīdz izmantot datoru ar interneta pieslēgumu. Biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" aprūpes busiņu komanda senioriem sniedz ko vairāk – iespēju cieņpilni novecot savās mājās, attālinot viņus no dzīves aprūpes centrā. Busiņu iekārtojuma plānojums veidots Latvijā, visu pielāgojot tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām.
Projekta ideja atnākusi, domājot par savu vecmāmiņu
Ideja par mobilo aprūpi biedrībā "Latvijas Samariešu apvienība" radās pirms vairāk nekā 14 gadiem. Lolita Grīnvalde ir Kurzemes un Zemgales sociālo pakalpojumu vadītāja, un viņa atceras, kā direktors Andris Bērziņš par šo ieceri stāstījis. "Viņa paša vecmāmiņa tolaik viena pati dzīvoja tālu laukos, un ģimene nevarēja aizbraukt viņai palīdzēt tik bieži kā gribētos. Savukārt uz Rīgu, dzīvokli pie tuviniekiem pārcelties nebija pierunājama. Tā radās ideja par iespējamo risinājumu – aprūpe uz riteņiem, kas aizbrauc pie seniora uz mājām viņam palīdzēt. Paši zīmējām un domājām, kāds varētu būt busiņa iekārtojums, jo neko tādu citur nebijām redzējuši."
Pirmie mobilās aprūpes busiņi ceļā devās jau 2014. gadā, un šobrīd Latvijā ir septiņi šādi transportlīdzekļi. Šogad, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumu 266 308,00 eiro apmērā, tiem pievienojušies divi "nākamās paaudzes" busiņi – "Universālais pakalpojumu ekspresis" jeb "UPE". Viens busiņš atrodas Daugavas kreisajā krastā – Dobelē, bet otrs ir Daugavpilī.
Lolita Grīnvalde skaidro, ka projekta mērķis ir nodrošināt inovatīvu, visaptverošu un mobilu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos. Šobrīd pilotprojektā katrs "UPE" busiņš aprūpē 15 seniorus – pie katra busiņš atbrauc divas reizes mēnesī. "UPE" prioritāte ir seniori lauku viensētās, bet busiņu var izmantot, lai palīdzētu gan bērniem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti, personām ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēkiem ar demenci, kā arī ģimenēm, kas saskaras ar trūkumu un sociālo atstumtību.
Pirmie mobilās aprūpes busiņi ceļā devās jau 2014. gadā, un šobrīd Latvijā ir septiņi šādi transportlīdzekļi. Šogad, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumu 266 308,00 eiro apmērā, tiem pievienojušies divi "nākamās paaudzes" busiņi – "Universālais pakalpojumu ekspresis" jeb "UPE". Viens busiņš atrodas Daugavas kreisajā krastā – Dobelē, bet otrs ir Daugavpilī.
Lolita Grīnvalde skaidro, ka projekta mērķis ir nodrošināt inovatīvu, visaptverošu un mobilu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos. Šobrīd pilotprojektā katrs "UPE" busiņš aprūpē 15 seniorus – pie katra busiņš atbrauc divas reizes mēnesī. "UPE" prioritāte ir seniori lauku viensētās, bet busiņu var izmantot, lai palīdzētu gan bērniem, gan pieaugušajiem ar invaliditāti, personām ar garīga rakstura traucējumiem, cilvēkiem ar demenci, kā arī ģimenēm, kas saskaras ar trūkumu un sociālo atstumtību.
Kad duša ir īpašs notikums
"Duša, veļasmašīna vai friziera apmeklējums daudziem laukos dzīvojošajiem ir kas fiziski nesasniedzams un pat ekskluzīvs. Atceros, ka 2014. gadā satikām kādu ģimeni ar visai radošu pieeju – viņi veļu mazgāja betona maisītājā, jo veļas mašīnas mājās nebija," atmiņā atsauc Lolita Grīnvalde.
“
Protams, drēbes var izmazgāt ar rokām, bet, cilvēkam novecojot, tas kļūst arvien grūtāk. Tas nav stāsts par to, ka seniors negrib mazgāt drēbes – viņš to vienkārši fiziski vairs nespēj izdarīt.
"Tāpat daudzi seniori visu mūžu mazgājušies bļodā. Taču, gadiem ejot, arī tas kļūst grūti – vairs nav spēka no akas atnest ūdeni un to uzsildīt. Dažkārt cilvēki arī kļūst taupīgāki un negrib tērēt elektrību, lai ieslēgtu boileri," saka Lolita. Tieši tāpēc "Latvijas Samariešu apvienība" jaunos "UPE" busiņus mīļi dēvē par "dušmašīnām", kas iebrauc pagalmā un sniedz ko ikdienā nepieejamu – iespēju izbaudīt siltu dušu.
Ceļā pie klientiem dodas divi aprūpētāji – sieviete un vīrietis, lai varētu palīdzēt gan dāmām, gan kungiem. Rīts vienmēr sākas ar ūdens tvertņu uzpildi, un tad jau jādodas ceļā pie senioriem, kas iepriekšējā vakarā sazvanīti un informēti par gaidāmo "UPE" ierašanās laiku. Gaidot busiņu, senioram pašam mājās jau jāatrod dvielis, tīra veļas kārta, šampūns un ziepes. Lolita Grīnvalde stāsta, ka pie katra tiek pavadītas vismaz divas stundas, tāpēc vienā dienā iespējams apciemot un palīdzēt ne vairāk kā trīs cilvēkiem.
Jaunie "UPE" busiņi iekārtoti un aprīkoti tepat Latvijā, liekot lietā vairāk nekā 12 gadu laikā uzkrāto pieredzi mobilajā aprūpē. Lolita Grīnvalde atklāj, ka abi jaunie spēkrati ir krietni vieglāki nekā iepriekšējie modeļi, tādēļ ir piemērotāki grūti izbraucamiem lauku ceļiem. Tie aprīkoti ar saules paneļiem, ģeneratoru un pat vinču: "Senāk bija jāmeklē traktors, kas varētu auto izvilkt. Un tieši nesen "UPE" busiņam bija iespēja šo vinču pirmo reizi izmēģināt, jo nevarējām izbraukt no kāda pagalma."
Ceļā pie klientiem dodas divi aprūpētāji – sieviete un vīrietis, lai varētu palīdzēt gan dāmām, gan kungiem. Rīts vienmēr sākas ar ūdens tvertņu uzpildi, un tad jau jādodas ceļā pie senioriem, kas iepriekšējā vakarā sazvanīti un informēti par gaidāmo "UPE" ierašanās laiku. Gaidot busiņu, senioram pašam mājās jau jāatrod dvielis, tīra veļas kārta, šampūns un ziepes. Lolita Grīnvalde stāsta, ka pie katra tiek pavadītas vismaz divas stundas, tāpēc vienā dienā iespējams apciemot un palīdzēt ne vairāk kā trīs cilvēkiem.
Jaunie "UPE" busiņi iekārtoti un aprīkoti tepat Latvijā, liekot lietā vairāk nekā 12 gadu laikā uzkrāto pieredzi mobilajā aprūpē. Lolita Grīnvalde atklāj, ka abi jaunie spēkrati ir krietni vieglāki nekā iepriekšējie modeļi, tādēļ ir piemērotāki grūti izbraucamiem lauku ceļiem. Tie aprīkoti ar saules paneļiem, ģeneratoru un pat vinču: "Senāk bija jāmeklē traktors, kas varētu auto izvilkt. Un tieši nesen "UPE" busiņam bija iespēja šo vinču pirmo reizi izmēģināt, jo nevarējām izbraukt no kāda pagalma."
"Domājot par senioru vajadzībām, dušas telpā tagad ir arī izlietne, visur pie sienām ir rokturi, kur droši pieturēties," saka Lolita Grīnvalde. Uzklausot senioru un aprūpētāju ieteikumus, jaunajos busiņos podologa krēsls ir mazāks, lai būtu ērtāk pieiet no mugurpuses un apgriezt matus. "Pieprasītākie pakalpojumi ir ne tikai duša, bet arī matu un nagu griešana. Starp citu, nadziņus apstrādā ar profesionālām ierīcēm gluži kā manikīra salonā! Senioriem pašiem kāju nagus aizsniegt ir grūti, tāpēc viņi šo pakalpojumu ļoti novērtē."
Tāpat ierīkota neliela, ērti nolaižama rampa, kas atvieglo pārvietošanos cilvēkiem ratiņkrēslā. "Dušas telpā ir krēsls, uz kura var pārsēsties. Sajūta, ka var nomazgāties siltā, tekošā ūdenī, daudziem ir nenovērtējama un ilgi gaidīta iespēja. Turklāt busiņš iekārtots tā, lai silta duša būtu pieejama jebkurā gadalaikā – arī aukstās ziemās!" priecājas Lolita.
Busiņā pieejams dators, printeris un "Starlink" internets. "Palīdzam tiešsaistē pierakstīties pie ārsta, izdrukāt analīžu rezultātus, apskatīt atlaides veikalos un sazvanīties video zvanā ar tuviniekiem," pieredzē dalās Lolita. "Pirms Saeimas vēlēšanām daudzi gribēja pieteikties balsošanai mājās. Digitalizācijas laikmetā daudziem senioriem apgūt jaunās tehnoloģijas ir izaicinoši, un laukos internets bieži vien vispār nav pieejams."
Tāpat ierīkota neliela, ērti nolaižama rampa, kas atvieglo pārvietošanos cilvēkiem ratiņkrēslā. "Dušas telpā ir krēsls, uz kura var pārsēsties. Sajūta, ka var nomazgāties siltā, tekošā ūdenī, daudziem ir nenovērtējama un ilgi gaidīta iespēja. Turklāt busiņš iekārtots tā, lai silta duša būtu pieejama jebkurā gadalaikā – arī aukstās ziemās!" priecājas Lolita.
Busiņā pieejams dators, printeris un "Starlink" internets. "Palīdzam tiešsaistē pierakstīties pie ārsta, izdrukāt analīžu rezultātus, apskatīt atlaides veikalos un sazvanīties video zvanā ar tuviniekiem," pieredzē dalās Lolita. "Pirms Saeimas vēlēšanām daudzi gribēja pieteikties balsošanai mājās. Digitalizācijas laikmetā daudziem senioriem apgūt jaunās tehnoloģijas ir izaicinoši, un laukos internets bieži vien vispār nav pieejams."
Cilvēcīgas sarunas, kas iepriecina līdz sirds dziļumiem
"UPE" uzdevums ir ne tikai nodrošināt aprūpes pakalpojumus mājās, bet arī kliedēt vientulību. Nereti aprūpētāju apciemojums ir seniora vienīgā komunikācija ar citiem cilvēkiem. "Daudziem jau nav, ar ko parunāt! Cilvēku emocionālā labsajūta ir ļoti svarīga. Daži grib aprunāties par politiku, kas labs nopērkams veikalos. Citiem pastāstām, ka tuvējā pilsētā sācis strādāt jauns ārsts. Seniori tiešām ir izslāpuši pēc sarunām, un ne vienmēr lielākā vērtība ir materiālām lietām – dažkārt saruna ir daudz, daudz svarīgāka. Redzot vientulības ietekmi uz senioru garīgo un fizisko veselību, kā arī skarbos apstākļus, kuros liela daļa no viņiem dzīvo, jau pirms desmit gadiem izveidojām labdarības projektu "Vecums nav vientulība". Pateicoties tam, varam sarīkot kādu socializēšanās pasākumu vai sagādāt trūkstošās lietas un iepriecināt ar, piemēram, saldumu paciņu – arī sirmgalvjus, pie kuriem dodas "UPE"."
“
Ja pasaulē visi cilvēki būtu tik atsaucīgi un ieinteresēti, tad nebūtu strīdu, nesaprašanās un visādu citu nebūšanu. Milzīgs paldies par šo pakalpojumu! Tik ļoti laipna komanda, ka gribas raudāt. Visi kā savējie, un apkalpoja kā lielmāti – stundu runājām, un tik maigi apgrieza nadziņus un viegli apmazgāja, vecam cilvēkam tas ir kā vinnēt loterijā. Zem rokas atveda uz mazgāšanu un zem rokas aizveda atpakaļ, vai nav jauki? Biju tādā emocionālā stāvoklī, ka nespēju iemigt un kaimiņiene teica, ka lidoju virs zemes un acis spīd kā baterijas.
"Mēs visi kādreiz novecosim un esam pelnījuši cieņpilnu attieksmi vecumdienās. Tāpēc ir svarīgi to nodrošināt senioriem jau šodien. Ikvienam ir tiesības saņemt palīdzību – neatkarīgi no vecuma, sociālā stāvokļa vai dzīvesvietas," atgādina Lolita Grīnvalde. Viņa uzsver, ka vēl viens "UPE" projekta ieguvums ir iespēja atlikt vai pat pilnībā novērst senioru pārcelšanos uz pansionātiem. "Ja kāds regulāri atbrauc palīdzēt, cilvēks jūtas drošāk un var ilgāk dzīvot, novecot un arī aiziet savās mājās."
Sociālā inovācija "Samariešu UPE – Universālais Pakalpojumu Ekspresis" tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" līdzfinansējumu 266 308,00 eiro apmērā. Projekts piedāvā kvalitatīvu aprūpes mājās pakalpojumu neatkarīgi no tā, cik tālu persona dzīvo no novada centra un kāda infrastruktūra klienta dzīvesvietā ir pieejama. Projekts uzsākts 2025. gada septembrī un tiks īstenots līdz 2027. gada martam.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības daudzgadu budžeta investīcijām. Uz katru Latvijas iemaksāto eiro ES budžetā Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četru eiro publiskajās investīcijās. Turklāt katru gadu turpina palielināties ES fondu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, veicinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju labklājību un reģionālo attīstību. Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka 2025. gadā ES fondu finansējuma ietekme uz Latvijas iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi vēsturiski lielāko gadu gaitā uzkrāto pienesumu Latvijas ekonomikai – 9,1 % (neietver Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai datus). Tas ir panākts ar ES fondu investīcijām, kuras ilgtermiņā veido valsts ekonomikai svarīgas izmaiņas – pieaug ražošanas jaudas, nodarbinātība, algas un eksportspēja.
Par informatīvo kampaņu
ES daudzgadu budžets ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas attīstībā — tas palīdz īstenot projektus, kas stiprina Latvijas ekonomiku, uzlabo iedzīvotāju ikdienas dzīvi un veido ilgtspējīgu valsts nākotni. Lai parādītu šo ieguldījumu atdevi ES valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, tiek īstenota informatīva kampaņa, kas akcentē iedzīvotāju un valsts praktiskos ieguvumus no piešķirtajiem līdzekļiem. Kampaņa atspoguļos 12 dažādu jomu ES līdzfinansētus un Latvijā veiksmīgi realizētus projektus, ar kuriem Latvija var lepoties arī starptautiskā līmenī.
Projekts sadarbībā ar:
raksti
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne,
Jānis Basevičs
Jānis Basevičs
FOTO
Renārs Koris
redaktore
Kristīne Melne
dizains
Oskars Dreģis
PROJEKTA VADĪBA
Signija Caune
pārdošanas projekta vadītāja
Ieva Virziņa
