Jaunaudžu aizsardzība nav vienreizējs pasākums – tā mainās līdz ar koku augšanu. LVM darbinieki jaunaudzes regulāri apseko, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kurās iepriekš konstatēti lielāki postījumi. Viens no galvenajiem apsekošanas periodiem ir marts un aprīlis, kad pēc ziemas iespējams novērtēt dzīvnieku nodarīto kaitējumu un plānot turpmākos darbus.

Jaunajiem kokiem vispirms jāsargā galotnes. Vesela galotne ir būtiska, lai koks veidotos taisns un tam nerastos nevēlami stumbra formas defekti. Kad koki izauguši aptuveni divu līdz trīs metru augstumā, jāvērtē arī stumbra bojājumu risks. Šajā posmā aizsardzības pasākumi var pārklāties – tiek sargāta gan galotne, gan stumbrs. Vēlāk, kad galotne vairs nav dzīvniekiem aizsniedzama, galvenā uzmanība tiek pievērsta stumbram.

Viena universāla risinājuma, kas vienlīdz labi darbotos visās jaunaudzēs, nav. LVM izmanto vairākus repelentus jeb dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļus, tostarp "Plantskydd", "WAM Extra", "Cervacol" un "Trico". Tie atšķiras pēc sastāva, uzklāšanas veida un piemērotības konkrēta izmēra kokiem. Daļa līdzekļu tiek uzklāta uz stāda galotnes, bet citi ir piemēroti arī augstākiem kokiem. Izmanto arī aitas vilnu, kuras iedarbībā nozīme ir arī lanolīnam. Tā noder kā galotņu, tā arī stumbru aizsardzībai.

Stumbru aizsardzībai plaši lieto plastikāta spirāles, kas veido mehānisku barjeru pret dzīvnieku bojājumiem. Savukārt žogi ir risinājums īpaši sarežģītām situācijām, kad citas metodes nav pietiekami efektīvas. "Tos parasti ierīko lielākās platībās, kur šāds ieguldījums ir pamatots. Žogi regulāri jāpārbauda, īpaši pēc vētrām, jo uz tiem uzkrituši koki var radīt spraugas, pa kurām dzīvnieki iekļūst norobežotajā teritorijā, bet pēc tam vairs netiek ārā. Un tad postījumi var būt vēl lielāki," stāsta LVM pārstāvis.

Lai gan aizsardzības līdzekļu klāsts ir plašs, rezultāts atkarīgs arī no to pareizas un savlaicīgas lietošanas. Turklāt dzīvnieki var pierast pie noteiktiem atbaidīšanas līdzekļiem, tādēļ dažkārt nepieciešams mainīt vai kombinēt metodes. Diemžēl ir arī teritorijas, kurās lielā dzīvnieku blīvuma dēļ pat ierastie risinājumi nenodrošina gaidīto efektu.

"Mēs, protams, visu laiku pievēršam uzmanību tam, kas notiek tirgū, – jaunu, efektīvāku un videi draudzīgu līdzekļu pieejamībai. LVM seko līdzi jauniem risinājumiem, tostarp Latvijā notiekošajiem pētījumiem. Līdz šim tirgū nav atrastas arī piemērotas modernās tehnoloģijas, piemēram, ultraskaņas ierīces, ko varētu efektīvi izmantot meža vidē," skaidro Linde.

Jaunaudžu aizsardzība LVM mērogā ir plašs un sistemātisks darbs. Pēc 2025. gada datiem, galotņu aizsardzība ar repelentiem veikta 21,7 tūkstošos hektāru, bet stumbru aizsardzība 6,1 tūkstošu hektāru platībā. Kopējais aizsardzības darbu apjoms sasniedz gandrīz 28 tūkstošus hektāru gadā. Bojājumu novērtēšanas platību apjoms gadā ir vēl lielāks, jo apseko visas riskam pakļautās jaunaudzes.

"Darbu plānošanā svarīga nozīme ir vietējiem apstākļiem. Piemēram, Ziemeļkurzemē un Dienvidkurzemē ir liels aizsargājamo jaunaudžu platību īpatsvars, ko daļēji nosaka arī plašās priežu audzes. Mežaudžu apsekojumu rezultāti ļauj noteikt, kur aizsardzība jāsāk, jāturpina vai jāmaina. Metodes efektivitāti vērtē pēc svaigajiem bojājumiem pavasarī. Ja repelents rudenī uzklāts kvalitatīvi un savlaicīgi, pavasara apsekojumā iespējams konstatēt, cik lielā mērā izdevies pasargāt kokus. Jāņem vērā, ka hektārā aug vairāki tūkstoši koku, taču nākotnes mežam nav nepieciešams saglabāt pilnīgi katru stumbru. Svarīgi ir izaudzēt optimālu skaitu veselīgu un kvalitatīvu nākotnes koku," uzsver eksperts.

Ar aizsardzības līdzekļiem vien ne vienmēr pietiek. Ja dzīvnieku ir pārāk daudz un pieejamās barības nepietiek, pieaug spiediens uz jaunaudzēm. Dzīvnieki barojas arī lauksaimniecības zemēs, un pieguļošo lauku kultūras, meža izvietojums un barības pieejamība var ietekmēt to koncentrēšanos konkrētās teritorijās.

Staltbriežu skaita pieaugums un medību limitu nepilnīga izpilde papildus veicina nepieciešamību pēc jaunaudžu aizsardzības pasākumiem. Lai gan situācija un postījumu intensitāte dažādos Latvijas reģionos atšķiras, Linde uzskata, ka valstī novērtētais staltbriežu kopskaits – aptuveni 61 tūkstotis 2026./2027. gada medību sezonas kontekstā – tomēr joprojām ir pārāk liels, ja mērķis ir kvalitatīvu mežaudžu audzēšana.

Viņaprāt, atbildība par dzīvnieku līdzsvaru ir kopīga. LVM sistemātiski aizsargā jaunaudzes un apkopo datus par postījumiem, savukārt Valsts meža dienestam, meža īpašniekiem un medniekiem ir nozīmīga loma dzīvnieku uzskaitē, medību limitu noteikšanā un to izpildē. LVM šo informāciju izmanto sadarbībā ar medniekiem, lai pievērstu uzmanību teritorijām, kur postījumi kļuvuši kritiski.

Vairāku gadu desmitu pieredze LVM ļāvusi pilnveidot ne tikai aizsardzības metodes, bet arī pašu meža kopšanu. Piemēram, jaunākajā pieejā cenšas neizpļaut visus lakstaugus un saglabāt krūmus, lapu kokus vietās, kur tie netraucē nākotnes kokiem. Šāda daudzveidīga barības bāze var mazināt dzīvnieku koncentrēšanos uz iestādītajiem kokiem. Arī iepriekš bojātus kokus dažkārt atstāj, ja tie netraucē perspektīvajiem kokiem, jo dzīvnieki mēdz atkārtoti baroties tieši ar tiem.

LVM pieredze rāda, ka ilgtermiņa ieguldījumi jaunaudžu aizsardzībā ir palīdzējuši izaudzēt pietiekamu skaitu kvalitatīvu jaunaudžu nākotnes mežiem. Vienlaikus gadu gaitā mainījusies pieeja aizsardzības darbu izpildē – jo vecāka audze, jo mērķtiecīgāk izvēlas kokus, kurus nepieciešams aizsargāt, nevis aizsargā visus pēc kārtas. Vēlāk kopšanas un retināšanas cirtēs iespējams pakāpeniski izņemt bojātos un mazāk perspektīvos kokus.

Raugoties nākotnē, LVM turpinās meklēt efektīvākus un ekonomiski izdevīgākus aizsardzības līdzekļus, tostarp iespējami Latvijā ražotus risinājumus. Ne mazāk svarīgi būs iegūt vēl precīzākus datus par postījumu vietām un dinamiku, kā arī uzturēt sadarbību ar medniekiem.