Kredītu informācijas birojs (KIB)
Kredītreitings uzņēmējdarbībā: kā mazināt risku, izvēloties sadarbības partnerus?
Sagatavoja "Delfi Brand Studio" sadarbībā ar KIB
Foto: Publicitātes
Uzņēmējdarbībā uzticēšanās ir svarīga, taču ar to vien nepietiek – arī partneris, ar kuru sadarbība gadiem ritējusi bez problēmām, pēkšņi var nonākt finansiālās grūtībās. Savukārt uzņēmums ar paaugstinātu kredītrisku ne vienmēr tiešām ir “slikts” sadarbības partneris. Kā izvērtēt riskus, kāpēc ar gada pārskata izpēti vien var nepietikt, ko par uzņēmumu var atklāt kredītreitings, un kā šo informāciju izmantot ikdienas lēmumos? Skaidro AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) komercdirektors un valdes loceklis Intars Miķelsons.
Pirms noslēgt darījumu, piešķirt pēcapmaksu vai palielināt sadarbības partnera kredītlimitu, ir svarīgi saprast, cik droši uzņēmums spēs izpildīt savas saistības. Kredītreitings palīdz šo risku novērtēt, balstoties nevis tikai uz intuīciju vai iepriekšējo sadarbības pieredzi, bet arī uz reāliem datiem. Var teikt – tas prognozē nākotni.
"Kredītreitings būtībā ir statistisks algoritms, kas paņem sistēmā esošos datus un prognozē, vai uzņēmums tuvāko 12 mēnešu laikā sāks kādam kavēt maksājumus," skaidro Miķelsons.
Tātad kredītreitings nav vienkārši vērtējums par to, vai uzņēmums šodien ir samaksājis visus rēķinus. Tas palīdz identificēt pazīmes, kas var liecināt par iespējamām grūtībām nākotnē. Turklāt, kā norāda KIB pārstāvis, kredītreitinga modeļi tiek regulāri pilnveidoti, ņemot vērā tirgus pārmaiņas un pazīmes, kas vēsturiski ļāvušas prognozēt maksājumu kavējumus.
"Kredītreitings būtībā ir statistisks algoritms, kas paņem sistēmā esošos datus un prognozē, vai uzņēmums tuvāko 12 mēnešu laikā sāks kādam kavēt maksājumus," skaidro Miķelsons.
Tātad kredītreitings nav vienkārši vērtējums par to, vai uzņēmums šodien ir samaksājis visus rēķinus. Tas palīdz identificēt pazīmes, kas var liecināt par iespējamām grūtībām nākotnē. Turklāt, kā norāda KIB pārstāvis, kredītreitinga modeļi tiek regulāri pilnveidoti, ņemot vērā tirgus pārmaiņas un pazīmes, kas vēsturiski ļāvušas prognozēt maksājumu kavējumus.
Kādi dati veido uzņēmuma kredītreitingu?
Intars Miķelsons, AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) komercdirektors
Kredītreitinga noteikšanā nozīme ir vairākiem faktoriem. Viens no būtiskākajiem ir maksājumu disciplīna – vai uzņēmums kavē maksājumus, cik nopietni un regulāri ir kavējumi un kādas saistības netiek pildītas.
"Taču svarīgi uzsvērt, ka ne visi kavējumi ir vienlīdz nozīmīgi. Piemēram, kredītiestādei kavēts maksājums var būt būtiskāks riska signāls nekā atsevišķs kavējums par autostāvvietu. Ja informācijas par maksājumu kavējumiem nav vai tās ir maz, lielāka nozīme var būt finanšu pārskatiem un citiem pieejamiem datiem," stāsta Miķelsons.
Tiek vērtētas finanšu saistības, maksājumu vēsture un kavējumi, finanšu rezultāti, tostarp apgrozījums, rentabilitāte, likviditāte un pašu kapitāls, kā arī darījumu attiecības, juridiskie ierobežojumi, uzņēmējdarbības riski, saistītās personas un šo rādītāju izmaiņas. Kopējo vērtējumu ietekmē gandrīz 100 dažādi faktori jeb mainīgie.
Kredītreitinga noteikšanai nepieciešamos datus AS "Kredītinformācijas Birojs" saņem no dažādu nozaru uzņēmumiem, ar kuriem noslēgtas vienošanās par informācijas apmaiņu. To vidū ir komercbankas, līzinga kompānijas un citi aizdevēji, kā arī būvniecības, tirdzniecības, enerģētikas un parādu piedziņas nozares uzņēmumi. Tiek izmantota arī informācija no Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta.
"Taču svarīgi uzsvērt, ka ne visi kavējumi ir vienlīdz nozīmīgi. Piemēram, kredītiestādei kavēts maksājums var būt būtiskāks riska signāls nekā atsevišķs kavējums par autostāvvietu. Ja informācijas par maksājumu kavējumiem nav vai tās ir maz, lielāka nozīme var būt finanšu pārskatiem un citiem pieejamiem datiem," stāsta Miķelsons.
Tiek vērtētas finanšu saistības, maksājumu vēsture un kavējumi, finanšu rezultāti, tostarp apgrozījums, rentabilitāte, likviditāte un pašu kapitāls, kā arī darījumu attiecības, juridiskie ierobežojumi, uzņēmējdarbības riski, saistītās personas un šo rādītāju izmaiņas. Kopējo vērtējumu ietekmē gandrīz 100 dažādi faktori jeb mainīgie.
Kredītreitinga noteikšanai nepieciešamos datus AS "Kredītinformācijas Birojs" saņem no dažādu nozaru uzņēmumiem, ar kuriem noslēgtas vienošanās par informācijas apmaiņu. To vidū ir komercbankas, līzinga kompānijas un citi aizdevēji, kā arī būvniecības, tirdzniecības, enerģētikas un parādu piedziņas nozares uzņēmumi. Tiek izmantota arī informācija no Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta.
“
Ja parādās negatīvi dati, to ietekme uz kredītreitingu var būt ļoti būtiska. Tāpēc, izvērtējot potenciālo partneri, nevajadzētu aprobežoties tikai ar gada pārskatu vai uzņēmuma vadības sniegto informāciju un skaistu prezentāciju. Kredītreitings ļauj dažādus datus aplūkot kopsakarībās un novērtēt, ko tie var liecināt par turpmāko maksājumu disciplīnu.
Riska klase nav spriedums par uzņēmumu
"Kredītinformācijas birojs" (kib.lv) izmanto desmit riska klases, kas palīdz saprast uzņēmuma iespējamo maksājumu kavējumu risku. Zemāka riska klasē esošajiem uzņēmumiem kavējumu iespējamība statistiski ir mazāka, bet augstākās riska klasēs tā pieaug.
"Piemēram, pirmās riska klases uzņēmumi gada laikā kavē līdz 0,8 % saistību. Savukārt devītajā riska klasē statistiski varētu būt situācija, kurā kaut ko kavē aptuveni katrs desmitais līdz katrs piektais uzņēmums. Tie ir statistiski rādītāji, nevis garantija par konkrēta uzņēmuma rīcību. Riska klases neataino tikai "labo un slikto" vai "melno un balto" – tās iedod visu krāsu gammu," uzsver Miķelsons.
Tādējādi paaugstināts risks automātiski nenozīmē negodprātību vai to, ka uzņēmums noteikti nesamaksās. Arī labvēlīgs kredītreitings nav samaksas garantija. Svarīgākais ir saprast riska līmeni, izvērtēt pieejamo informāciju un izlemt, kādi sadarbības nosacījumi konkrētajā situācijā ir pieņemami. Tajā pašā laikā svarīgi arī neizvirzīt pārāk stingrus ierobežojumus, automātiski noraidot visus klientus, kuri nav zemākajās riska klasēs.
Miķelsons sarunās ar uzņēmumiem ir novērojis, ka pārlieku konservatīva pieeja var ierobežot izaugsmi: "Uzņēmums izvairās no zaudējumiem, bet vienlaikus atsakās arī no potenciāli labiem klientiem, kuri beigās izvēlas konkurentu, kas, piemēram, piedāvā pēcapmaksu."
"Piemēram, pirmās riska klases uzņēmumi gada laikā kavē līdz 0,8 % saistību. Savukārt devītajā riska klasē statistiski varētu būt situācija, kurā kaut ko kavē aptuveni katrs desmitais līdz katrs piektais uzņēmums. Tie ir statistiski rādītāji, nevis garantija par konkrēta uzņēmuma rīcību. Riska klases neataino tikai "labo un slikto" vai "melno un balto" – tās iedod visu krāsu gammu," uzsver Miķelsons.
Tādējādi paaugstināts risks automātiski nenozīmē negodprātību vai to, ka uzņēmums noteikti nesamaksās. Arī labvēlīgs kredītreitings nav samaksas garantija. Svarīgākais ir saprast riska līmeni, izvērtēt pieejamo informāciju un izlemt, kādi sadarbības nosacījumi konkrētajā situācijā ir pieņemami. Tajā pašā laikā svarīgi arī neizvirzīt pārāk stingrus ierobežojumus, automātiski noraidot visus klientus, kuri nav zemākajās riska klasēs.
Miķelsons sarunās ar uzņēmumiem ir novērojis, ka pārlieku konservatīva pieeja var ierobežot izaugsmi: "Uzņēmums izvairās no zaudējumiem, bet vienlaikus atsakās arī no potenciāli labiem klientiem, kuri beigās izvēlas konkurentu, kas, piemēram, piedāvā pēcapmaksu."
“
Pielāgojiet darījuma nosacījumus riskam! Ja partnera kredītreitings rada bažas, apsveriet mazāku sākotnējo kredītlimitu, īsāku apmaksas termiņu, daļēju priekšapmaksu vai maksājuma sadalīšanu pa posmiem. Ja risku iespējams uzņemties, nosakiet tā robežas, lai viens neapmaksāts rēķins neradītu uzņēmumam nesamērīgus zaudējumus. Savukārt labvēlīgs kredītreitings var būt pamats apsvērt elastīgākus sadarbības nosacījumus, taču tas neatceļ nepieciešamību kontrolēt maksājumus.
Kad jāpārbauda sadarbības partneris?
Kredītreitings ir noderīgs ne tikai pirms pirmā darījuma. Tas palīdz pieņemt lēmumus ikreiz, kad uzņēmums uzņemas finansiālu risku – piešķir pēcapmaksu, palielina kredītlimitu, veic būtisku priekšapmaksu vai slēdz lielu darījumu.
Lai pārbaudes nekļūtu par haotisku, katru reizi no jauna izdomātu procesu, Miķelsons iesaka uzņēmumiem pārskatīt savu kredītpolitiku. Praktiski tas nozīmē iepriekš vienoties, kādos gadījumos partneris jāpārbauda un kā jārīkojas, ja atklājas paaugstināts risks.
Piemēram, uzņēmums var noteikt darījuma summu, kuru pārsniedzot pirms pēcapmaksas piešķiršanas obligāti jāizvērtē partnera kredītreitings. Ja reitings rada bažas, nākamais solis ir izpētīt, kas to ietekmējis, un izvēlēties atbilstošus sadarbības nosacījumus.
"Ja uzņēmumam ir daudz klientu, īpaši noderīga var būt kredītreitinga izmaiņu uzraudzība jeb monitorings. Tas ļauj sekot līdzi klientu riska izmaiņām un reaģēt tad, kad parādās jauna informācija, nevis gaidīt, līdz maksājumi jau kavējas," iesaka nozares eksperts.
Lai pārbaudes nekļūtu par haotisku, katru reizi no jauna izdomātu procesu, Miķelsons iesaka uzņēmumiem pārskatīt savu kredītpolitiku. Praktiski tas nozīmē iepriekš vienoties, kādos gadījumos partneris jāpārbauda un kā jārīkojas, ja atklājas paaugstināts risks.
Piemēram, uzņēmums var noteikt darījuma summu, kuru pārsniedzot pirms pēcapmaksas piešķiršanas obligāti jāizvērtē partnera kredītreitings. Ja reitings rada bažas, nākamais solis ir izpētīt, kas to ietekmējis, un izvēlēties atbilstošus sadarbības nosacījumus.
"Ja uzņēmumam ir daudz klientu, īpaši noderīga var būt kredītreitinga izmaiņu uzraudzība jeb monitorings. Tas ļauj sekot līdzi klientu riska izmaiņām un reaģēt tad, kad parādās jauna informācija, nevis gaidīt, līdz maksājumi jau kavējas," iesaka nozares eksperts.
Kāpēc jāpārbauda arī ilggadējie sadarbības partneri?
Ilgstoša sadarbība rada uzticēšanos, taču reizēm arī mazina modrību. Uzņēmums, ar kuru sadarbojamies piecus, desmit vai pat divdesmit gadus, laika gaitā var piedzīvot būtiskas pārmaiņas – var mainīties vadība, īpašnieki, darbības mērogs vai finanšu situācija.
Miķelsons norāda, ka, analizējot sadarbību ar uzņēmumiem, kas apdrošina darījumus, uzmanību piesaistījusi tendence, ka ievērojamus zaudējumus var radīt tieši stabili, ilglaicīgi sadarbības partneri, kuriem uzticas un kurus vairs tik rūpīgi nepārbauda.
Miķelsons norāda, ka, analizējot sadarbību ar uzņēmumiem, kas apdrošina darījumus, uzmanību piesaistījusi tendence, ka ievērojamus zaudējumus var radīt tieši stabili, ilglaicīgi sadarbības partneri, kuriem uzticas un kurus vairs tik rūpīgi nepārbauda.
“
Regulārus sadarbības partnerus ieteicams pārskatīt vismaz reizi ceturksnī, bet retāk izmantotus – vismaz reizi gadā. Ja darījumu apjoms ir liels vai uzņēmums regulāri piešķir pēcapmaksu, pārbaudes biežumu var pielāgot savam riska līmenim. Lielākiem uzņēmumiem ar plašu klientu loku lietderīgi ieviest automatizētu monitoringu. Ja partnerim sāk pasliktināties kredītreitings, tas ir signāls iedziļināties situācijā un izvērtēt turpmāko sadarbību. Tas nenozīmē, ka sadarbība nekavējoties jāpārtrauc, taču var būt īstais brīdis pārskatīt kredītlimitu, maksājumu termiņus vai citas vienošanās.
Kāpēc jāzina arī sava uzņēmuma kredītreitings?
Pārbaudīt ir vērts ne tikai citus uzņēmumus, bet arī pašiem sevi. Sava kredītreitinga pārskatīšana palīdz saprast, kā uzņēmumu varētu vērtēt potenciālie sadarbības partneri un kuri faktori ietekmē tā riska novērtējumu.
Tas ir īpaši noderīgi, ja uzņēmums plāno uzņemties jaunas saistības, vēlas paplašināt sadarbību vai saņemt finansējumu. Ja reitings nav tik labs, kā cerēts, pārskatā redzamie faktori var palīdzēt saprast, kam pievērst uzmanību.
Jāņem vērā arī nozares konteksts. Viena un tā pati riska klase dažādās nozarēs var nozīmēt atšķirīgu situāciju, tāpēc ir lietderīgi salīdzināt uzņēmumu ar līdzīgiem tirgus dalībniekiem. Kredītreitings jāvērtē kopā ar pārējo informāciju, nevis atrauti no uzņēmuma darbības vides.
Tas ir īpaši noderīgi, ja uzņēmums plāno uzņemties jaunas saistības, vēlas paplašināt sadarbību vai saņemt finansējumu. Ja reitings nav tik labs, kā cerēts, pārskatā redzamie faktori var palīdzēt saprast, kam pievērst uzmanību.
Jāņem vērā arī nozares konteksts. Viena un tā pati riska klase dažādās nozarēs var nozīmēt atšķirīgu situāciju, tāpēc ir lietderīgi salīdzināt uzņēmumu ar līdzīgiem tirgus dalībniekiem. Kredītreitings jāvērtē kopā ar pārējo informāciju, nevis atrauti no uzņēmuma darbības vides.
Kur iegūt uzņēmuma kredītreitinga pārskatu?
AS "Kredītinformācijas Birojs" portālā kib.lv iespējams bez maksas apskatīt publiski pieejamo informāciju par uzņēmumu, tostarp valdi, akcionāriem, patiesajiem labuma guvējiem, gada pārskatiem un apgrūtinājumiem, ja tādi ir.
Savukārt maksas pakalpojumā "Uzņēmuma kredītreitinga pārskats" pieejams kredītreitings, uzņēmuma finanšu dati un salīdzinājums ar nozares rādītājiem. Šī informācija palīdz ne tikai novērtēt iespējamo sadarbības partneri, bet arī labāk izprast sava uzņēmuma situāciju. Pārskatu var iegūt AS "Kredītinformācijas Birojs" vietnē šeit.
Savukārt maksas pakalpojumā "Uzņēmuma kredītreitinga pārskats" pieejams kredītreitings, uzņēmuma finanšu dati un salīdzinājums ar nozares rādītājiem. Šī informācija palīdz ne tikai novērtēt iespējamo sadarbības partneri, bet arī labāk izprast sava uzņēmuma situāciju. Pārskatu var iegūt AS "Kredītinformācijas Birojs" vietnē šeit.
“
Galvenais ieguvums uzņēmējam ir iespēja pieņemt lēmumus, balstoties datos, nevis tikai intuīcijā vai iepriekšējā pieredzē. Kredītreitings nevar novērst visus riskus, taču tas palīdz tos laikus pamanīt, noteikt pieņemamas riska robežas un izvēlēties sadarbības nosacījumus, kas atbilst uzņēmuma iespējām un mērķiem.
