"Kredītinformācijas birojs" (
kib.lv) izmanto desmit riska klases, kas palīdz saprast uzņēmuma iespējamo maksājumu kavējumu risku. Zemāka riska klasē esošajiem uzņēmumiem kavējumu iespējamība statistiski ir mazāka, bet augstākās riska klasēs tā pieaug.
"Piemēram, pirmās riska klases uzņēmumi gada laikā kavē līdz 0,8 % saistību. Savukārt devītajā riska klasē statistiski varētu būt situācija, kurā kaut ko kavē aptuveni katrs desmitais līdz katrs piektais uzņēmums. Tie ir statistiski rādītāji, nevis garantija par konkrēta uzņēmuma rīcību. Riska klases neataino tikai "labo un slikto" vai "melno un balto" – tās iedod visu krāsu gammu," uzsver Miķelsons.
Tādējādi paaugstināts risks automātiski nenozīmē negodprātību vai to, ka uzņēmums noteikti nesamaksās. Arī labvēlīgs kredītreitings nav samaksas garantija. Svarīgākais ir saprast riska līmeni, izvērtēt pieejamo informāciju un izlemt, kādi sadarbības nosacījumi konkrētajā situācijā ir pieņemami. Tajā pašā laikā svarīgi arī neizvirzīt pārāk stingrus ierobežojumus, automātiski noraidot visus klientus, kuri nav zemākajās riska klasēs.
Miķelsons sarunās ar uzņēmumiem ir novērojis, ka pārlieku konservatīva pieeja var ierobežot izaugsmi: "Uzņēmums izvairās no zaudējumiem, bet vienlaikus atsakās arī no potenciāli labiem klientiem, kuri beigās izvēlas konkurentu, kas, piemēram, piedāvā pēcapmaksu."