Pieejami un energoefektīvi mājokļi reģionos
Foto: SIA "Jelgavas Īres Nami" vadītājs Jānis Lagzdiņš un Ganību ielas mājas īrnieks Ivo Bendrats
Pieejami un kvalitatīvi mājokļi – ieguldījums cilvēkos un Jelgavas nākotnē
Viena no Latvijas reģionu lielākajām "sāpēm" jau daudzu gadu garumā ir pieejams kvalitatīvs mājoklis – daudzviet dzīvojamais fonds ir novecojis, jauna piedāvājuma faktiski nav, bet esošie mājokļi ir enerģētiski neefektīvi un ar augstiem komunālajiem maksājumiem. Jautājums cieši saistīts arī ar jauno speciālistu piesaisti darbavietām ārpus Rīgas – "mēs labprāt nāktu, bet nav, kur dzīvot" ir bieža piesaistāmo speciālistu atbilde. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumam 10,31 miljona eiro apmērā, Jelgavā, Ganību ielā 54, tapušas divas zemās īres mājokļu ēkas ar 116 dzīvokļiem, kas iezīmē jaunu lappusi dzīvokļu pieejamībā reģionos. Kāpēc kvalitatīvi un pieejami mājokļi ir būtiska nepieciešamība?
Atbalsts ļauj realizēt projektu Jelgavā un piedāvāt izdevīgu īres maksu
Ilgstošs kvalitatīvu un pieejamu īres mājokļu piedāvājuma trūkums nav tikai Jelgavas problēma – to trūkst daudzviet Latvijas reģionos. To labi zina nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Jelgavas Īres Nami", tāpēc, redzot, ka pieejams ES finansējums Atveseļošanas fonda programmas ietvaros zemas īres maksas mājokļu būvniecībai, nostiprinājās ideja piedalīties un realizēt projektu, stāsta uzņēmuma vadītājs Jānis Lagzdiņš. Pēc rūpīgas izvērtēšanas izvēlēta Jelgava – pilsēta, kas attīstās un ir ekonomiski aktīva, taču ar ļoti ierobežotu mūsdienīgu īres dzīvokļu piedāvājumu.
Projekta īstenošanā nācās salāgot ieceri ar pašvaldības vīziju, atbalsta programmas nosacījumiem un piemērotākās vietas atrašanu. Pretimnākoša bija Jelgavas pašvaldība, kas piedāvāja zemes īpašumu Ganību ielā 54. Sakārtojot visu nepieciešamo dokumentāciju, 2024. gada rudenī sākti divu piecstāvu ēku būvdarbi. Pirmā ēka nodota ekspluatācijā 2025. gada novembrī, bet otrā – 2026. gada maijā. Tādējādi Ganību ielā 54 kopumā pieejami 116 dzīvokļi.
Kopumā Latvijas reģionos ar 104,9 miljonu eiro finansējumu no Atveseļošanas fonda ir paredzēts atbalstīt 16 zemas īres maksas māju būvniecības projektus, kuros taps aptuveni 1200 jauni dzīvokļi.
Projekta īstenošanā nācās salāgot ieceri ar pašvaldības vīziju, atbalsta programmas nosacījumiem un piemērotākās vietas atrašanu. Pretimnākoša bija Jelgavas pašvaldība, kas piedāvāja zemes īpašumu Ganību ielā 54. Sakārtojot visu nepieciešamo dokumentāciju, 2024. gada rudenī sākti divu piecstāvu ēku būvdarbi. Pirmā ēka nodota ekspluatācijā 2025. gada novembrī, bet otrā – 2026. gada maijā. Tādējādi Ganību ielā 54 kopumā pieejami 116 dzīvokļi.
Kopumā Latvijas reģionos ar 104,9 miljonu eiro finansējumu no Atveseļošanas fonda ir paredzēts atbalstīt 16 zemas īres maksas māju būvniecības projektus, kuros taps aptuveni 1200 jauni dzīvokļi.
Jaunuzbūvētās mājas – ar augstāko energoefektivitāti
Ēkām izvēlēta Latvijā ražotu koka karkasa moduļu tehnoloģija, kas ļāva būvniecībai noritēt bez apstājas. Izpildīt galveno programmas nosacījumu – nodrošināt pieejamu jeb zemu īres maksu – palīdzēja Atveseļošanas fonda izdevīgie, ilgtermiņā fiksētie finansēšanas nosacījumi attīstītājam, kā arī paša projekta būvniecības kvalitāte.
Jaunbūvētām mājām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas standartiem (minimāls enerģijas patēriņš, un nepieciešamā enerģija lielā mērā tiek nosegta no atjaunojamajiem avotiem), tāpēc, izvēloties pārdomātus risinājumus, ēkām panākta A+ energoefektivitātes klase. Dzīvokļos ierīkota zemgrīdas apkure, individuāla ventilācija ar siltuma atgūšanu un patēriņa uzskaite, nodrošinot arī izcilu siltumizolāciju. Tas ir līdzvērtīgi augstākās klases komercprojektiem. "Rezultātā iedzīvotājs iegūst jaunu, kvalitatīvu un energoefektīvu dzīvokli, kuram ir ne tikai pieejama īres maksa, bet arī kopējās ikmēneša dzīvošanas izmaksas saglabājas zemas," stāsta Jānis Lagzdiņš.
Jaunbūvētām mājām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas standartiem (minimāls enerģijas patēriņš, un nepieciešamā enerģija lielā mērā tiek nosegta no atjaunojamajiem avotiem), tāpēc, izvēloties pārdomātus risinājumus, ēkām panākta A+ energoefektivitātes klase. Dzīvokļos ierīkota zemgrīdas apkure, individuāla ventilācija ar siltuma atgūšanu un patēriņa uzskaite, nodrošinot arī izcilu siltumizolāciju. Tas ir līdzvērtīgi augstākās klases komercprojektiem. "Rezultātā iedzīvotājs iegūst jaunu, kvalitatīvu un energoefektīvu dzīvokli, kuram ir ne tikai pieejama īres maksa, bet arī kopējās ikmēneša dzīvošanas izmaksas saglabājas zemas," stāsta Jānis Lagzdiņš.
Pieprasījums – teicams, apkures izmaksas – zemas
Pieteikšanās kārtību un rindu uz dzīvokļiem organizē Jelgavas pašvaldība – īrniekiem jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz mājsaimniecības minimālo un maksimālo ienākumu līmeni. Īres maksa projektā ir robežās no 6 līdz 6,70 eiro par kvadrātmetru – atkarībā no dzīvokļa un ēkas (to aprēķina attīstītājs, ievērojot valdības noteiktos griestus). "Piemēram, 50 kvadrātmetru dzīvoklim tie būtu aptuveni 300–335 eiro mēnesī plus komunālie un apsaimniekošanas maksājumi," norāda Jānis Lagzdiņš. Pirmajā aukstajā ziemā vidējais apkures rēķins bijis 23–54 eiro atkarībā no dzīvokļa izmēra.
“
Mūsu iedzīvotāju kopējās mājokļa izmaksas var būt pat aptuveni divas reizes zemākas nekā līdzvērtīgā komerciālā jaunajā projektā. Tieši šeit vislabāk redzams Atveseļošanas fonda finansējuma praktiskais efekts – tas nepaliek tikai finanšu tabulās, bet pārvēršas ļoti konkrētā ieguvumā cilvēkam katru mēnesi, turklāt daudzu gadu garumā.
Pieprasījums pēc dzīvokļiem ir teicams – teju visi dzīvokļi jau izīrēti. Privātajam attīstītājam izdevies realizēt kvalitatīvu projektu, ņemot vērā pašvaldības un iedzīvotāju vajadzības. "Tas dod iespēju dzīvot jaunā, kvalitatīvā un pilnībā aprīkotā dzīvoklī un, pats galvenais, plānot savu dzīvi ilgtermiņā. Cilvēkam nav obligāti jāuzņemas hipotekārais kredīts vai gadiem jākrāj pirmajai iemaksai, lai varētu uzlabot savus dzīves apstākļus. Dzīvokļos ir pilna apdare, virtuves iekārta un sadzīves tehnika – cilvēks var ienākt un sākt dzīvot," uzsver Jānis Lagzdiņš.
Daudzbērnu ģimenei atrast piemērotu dzīvesvietu – teju neiespējamā misija
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Ivo Bendrats ar ģimeni uz Jelgavu pārcēlās nosacīti nejauši – viņam piedāvāts paaugstinājums darbā, bet tas nozīmējis pārcelšanos no Rīgas uz reģionu. Pētot dzīvokļu īres piedāvājumus, Ivo sapratis, ka daudzbērnu ģimenei atrast piemērotu vietu ir teju neiespējamā misija. "Lai pieteiktu meitas bērnudārzā, tev jābūt deklarētam Jelgavā. Lai deklarētos, vajag dzīvokli, bet tāda jau nav," stāsta Ivo. Pēc mēnešiem ilgiem meklējumiem izdevies atrast kādu variantu – pērn 31. augustā visa ģimene beidzot pārcēlusies uz Jelgavu, bet 1. septembrī bērni uzsākuši mācības.
Tomēr atrastā dzīvesvieta atradusies ārpus pilsētas, īres un citu maksājumu attiecība nav bijusi samērīga ar dzīvošanas apstākļiem, tāpēc ilgtermiņā šāds variants ģimenei nav derējis. Ivo no kolēģiem uzzinājis, ka ir iespēja vērsties Jelgavas pašvaldībā, – viņa sieva ir pedagoģe, tāpēc abi kā speciālisti var pretendēt uz pašvaldības mājokli. Tur Ivo uzzinājis, ka tūlīt (tobrīd: 2025. gada rudenī) ekspluatācijā tiks nodota pirmā zemās īres mājokļu ēka Ganību ielā 54, iestājies gaidītāju rindā, un jau 1. decembrī parakstīts īres līgums. Ģimenei bija iespēja ievākties trīs istabu dzīvoklī un sākt jaunu dzīvi Jelgavā energoefektīvā mājā.
Zemo īres maksu Ivo vērtē pozitīvi – citur mājokļa īre jaunā projektā izmaksātu krietni vairāk. Bet dzīvošanai Ganību ielā 54 ir vēl viens liels pluss – arī izmaksu paredzamība, jo ģimene var rēķināties, ka ziemā rēķini būs samērīgi un salīdzinot ar citiem namīpašumiem – ļoti zemi. Bendratu ģimene pirmo ziemu jaunajā mājoklī jau piedzīvojusi un salīdzinājusi, ka izmaksas starp vasaras un ziemas mēnešiem atšķiras vien par 50–70 eiro. Tas ļauj veiksmīgāk plānot tēriņus.
Ivo vērtē, ka ģimenes mājokļa izmaksas nav drastiski mainījušās, ja salīdzina ar dzīvi Rīgā, taču dzīvošana ir krietni komfortablāka. "Šobrīd maksāju par kvalitāti, ar to esmu ļoti apmierināts. Šeit ir pārdomāta infrastruktūra, māja ir energoefektīva, ar izcilu rekuperācijas sistēmu," stāsta ugunsdzēsējs. Pozitīva ir arī sadarbība ar apsaimniekotāju un pašvaldību, kas ir ļoti pretimnākoša. Kopīgiem spēkiem pie mājām izdevies ierīkot ļoti nepieciešamo gājēju pāreju iedzīvotāju drošībai.
Tomēr atrastā dzīvesvieta atradusies ārpus pilsētas, īres un citu maksājumu attiecība nav bijusi samērīga ar dzīvošanas apstākļiem, tāpēc ilgtermiņā šāds variants ģimenei nav derējis. Ivo no kolēģiem uzzinājis, ka ir iespēja vērsties Jelgavas pašvaldībā, – viņa sieva ir pedagoģe, tāpēc abi kā speciālisti var pretendēt uz pašvaldības mājokli. Tur Ivo uzzinājis, ka tūlīt (tobrīd: 2025. gada rudenī) ekspluatācijā tiks nodota pirmā zemās īres mājokļu ēka Ganību ielā 54, iestājies gaidītāju rindā, un jau 1. decembrī parakstīts īres līgums. Ģimenei bija iespēja ievākties trīs istabu dzīvoklī un sākt jaunu dzīvi Jelgavā energoefektīvā mājā.
Zemo īres maksu Ivo vērtē pozitīvi – citur mājokļa īre jaunā projektā izmaksātu krietni vairāk. Bet dzīvošanai Ganību ielā 54 ir vēl viens liels pluss – arī izmaksu paredzamība, jo ģimene var rēķināties, ka ziemā rēķini būs samērīgi un salīdzinot ar citiem namīpašumiem – ļoti zemi. Bendratu ģimene pirmo ziemu jaunajā mājoklī jau piedzīvojusi un salīdzinājusi, ka izmaksas starp vasaras un ziemas mēnešiem atšķiras vien par 50–70 eiro. Tas ļauj veiksmīgāk plānot tēriņus.
Ivo vērtē, ka ģimenes mājokļa izmaksas nav drastiski mainījušās, ja salīdzina ar dzīvi Rīgā, taču dzīvošana ir krietni komfortablāka. "Šobrīd maksāju par kvalitāti, ar to esmu ļoti apmierināts. Šeit ir pārdomāta infrastruktūra, māja ir energoefektīva, ar izcilu rekuperācijas sistēmu," stāsta ugunsdzēsējs. Pozitīva ir arī sadarbība ar apsaimniekotāju un pašvaldību, kas ir ļoti pretimnākoša. Kopīgiem spēkiem pie mājām izdevies ierīkot ļoti nepieciešamo gājēju pāreju iedzīvotāju drošībai.
“
Šādi projekti ir labs atspēriena punkts jaunajiem speciālistiem, lai palīdzētu attīstīties un uzsākt savu profesionālo dzīvi. Tāpat tie piesaista cilvēkus pašvaldībai – viņi droši var apsvērt pārcelšanos uz Jelgavu, ja zinās, ka ir iespēja pieteikties dzīvoklim. Noteikti pluss ir tas, ka mājoklis ir jauns, skaists un vide sakopta. Ja uzturies patīkamā vidē, arī ikdiena kļūst produktīvāka.
Jaunais mājokļu projekts, viņaprāt, palīdz novērst arī sociālo nevienlīdzību un dzīvot komfortabli dažādām cilvēku grupām. Ganību ielas nr māja būvēta tā, lai būtu pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem – ir plaši lifti, nobrauktuves, platas durvis un citas pārdomātas lietas. "Līdz ar to cilvēkam paveras daudz plašāks redzesloks, viņš kļūst mobilāks, pats var iesaistīties, socializēties un pat doties uz darbu patstāvīgi," novērojis Ivo.
Pieejami mājokļi rada piederības sajūtu un veicina vietējo izaugsmi
Latvija, pirmkārt, esam mēs – cilvēki, uzsver Jānis Lagzdiņš. Tāpēc dzīvojamo māju projekts ir ne tikai mājoklis, bet arī – tās iedzīvotājiem – drošības saliņa, kas veido saikni ar konkrēto pilsētu. Ja par to būs padomājusi pašvaldība, jauni cilvēki, speciālisti, ģimenes izvēlēsies palikt reģionā, veidot savu dzīvi šeit, audzināt bērnus, strādāt, maksāt nodokļus. "Tāpēc mājokļu pieejamība ir ne tikai sociāls jautājums – tā ir arī ekonomiskā attīstība, līdzīgi kā ceļi, skolas, bērnudārzi vai inženierkomunikācijas," uzsver Jānis Lagzdiņš.
"Jelgavas Īres Nami" bija pirmie, kas pieteicās konkrētajam finansējumam, un, realizējot šo projektu, kļuva par labo piemēru citām Latvijas pilsētām. Šādi zemās īres maksas daudzdzīvokļu nami ir pabeigti arī Bauskā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Alūksnē, Smiltenē, Sēmē, savukārt projektu būvniecība noris Ādažos, Liepājā, Tukumā, Dobeles novadā, Valmierā, kopumā programmā izbūvējot 1142 dzīvokļus. Arī Jelgavā Ganību ielā 54 šobrīd rit otrā projekta kārta, kurā izbūvēs vēl 118 jaunus dzīvokļus jelgavniekiem, – uzņēmums ņems vērā esošo īrnieku atsauksmes un pieprasījumu, lai dzīvošana zemas īres maksas energoefektīvajos daudzdzīvokļu namos būtu vēl patīkamāka.
"Jelgavas Īres Nami" bija pirmie, kas pieteicās konkrētajam finansējumam, un, realizējot šo projektu, kļuva par labo piemēru citām Latvijas pilsētām. Šādi zemās īres maksas daudzdzīvokļu nami ir pabeigti arī Bauskā, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Alūksnē, Smiltenē, Sēmē, savukārt projektu būvniecība noris Ādažos, Liepājā, Tukumā, Dobeles novadā, Valmierā, kopumā programmā izbūvējot 1142 dzīvokļus. Arī Jelgavā Ganību ielā 54 šobrīd rit otrā projekta kārta, kurā izbūvēs vēl 118 jaunus dzīvokļus jelgavniekiem, – uzņēmums ņems vērā esošo īrnieku atsauksmes un pieprasījumu, lai dzīvošana zemas īres maksas energoefektīvajos daudzdzīvokļu namos būtu vēl patīkamāka.
“
Ir gandarījums redzēt, ka arī citi attīstītāji programmai noticējuši un šobrīd realizē projektus citās Latvijas pilsētās. Tieši tajā, manuprāt, ir programmas lielākā vērtība – Eiropas finansējums pārtop reālos mājokļos un ilgtermiņa investīcijās Latvijas reģionu attīstībā.
Projekta kopējās izmaksas ir 13,13 miljoni eiro, tas īstenots ar ES Atveseļošanas fonda zemas īres maksas programmas līdzfinansējumu 10,31 miljona eiro apmērā.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības (ES) budžeta un Atveseļošanas fonda investīcijām. Kopš Latvijas iestāšanās ES ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un šajā laikā dažādu nozaru attīstībai Latvija ir saņēmusi ES finansējumu, kas pārsniedz 18 miljardus eiro. Par katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Īpaši apjomīgu finanšu atbalstu, kopumā 10,5 miljardus eiro, no ES budžeta un Atveseļošanas fonda Latvijai paredzēts piešķirt 2021.–2027. gada periodā. Finansējums tiek sabalansēti ieguldīts dažādu iedzīvotājiem svarīgu jomu attīstībā: transportā, izglītībā, veselības aprūpē, vides aizsardzībā, sociālajā jomā, uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā un drošības jomā.
Par informatīvo kampaņu
ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā – tas palīdz īstenot projektus, kas uzlabo iedzīvotāju ikdienu, stiprina Latvijas ekonomiku un veido ilgtspējīgu valsts nākotni. Lai atklātu to jomu un projektu ģeogrāfisko un tematisko daudzveidību, kas ar ES finansējumu tiek atbalstīti Latvijā, Eiropas Komisija īsteno informatīvu kampaņu. Kampaņai izvēlēti seši veiksmīgi projekti, kas parāda, kādus praktiskus ieguvumus ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums sniedz Latvijas iedzīvotājiem un valstij.
Projekts sadarbībā ar:
raksti
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne
FOTO
Renārs Koris
Video
Jorens Naudiņš
INTERVIJAS
Monika Diāna Cālīte
redaktore
Kristīne Melne
dizains
Oskars Dreģis
PROJEKTA VADĪBA
Monta Valdmane
pārdošanas projekta vadītāja
Ieva Virziņa
