Ērti, kad visi transporti vienuviet
Foto: Cēsu iedzīvotājs, radošo industriju pārstāvis Kristaps Ezītis un Madara Jenerte, Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes vadītāja
Estētiska pilsētas vizītkarte un ērtāka ikdiena. Kā Cēsu stacijas laukuma pārbūve maina pilsētu
Cēsis, šarmantā Vidzemes pilsēta, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu nu kļuvusi vēl skaistāka un ne mazāk būtiski – arī ērtāka. Ja staciju un autoostu mēdz dēvēt par pilsētas vizītkarti, tad Cēsis šobrīd ar to var pamatoti lepoties. Labiekārtotajā transporta punktā vienkopus satiekas braucēji, divriteņi, automašīnas, vilcieni un autobusi, pārvietošanās kļuvusi ērtāka un arī estētiski pievilcīga.
"Paveras pavisam cits skats!" priecājas Cēsu iedzīvotājs, radošo industriju pārstāvis Kristaps Ezītis. Sportiskā Ezīšu ģimene īpaši novērtē velojoslas un velonovietnes. Galu galā mūsdienīga pilsēta un dzīvesveids nav iedomājami bez veselīgiem un videi draudzīgiem ieradumiem, kas vienlaikus ir arī gana praktiski. Cēsu stacijā nu ir iespēja ne tikai ērti pārsēsties no autobusa uz vilcienu vai otrādi, bet arī doties uz pārsēšanās punktu ar velosipēdu.
Arī autoosta, kas atrodas turpat stacijas laukumā, sakārtota un kļuvusi arī "lietotājiem draudzīga". "Pirms tam vienkārši laika gaitā bija izveidojušās vietas, kur autobusi piestāja, un vietējie zināja, kurp jāiet uz to vai uz šo autobusu. Iebraucējiem orientēties bija grūti. Tagad ir skaidri norādītas pieturas ar transporta kursēšanas sarakstiem un jumtiņiem, kas pasargā no lietus," norāda Kristaps Ezītis. Ar ģimeni no Pierīgas viņš pārcēlies pirms trim gadiem. Kā pats saka, gribējies tālāk no lielpilsētas "skudru pūžņa". Izvēle kritusi par labu Cēsīm, un ar savu lēmumu viņi ir ļoti apmierināti.
Kristapa ģimene ir tikai viena no daudzajām, kas Cēsis izvēlas par jauno mājvietu, atstājot aiz muguras lielpilsētas kņadu. Tomēr ne vienam vien jaunienācējam darbavieta joprojām ir galvaspilsētā. Jaunais stacijas laukuma koncepts, kad privāto auto var atstāt tieši pie stacijas, veicinājis to, ka vairāk cilvēku izvēlas doties tālāk uz Rīgu ar vilcienu, nevis savu automašīnu. Tas nāk par labu gan dabai, gan sabiedriskā transporta attīstībai, gan kā arī bieži vien arī palīdz lietderīgāk izmantot un taupīt ģimenes budžetu.
Kristaps, nu jau būdams īstens Cēsu iedzīvotājs, kā lielu plusu akcentē – šī ir pilsēta, kurā nepārtraukti tiek kas uzlabots un labiekārtots.
Kristapa ģimene ir tikai viena no daudzajām, kas Cēsis izvēlas par jauno mājvietu, atstājot aiz muguras lielpilsētas kņadu. Tomēr ne vienam vien jaunienācējam darbavieta joprojām ir galvaspilsētā. Jaunais stacijas laukuma koncepts, kad privāto auto var atstāt tieši pie stacijas, veicinājis to, ka vairāk cilvēku izvēlas doties tālāk uz Rīgu ar vilcienu, nevis savu automašīnu. Tas nāk par labu gan dabai, gan sabiedriskā transporta attīstībai, gan kā arī bieži vien arī palīdz lietderīgāk izmantot un taupīt ģimenes budžetu.
Kristaps, nu jau būdams īstens Cēsu iedzīvotājs, kā lielu plusu akcentē – šī ir pilsēta, kurā nepārtraukti tiek kas uzlabots un labiekārtots.
Pašvaldības veiksmes stāsts
Cēsis bija pirmā pašvaldība ārpus Rīgas, kas izmantoja iespēju pieteikties ES finansējumam programmā "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls", piesakot projektu "Ilgtspējīgas daudzveidu mobilitātes veicināšana Cēsīs".
Pateicoties ES investīcijām bija iespējams veikt tik apjomīgus stacijas laukuma un tā apkaimes labiekārtošanas darbus: tika pārbūvēts stacijas laukums un autoosta, izbūvēti gājēju un velo celiņi, sliežu ceļa pretējā pusē izbūvēts automašīnu stāvlaukums ar elektroauto uzlādes iespējām, tika veikta Vaives ielas un Apšu ielas gājēju posma pilnvērtīga pārbūve, atjaunojot segumu un izbūvējot apgaismojumu.
"Tas ir mūsu veiksmes stāsts," uzsver Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte. Īstajā laikā izmantot iespēju un pieteikties projektam līdzējis tas, ka labiekārtošanas darbi bija iecerēti jau krietni agrāk, un projekts lielā mērā bijis jau gatavs.
Sākotnēji pašvaldības plāns gan bijis samērā pieticīgs un atbilstošs tā brīža finansiālajām iespējām – pārbūvēt autoostu. Laika gaitā tas ticis pārstrādāts un labots. Tā, piemēram, bija paredzēts nocirst daļu koku, bet pret to aktīvi protestēja sabiedrība. Projektu pārstrādāja, un nu tie ir saglabāti. Piedzīvota arī pavisam jauna pieredze – divi lieli koki pārvietoti un nu aug citā vietā.
"Rezultātā stacijas laukuma skvēriņš savu veidolu daudz nav mainījis, tas nav pārvērsts vienkārši par lielu, asfaltētu laukumu. Jau esošajā skvērā ir integrēta autoostas funkcija, sakārtota gājēju plūsma," stāsta Madara Jenerte.
Pateicoties ES investīcijām bija iespējams veikt tik apjomīgus stacijas laukuma un tā apkaimes labiekārtošanas darbus: tika pārbūvēts stacijas laukums un autoosta, izbūvēti gājēju un velo celiņi, sliežu ceļa pretējā pusē izbūvēts automašīnu stāvlaukums ar elektroauto uzlādes iespējām, tika veikta Vaives ielas un Apšu ielas gājēju posma pilnvērtīga pārbūve, atjaunojot segumu un izbūvējot apgaismojumu.
"Tas ir mūsu veiksmes stāsts," uzsver Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte. Īstajā laikā izmantot iespēju un pieteikties projektam līdzējis tas, ka labiekārtošanas darbi bija iecerēti jau krietni agrāk, un projekts lielā mērā bijis jau gatavs.
Sākotnēji pašvaldības plāns gan bijis samērā pieticīgs un atbilstošs tā brīža finansiālajām iespējām – pārbūvēt autoostu. Laika gaitā tas ticis pārstrādāts un labots. Tā, piemēram, bija paredzēts nocirst daļu koku, bet pret to aktīvi protestēja sabiedrība. Projektu pārstrādāja, un nu tie ir saglabāti. Piedzīvota arī pavisam jauna pieredze – divi lieli koki pārvietoti un nu aug citā vietā.
"Rezultātā stacijas laukuma skvēriņš savu veidolu daudz nav mainījis, tas nav pārvērsts vienkārši par lielu, asfaltētu laukumu. Jau esošajā skvērā ir integrēta autoostas funkcija, sakārtota gājēju plūsma," stāsta Madara Jenerte.
Grāmatu namiņš un jauna Ziemassvētku egle
Patiesībā nu tas vairs nav vienkārši "stacijas laukums". Stacijas laukums tagad ir pilnvērtīga publiskā ārtelpa – gaumīga vieta ar savu "odziņu", kur uzturēties gan iedzīvotājiem, gan viesiem.
Tā, pārbūvējot laukumu, izdevies saglabāt kādu interesantu pilsētas vaibstu – Grāmatu namiņu, kas savulaik tapis Cēsu Arhitektu vasaras skolas ietvaros. To visai radoši no koka un lietotajiem materiāliem veidoja arhitektūras studenti no visas pasaules. "Namiņā varēja atstāt savas grāmatas un paņemt ko jaunu palasīt, braucot vilcienā vai autobusā. Tas atradās laukuma centrā, bet tur nebija iespējams to atstāt, tā nu veicām 3D modelēšanu reāllaikā un atradām vietu blakus bibliotēkai. Arī bibliotēka par to ir priecīga – var paskatīties, vai tur nav kas vērtīgs nolikts, kas pelnījis vietu atrasties iekštelpās," stāsta Madara Jenerte.
Pārbūves projekts veidots, cienot vidi, nevis to pakļaujot. Vide pati it kā parāda, kā labāk, un nereti atklāj īstas pērles. Tā, piemēram, laukumā, ieaugusi citu koku pudurī un tādējādi gluži nemanāma, auga arī kāda egle. Sākotnēji to ievērojušas stacijas laukumam blakus esošās bibliotēkas darbinieces. Pārorganizējot celiņus, izdevās egli izcelt centrālā vietā.
"Mums tagad ir jauna Ziemassvētku egle, jau trešā! Veidojas pašiem savs Ziemassvētku ceļš. Pirmo reizi to izrotājām pērn," priecājas Madara Jenerte, piebilstot, ka ir patiesi prieks – labiekārtotajā transporta mobilitātes punktā nenotiek tikai pārsēšanās no viena transportlīdzekļa uz otru, bet rit īsta pilsētas dzīve. Cēsīs ir izveidojusies papildu publiskā ārtelpa, kas ir patiešām organiska, dzīva, kur cilvēkiem patīkami uzturēties.
Tā, pārbūvējot laukumu, izdevies saglabāt kādu interesantu pilsētas vaibstu – Grāmatu namiņu, kas savulaik tapis Cēsu Arhitektu vasaras skolas ietvaros. To visai radoši no koka un lietotajiem materiāliem veidoja arhitektūras studenti no visas pasaules. "Namiņā varēja atstāt savas grāmatas un paņemt ko jaunu palasīt, braucot vilcienā vai autobusā. Tas atradās laukuma centrā, bet tur nebija iespējams to atstāt, tā nu veicām 3D modelēšanu reāllaikā un atradām vietu blakus bibliotēkai. Arī bibliotēka par to ir priecīga – var paskatīties, vai tur nav kas vērtīgs nolikts, kas pelnījis vietu atrasties iekštelpās," stāsta Madara Jenerte.
Pārbūves projekts veidots, cienot vidi, nevis to pakļaujot. Vide pati it kā parāda, kā labāk, un nereti atklāj īstas pērles. Tā, piemēram, laukumā, ieaugusi citu koku pudurī un tādējādi gluži nemanāma, auga arī kāda egle. Sākotnēji to ievērojušas stacijas laukumam blakus esošās bibliotēkas darbinieces. Pārorganizējot celiņus, izdevās egli izcelt centrālā vietā.
"Mums tagad ir jauna Ziemassvētku egle, jau trešā! Veidojas pašiem savs Ziemassvētku ceļš. Pirmo reizi to izrotājām pērn," priecājas Madara Jenerte, piebilstot, ka ir patiesi prieks – labiekārtotajā transporta mobilitātes punktā nenotiek tikai pārsēšanās no viena transportlīdzekļa uz otru, bet rit īsta pilsētas dzīve. Cēsīs ir izveidojusies papildu publiskā ārtelpa, kas ir patiešām organiska, dzīva, kur cilvēkiem patīkami uzturēties.
Fokusā – cilvēki un ilgtspējīga pārvietošanās
Jāatzīst – bez ES fonda finansējuma pašvaldībai saviem spēkiem nebūtu izdevies realizēt tik apjomīgu un kvalitatīvu projektu. Projekta kopējās izmaksas ir 3,62 miljoni eiro, no kuriem 85% jeb 3,08 miljonus eiro sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet 543,4 tūkstoši eiro ir pašvaldības līdzfinansējums.
Pašvaldībām vēl ir pieejams ES fondu finansējums gandrīz 63 miljonu eiro apmērā projektu īstenošanai otrajā un trešajā atlases kārtā ar realizēšanas termiņu līdz 2029. gada 31. decembrim. Plānots, ka līdz tam visā Latvijas teritorijā būs izveidoti 25 mobilitātes punkti.
Cēsis noteikti ir piemērs, ka šādiem projektiem var un vajag pieteikties. Vēl vairāk – ES fondu programmas otrajā atlases kārtā pašvaldība īsteno vēl četrus projektus Cēsīs, Augšlīgatnē, Ieriķos un Liepā.
Madara Jenerte uzsver arī pievienoto vērtību: "Eiropas Savienības fondi ir saistīti ar noteiktu ES politiku. Projektiem vienmēr ir kāds virsmērķis. Ja pārbūvē stacijas un autoostas laukumu, tad domā ne tikai par autobusu un vilcienu, bet galvenokārt par iedzīvotājiem, par ilgtspējīgu pārvietošanos."
Kristaps Ezītis cer, ka arī Cēsīs, kā jau tas nereti notiek, darbosies "ūdenī iemestā akmens radīto apļu" princips – uzlabojot vienu vietu, ierosme pārvērtībām rodas arī citviet. Viņaprāt, kā nākamo varētu vairāk labiekārtot netālu esošo Cēsu tirgu un izveidot kādu aktīvās atpūtas vietu ģimenēm.
Tikmēr jau šobrīd tiek īstenots projekts, kurā līdz ar ielu pārbūvi paredzēti zaļās infrastruktūras risinājumi. :Tie nav tikai skaistumam – koki, apstādījumi un pārdomāta lietusūdens apsaimniekošana palīdz pilsētai tikt galā gan ar karstumu, gan stiprām lietavām," skaidro pašvaldības pārstāve.
Pašvaldībām vēl ir pieejams ES fondu finansējums gandrīz 63 miljonu eiro apmērā projektu īstenošanai otrajā un trešajā atlases kārtā ar realizēšanas termiņu līdz 2029. gada 31. decembrim. Plānots, ka līdz tam visā Latvijas teritorijā būs izveidoti 25 mobilitātes punkti.
Cēsis noteikti ir piemērs, ka šādiem projektiem var un vajag pieteikties. Vēl vairāk – ES fondu programmas otrajā atlases kārtā pašvaldība īsteno vēl četrus projektus Cēsīs, Augšlīgatnē, Ieriķos un Liepā.
Madara Jenerte uzsver arī pievienoto vērtību: "Eiropas Savienības fondi ir saistīti ar noteiktu ES politiku. Projektiem vienmēr ir kāds virsmērķis. Ja pārbūvē stacijas un autoostas laukumu, tad domā ne tikai par autobusu un vilcienu, bet galvenokārt par iedzīvotājiem, par ilgtspējīgu pārvietošanos."
Kristaps Ezītis cer, ka arī Cēsīs, kā jau tas nereti notiek, darbosies "ūdenī iemestā akmens radīto apļu" princips – uzlabojot vienu vietu, ierosme pārvērtībām rodas arī citviet. Viņaprāt, kā nākamo varētu vairāk labiekārtot netālu esošo Cēsu tirgu un izveidot kādu aktīvās atpūtas vietu ģimenēm.
Tikmēr jau šobrīd tiek īstenots projekts, kurā līdz ar ielu pārbūvi paredzēti zaļās infrastruktūras risinājumi. :Tie nav tikai skaistumam – koki, apstādījumi un pārdomāta lietusūdens apsaimniekošana palīdz pilsētai tikt galā gan ar karstumu, gan stiprām lietavām," skaidro pašvaldības pārstāve.
“
Ja visu finansētu tikai no pašvaldības budžeta, bieži nāktos aprobežoties ar pašu nepieciešamāko. ES fondu atbalsts ļauj paskatīties plašāk un ieviest risinājumus, kas pilsētai dos labumu ilgtermiņā.
Savukārt līdztekus stacijai tiek īstenots arī uzņēmējdarbības atbalsta projekts, kas veicina apkārtnes attīstību. Netālu no stacijas pakāpeniski atdzimst arī Raiņa kvartāls – kādreizējā ražošanas teritorija, kas ilgstoši bijusi pamesta novārtā. Daļa ēku jau ir atjaunotas un ieguvušas jaunas funkcijas, kļūstot par mājvietu uzņēmējdarbībai un kultūras aktivitātēm. Kopā ar stacijas apkārtnes pārbūvi šīs pārmaiņas pamazām veido jaunu, arvien dzīvīgāku pilsētas centra daļu.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības (ES) budžeta un Atveseļošanas fonda investīcijām. Kopš Latvijas iestāšanās ES ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un šajā laikā dažādu nozaru attīstībai Latvija ir saņēmusi ES finansējumu, kas pārsniedz 18 miljardus eiro. Par katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Īpaši apjomīgu finanšu atbalstu, kopumā 10,5 miljardus eiro, no ES budžeta un Atveseļošanas fonda Latvijai paredzēts piešķirt 2021.–2027. gada periodā. Finansējums tiek sabalansēti ieguldīts dažādu iedzīvotājiem svarīgu jomu attīstībā: transportā, izglītībā, veselības aprūpē, vides aizsardzībā, sociālajā jomā, uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā un drošības jomā.
Par informatīvo kampaņu
ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā – tas palīdz īstenot projektus, kas uzlabo iedzīvotāju ikdienu, stiprina Latvijas ekonomiku un veido ilgtspējīgu valsts nākotni. Lai atklātu to jomu un projektu ģeogrāfisko un tematisko daudzveidību, kas ar ES finansējumu tiek atbalstīti Latvijā, Eiropas Komisija īsteno informatīvu kampaņu. Kampaņai izvēlēti seši veiksmīgi projekti, kas parāda, kādus praktiskus ieguvumus ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums sniedz Latvijas iedzīvotājiem un valstij.
Projekts sadarbībā ar:
raksti
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne
FOTO
Renārs Koris
Video
Jorens Naudiņš
INTERVIJAS
Monika Diāna Cālīte
redaktore
Kristīne Melne
dizains
Oskars Dreģis
PROJEKTA VADĪBA
Monta Valdmane
pārdošanas projekta vadītāja
Ieva Virziņa
