Patiesībā nu tas vairs nav vienkārši "stacijas laukums". Stacijas laukums tagad ir pilnvērtīga publiskā ārtelpa – gaumīga vieta ar savu "odziņu", kur uzturēties gan iedzīvotājiem, gan viesiem.
Tā, pārbūvējot laukumu, izdevies saglabāt kādu interesantu pilsētas vaibstu – Grāmatu namiņu, kas savulaik tapis Cēsu Arhitektu vasaras skolas ietvaros. To visai radoši no koka un lietotajiem materiāliem veidoja arhitektūras studenti no visas pasaules. "Namiņā varēja atstāt savas grāmatas un paņemt ko jaunu palasīt, braucot vilcienā vai autobusā. Tas atradās laukuma centrā, bet tur nebija iespējams to atstāt, tā nu veicām 3D modelēšanu reāllaikā un atradām vietu blakus bibliotēkai. Arī bibliotēka par to ir priecīga – var paskatīties, vai tur nav kas vērtīgs nolikts, kas pelnījis vietu atrasties iekštelpās," stāsta Madara Jenerte.
Pārbūves projekts veidots, cienot vidi, nevis to pakļaujot. Vide pati it kā parāda, kā labāk, un nereti atklāj īstas pērles. Tā, piemēram, laukumā, ieaugusi citu koku pudurī un tādējādi gluži nemanāma, auga arī kāda egle. Sākotnēji to ievērojušas stacijas laukumam blakus esošās bibliotēkas darbinieces. Pārorganizējot celiņus, izdevās egli izcelt centrālā vietā.
"Mums tagad ir jauna Ziemassvētku egle, jau trešā! Veidojas pašiem savs Ziemassvētku ceļš. Pirmo reizi to izrotājām pērn," priecājas Madara Jenerte, piebilstot, ka ir patiesi prieks – labiekārtotajā transporta mobilitātes punktā nenotiek tikai pārsēšanās no viena transportlīdzekļa uz otru, bet rit īsta pilsētas dzīve. Cēsīs ir izveidojusies papildu publiskā ārtelpa, kas ir patiešām organiska, dzīva, kur cilvēkiem patīkami uzturēties.