Tīkla jaudas trūkums nebūt nav lielākais izaicinājums – tīkls teorētiski spēj uzņemt papildu enerģiju gan no saules un vēja parkiem, gan enerģijas uzkrāšanas sistēmām. Taču jaunu enerģijas avotu pieslēgšana maina arī citus elektrosistēmas parametrus, tostarp palielina iespējamās īsslēguma strāvas.

Īsslēguma strāva ir viens no smagākajiem avārijas stāvokļiem elektrotīklā, un ir nepieciešams nodrošināties, ka esošās un plānotās elektroiekārtas spēs atslēgties, savukārt pēc avārijas novēršanas turpinās pilnvērtīgi darboties.

Kā norāda “ABB” biznesa attīstības vadītāja Laura Krella (Laura Krell), tieši šeit rodas viens no mazāk redzamiem, bet būtiskiem enerģētikas pārejas izaicinājumiem.

Lai labāk izprastu problēmas būtību, jāņem vērā, ka katrs jauns enerģijas avots, kas tiek pievienots elektrotīklam, kļūst par daļu no kopējās sistēmas un palielina pieejamo ģenerācijas jaudu. Taču bojājuma gadījumā var palielināties arī īsslēguma strāvu līmenis. Ja tas pārsniedz sadales iekārtu, slēgiekārtu vai citu esošo sistēmas komponentu projektētos parametrus, infrastruktūra vairs neatbilst sistēmas jaunajiem darbības apstākļiem. Tāpēc var rasties nepieciešamība modernizēt atsevišķas iekārtas pat tad, ja no jaudas viedokļa tīkls ir pilnībā gatavs uzņemt papildu jaudas. Citiem vārdiem sakot, jautājums nav par to, vai sistēma spēj pieņemt vēl 50 vai 100 MW jaunas ģenerācijas, bet gan par to, vai infrastruktūra spēj droši darboties pie jaunā īsslēguma strāvas līmeņa.

Tradicionāli šādās situācijās tiek apsvērta sadales iekārtu, automātslēdžu vai citu sistēmas komponentu nomaiņa pret iekārtām ar augstāku īsslēguma noturību. Tehniski tas ir efektīvs risinājums, taču bieži vien saistīts ar ievērojamām investīcijām, sarežģītākiem projektiem un ilgākiem piegādes termiņiem. Dažos gadījumos nepieciešams pārskatīt arī pašu tīkla konfigurāciju, optimizējot sistēmas darbību. Tomēr ne visas problēmas var atrisināt ar tīkla pārplānošanu.

Līdz ar atjaunīgās enerģijas projektu skaita pieaugumu nozarē mainās arī domāšana. Ja agrāk pirmais risinājums bieži bija infrastruktūras nomaiņa, tad šodien arvien biežāk tiek meklēti veidi, kā maksimāli izmantot jau pieejamos aktīvus. Šāda pieeja var samazināt gan investīciju apjomu, gan projekta realizācijas laiku. Tas ir īpaši svarīgi, augot ne vien pieprasījumam pēc enerģijas, bet arī spiedienam ātri ieviest jaunus atjaunīgās enerģijas projektus.

Viena no tehnoloģijām, kas izstrādāta tieši šādu izaicinājumu risināšanai, ir ātrdarbīga īsslēguma strāvas ierobežošanas ierīce ABB IS-Limiter. Atšķirībā no tradicionālajām aizsardzības sistēmām, kas reaģē tikai pēc tam, kad bojājuma strāva jau ir sasniegusi kritisku līmeni, IS-Limiter nostrādā mazāk nekā vienas milisekundes laikā. Tas atvieno bojājuma ķēdi, pirms īsslēguma strāva sasniedz pirmo maksimumu – brīdi, kad elektroiekārtas tiek pakļautas vislielākajai mehāniskajai un termiskajai slodzei.

Iespējams, tā ir atbilde arī Baltijas valstu izaicinājumiem. Visticamāk, nākamais lielais izaicinājums Baltijas enerģētikā nebūs jaunu jaudu trūkums – viena no svarīgākajām enerģētikas pārejas diskusijām nākamajā desmitgadē būs par to, kā pieņemt jaunas jaudas pašreizējā sistēmā pēc iespējas ātrāk, drošāk un ekonomiski pamatotāk. Atjaunīgās enerģijas attīstība šajā reģionā nākamajos gados noteikti turpināsies, taču liela daļa elektroinfrastruktūras tika projektēta laikā, kad šāds decentralizētas enerģijas apjoms vēl nebija paredzams. Tāpēc enerģētikas pārejas panākumus noteiks ne tikai jaunuzcelto saules vai vēja parku skaits, bet arī spēja efektīvi izmantot jau pieejamo infrastruktūru.