Stiprinām robežsardzi un Latvijas drošību
Foto: pulkvežleitnants Aigars Steļmaks, Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzības nodaļas priekšnieks un Irina Užule, Valsts robežsardzes kinoloģe, virsleitnante
Gatavi dažādiem izaicinājumiem – specializētais aprīkojums stiprina Valsts robežsardzes spējas
173 kilometrus garās Latvijas–Baltkrievijas robežas apsardzībā būtiska nozīme ir gan pieredzējušiem robežsargiem, gan piemērotai tehnikai, kas ļauj laikus sasniegt vajadzīgo vietu. Meža takas un grūti pieejami robežas posmi ne vienmēr ir izbraucami ar parastu vieglo automašīnu, bet novecojusi tehnika mēdz biežāk lūzt, kas ievērojami apgrūtina ikdienas darbu. Lai uzlabotu robežsargu mobilitāti un stiprinātu Latvijas un visas Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošību, ar ES finansējuma atbalstu tiek atjaunots Valsts robežsardzes autoparks un iegādāts specializētais aprīkojums. Projekta kopējais finansējums pārsniedz 11,3 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 8,5 miljonus eiro nodrošina ES. Kāpēc šis ieguldījums ir tik nozīmīgs?
Vecais autoparks ierobežoja robežsargu iespējas
Pirms projekta īstenošanas lielākā daļa Valsts robežsardzes transportlīdzekļu ekspluatācijā bija vairāk nekā desmit gadus. Tehnikai bieži bija nepieciešams remonts, pieauga tās uzturēšanas izmaksas, bet atsevišķos robežas posmos pārvietošanās iespējas bija stipri ierobežotas. Īpaši sarežģīti apstākļi ir uz tā dēvētās zaļās robežas, kur ne visur iespējams nokļūt ar parastu vieglo automašīnu.
Robežsargiem jāspēj pārvietoties pa ceļiem un meža takām, pārbaudīt saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā ātri iesaistīties notikuma risināšanā. Šo uzdevumu nozīmīgumu apliecina arī 2023. gada statistika – uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Valsts robežsardze novērsa 13 863 personu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
"Projekta galvenais mērķis bija stiprināt robežsardzes klātbūtni un reaģēšanas spējas uz valsts robežas. Bija svarīgi atjaunot novecojušo autoparku un nodrošināt robežsargus ar tehniku, kas ļautu ātrāk pārvietoties, sasniegt grūti pieejamas vietas un efektīvāk reaģēt uz drošības apdraudējumiem un nelegālās migrācijas mēģinājumiem. Jo piemērotāka ir tehnika, jo elastīgāk var plānot patruļas un izmantot pieejamos cilvēkresursus," projekta koordinatore Inga Svirska.
Robežsargiem jāspēj pārvietoties pa ceļiem un meža takām, pārbaudīt saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā ātri iesaistīties notikuma risināšanā. Šo uzdevumu nozīmīgumu apliecina arī 2023. gada statistika – uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Valsts robežsardze novērsa 13 863 personu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot valsts robežu.
"Projekta galvenais mērķis bija stiprināt robežsardzes klātbūtni un reaģēšanas spējas uz valsts robežas. Bija svarīgi atjaunot novecojušo autoparku un nodrošināt robežsargus ar tehniku, kas ļautu ātrāk pārvietoties, sasniegt grūti pieejamas vietas un efektīvāk reaģēt uz drošības apdraudējumiem un nelegālās migrācijas mēģinājumiem. Jo piemērotāka ir tehnika, jo elastīgāk var plānot patruļas un izmantot pieejamos cilvēkresursus," projekta koordinatore Inga Svirska.
Tehnika dažādiem apstākļiem
Projekta ietvaros iegādāti vieglie automobiļi, speciāli aprīkotas kinologu automašīnas, traktori, sniega motocikli, piekabes, mobilie videonovērošanas kompleksi, laiva Daugavas robežposma uzraudzībai, kvadricikli un cits operatīvais aprīkojums.
Katram transportlīdzeklim ir savs pielietojums. Sniega motocikli palīdz veikt dienesta uzdevumus ziemā, kvadricikli ir piemēroti grūtāk pieejamām vietām, bet laiva ļauj uzraudzīt Daugavas robežposmu no ūdens. Savukārt mobilie robežuzraudzības kompleksi ar tehniskās novērošanas iekārtām palīdz savlaicīgi konstatēt iespējamos pārkāpumus. Tos izmanto Latvijas robežas uzraudzībā, kā arī nosūta dalībai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" koordinētajās operācijās.
"Atjaunotais autoparks ir ļoti būtisks ieguvums, jo transportlīdzekļi ir nepieciešami gandrīz visu dienesta uzdevumu izpildei. Sniega motocikli, kvadricikli un cita specializētā tehnika dod papildu iespējas strādāt apstākļos, kuros ar parastu transportlīdzekli pārvietoties ir grūti vai neiespējami. Tādējādi ieguvums nav vienkārši jauna tehnika, bet – svarīgs aspekts – tā paplašina robežsargu iespējas izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko pārvietošanās veidu," norāda Svirska.
Jaunajos automobiļos ir arī mūsdienīgas aktīvās un pasīvās drošības sistēmas, tostarp avārijas bremzēšanas palīgsistēmas, joslas asistenti un aklās zonas sensori. Tās palīdz mazināt sadursmju risku un atvieglo transportlīdzekļa vadīšanu. "Tādējādi modernizācija uzlabo ne tikai dienesta efektivitāti, bet arī robežsargu darba apstākļus un drošību," piebilst Valsts robežsardzes pārstāve.
Katram transportlīdzeklim ir savs pielietojums. Sniega motocikli palīdz veikt dienesta uzdevumus ziemā, kvadricikli ir piemēroti grūtāk pieejamām vietām, bet laiva ļauj uzraudzīt Daugavas robežposmu no ūdens. Savukārt mobilie robežuzraudzības kompleksi ar tehniskās novērošanas iekārtām palīdz savlaicīgi konstatēt iespējamos pārkāpumus. Tos izmanto Latvijas robežas uzraudzībā, kā arī nosūta dalībai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" koordinētajās operācijās.
"Atjaunotais autoparks ir ļoti būtisks ieguvums, jo transportlīdzekļi ir nepieciešami gandrīz visu dienesta uzdevumu izpildei. Sniega motocikli, kvadricikli un cita specializētā tehnika dod papildu iespējas strādāt apstākļos, kuros ar parastu transportlīdzekli pārvietoties ir grūti vai neiespējami. Tādējādi ieguvums nav vienkārši jauna tehnika, bet – svarīgs aspekts – tā paplašina robežsargu iespējas izvēlēties konkrētajai situācijai piemērotāko pārvietošanās veidu," norāda Svirska.
Jaunajos automobiļos ir arī mūsdienīgas aktīvās un pasīvās drošības sistēmas, tostarp avārijas bremzēšanas palīgsistēmas, joslas asistenti un aklās zonas sensori. Tās palīdz mazināt sadursmju risku un atvieglo transportlīdzekļa vadīšanu. "Tādējādi modernizācija uzlabo ne tikai dienesta efektivitāti, bet arī robežsargu darba apstākļus un drošību," piebilst Valsts robežsardzes pārstāve.
Kinologu darbā svarīga arī dienesta suņu labsajūta
Īpaši transportlīdzekļi paredzēti arī kinologiem, kuri kopā ar dienesta suņiem iesaistās robežapsardzības pasākumos, meklē robežu nelikumīgi šķērsojušas personas, piedalās apmācībās un sniedz atbalstu citām operācijām. Katram dienesta sunim ir savs speciāli aprīkots transportlīdzeklis. Tas nodrošina piemērotu pārvadāšanas vietu, ventilāciju un aizsardzību pret laikapstākļu ietekmi. Sunim ir iespēja pierast pie vides, savukārt kinologam – kopā ar savu partneri operatīvi doties uzdevumā.
"Dienesta suns nav tikai palīgs – tas ir apmācīts un ikdienā strādājošs dienesta partneris, kura labsajūta un fiziskā kondīcija ir būtiska sekmīgai uzdevumu izpildei. Ja sunim ir sava, pazīstama automašīna un noteikta pārvadāšanas vieta, tā kļūst par ierastu un paredzamu vidi, kurā suns var justies mierīgāk. Pārvadāšana nepazīstamās automašīnās vai atrašanās nepierastā vietā var radīt papildu stresu," skaidro Svirska.
"Dienesta suns nav tikai palīgs – tas ir apmācīts un ikdienā strādājošs dienesta partneris, kura labsajūta un fiziskā kondīcija ir būtiska sekmīgai uzdevumu izpildei. Ja sunim ir sava, pazīstama automašīna un noteikta pārvadāšanas vieta, tā kļūst par ierastu un paredzamu vidi, kurā suns var justies mierīgāk. Pārvadāšana nepazīstamās automašīnās vai atrašanās nepierastā vietā var radīt papildu stresu," skaidro Svirska.
Šāda kārtība ir nozīmīga arī dienesta darba organizēšanā – suns kopā ar savu kinologu dodas uz dienesta vietu un pēc darba atgriežas mājās ar tam piešķirto automašīnu. Ja nepieciešams, abi var doties izsaukumā arī ārpus ierastā darba laika, tostarp naktī. "Mūs izsauc visdažādākajās situācijās – kad pazudis cilvēks, kāds aizbēdzis vai uz robežas atrastas pēdas. Robežsargs ne vienmēr pats var izsekot pēdām, tāpēc dodamies meklējumos kopā ar suni," stāsta Valsts robežsardzes kinoloģe, virsleitnante Irina Užule.
Šogad maijā Daugavpilī Valsts policijas ekipāža apturēja automašīnu, kurā atradās personas, kas nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas vairākas personas metās bēgt. Piecas izdevās aizturēt, bet divas aizbēga. Irina saņēma izsaukumu, un, tā kā viņas rīcībā bija dienesta automašīna, kas atradās dzīvesvietā, viņa kopā ar dienesta suni varēja nekavējoties doties uz notikuma vietu. Pārmeklējot pilsētu, kinoloģe un suns abas aizbēgušās personas atrada kādā neapdzīvotā mājā.
Šogad maijā Daugavpilī Valsts policijas ekipāža apturēja automašīnu, kurā atradās personas, kas nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu. Pēc transportlīdzekļa apturēšanas vairākas personas metās bēgt. Piecas izdevās aizturēt, bet divas aizbēga. Irina saņēma izsaukumu, un, tā kā viņas rīcībā bija dienesta automašīna, kas atradās dzīvesvietā, viņa kopā ar dienesta suni varēja nekavējoties doties uz notikuma vietu. Pārmeklējot pilsētu, kinoloģe un suns abas aizbēgušās personas atrada kādā neapdzīvotā mājā.
“
Tas, ka mums ir dienesta automašīna, kurā varam uzreiz iekāpt un doties ceļā, ir ļoti svarīgi. Saņēmu izsaukumu un kopā ar suni no mājām notikuma vietā ierados 15–20 minūtēs. Agrāk tas būtu prasījis aptuveni 40 minūtes, jo vispirms būtu jābrauc uz pārvaldi pēc nepieciešamā aprīkojuma. Tagad varēju reaģēt daudz ātrāk. Ja nebūtu dienesta automašīnas, mēs varētu ierasties pārāk vēlu un pārkāpēji, iespējams, jau būtu aizbēguši.
Drošība pierobežas iedzīvotājiem un visai Eiropai
Robežsardzes mobilitāte ir svarīga arī cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijas pierobežā. Viņiem ir būtiski zināt, ka nepieciešamības gadījumā dienests spēj reaģēt un ka valsts klātbūtne ir jūtama arī attālākās teritorijās.
“
Pierobežas iedzīvotājiem tas nozīmē lielāku drošības sajūtu ikdienā. Īpaši svarīgi tas ir pašreizējos apstākļos, kad pierobežas iedzīvotāji saskaras ar nelikumīgas migrācijas radītajiem izaicinājumiem un arvien biežāk ziņās dzird par bezpilota lidaparātu jeb dronu aktivitātēm pie robežas. Šādos apstākļos cilvēkiem ir svarīgi ne tikai zināt, ka valsts robeža tiek apsargāta, bet arī ikdienā redzēt, ka robežsargi ir klātesoši, mobili un spēj ātri reaģēt uz notikumiem
Latvijas–Baltkrievijas robeža ir arī ES ārējā robeža, tāpēc tās drošība ir kopīga Latvijas un visas Eiropas atbildība. Efektīvāka robežuzraudzība palīdz novērst nelikumīgas robežas šķērsošanas mēģinājumus un cīnīties pret pārrobežu noziedzību, vienlaikus stiprinot iedzīvotāju pārliecību par savas dzīvesvietas drošību.
ES finansējums – ieguldījums kopējā drošībā
Projekta "Valsts robežsardzes mobilitātes uzlabošana" kopējais finansējums ir 11 373 438 eiro, no kuriem 8 530 078 eiro – ES finansējums, bet 2 843 360 eiro – Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums. Tā īstenošana turpināsies līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Valsts robežsardze uzsver, ka ES atbalsts apliecina Eiropas vienotību un kopīgu atbildību par drošību. Šis projekts ir viens no daudziem piemēriem, kā Eiropas budžeta līdzekļi palīdz risināt konkrētas vajadzības Latvijā – uzlabojot darba apstākļus, stiprinot valsts spēju reaģēt uz apdraudējumiem un aizsargājot kopējās Eiropas vērtības.
"ES finansējums ļāva īstenot plašāku tehniskā nodrošinājuma atjaunošanu, ko būtu grūti nodrošināt tikai no valsts budžeta, taču projekta rezultāts vislabāk redzams tad, kad finansējums vairs nav tikai skaitlis dokumentos, bet pārtapis konkrētā ieguvumā dienestam. Šajā gadījumā tie ir transportlīdzekļi un aprīkojums, ko robežsargi izmanto ikdienā, lai varētu drošāk, ātrāk un efektīvāk izpildīt savus pienākumus," piebilst Svirska.
Valsts robežsardze uzsver, ka ES atbalsts apliecina Eiropas vienotību un kopīgu atbildību par drošību. Šis projekts ir viens no daudziem piemēriem, kā Eiropas budžeta līdzekļi palīdz risināt konkrētas vajadzības Latvijā – uzlabojot darba apstākļus, stiprinot valsts spēju reaģēt uz apdraudējumiem un aizsargājot kopējās Eiropas vērtības.
"ES finansējums ļāva īstenot plašāku tehniskā nodrošinājuma atjaunošanu, ko būtu grūti nodrošināt tikai no valsts budžeta, taču projekta rezultāts vislabāk redzams tad, kad finansējums vairs nav tikai skaitlis dokumentos, bet pārtapis konkrētā ieguvumā dienestam. Šajā gadījumā tie ir transportlīdzekļi un aprīkojums, ko robežsargi izmanto ikdienā, lai varētu drošāk, ātrāk un efektīvāk izpildīt savus pienākumus," piebilst Svirska.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības (ES) budžeta un Atveseļošanas fonda investīcijām. Kopš Latvijas iestāšanās ES ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un šajā laikā dažādu nozaru attīstībai Latvija ir saņēmusi ES finansējumu, kas pārsniedz 18 miljardus eiro. Par katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Īpaši apjomīgu finanšu atbalstu, kopumā 10,5 miljardus eiro, no ES budžeta un Atveseļošanas fonda Latvijai paredzēts piešķirt 2021.–2027. gada periodā. Finansējums tiek sabalansēti ieguldīts dažādu iedzīvotājiem svarīgu jomu attīstībā: transportā, izglītībā, veselības aprūpē, vides aizsardzībā, sociālajā jomā, uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā un drošības jomā.
Par informatīvo kampaņu
ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā – tas palīdz īstenot projektus, kas uzlabo iedzīvotāju ikdienu, stiprina Latvijas ekonomiku un veido ilgtspējīgu valsts nākotni. Lai atklātu to jomu un projektu ģeogrāfisko un tematisko daudzveidību, kas ar ES finansējumu tiek atbalstīti Latvijā, Eiropas Komisija īsteno informatīvu kampaņu. Kampaņai izvēlēti seši veiksmīgi projekti, kas parāda, kādus praktiskus ieguvumus ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums sniedz Latvijas iedzīvotājiem un valstij.
Projekts sadarbībā ar:
raksti
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne
FOTO
Renārs Koris
Video
Jorens Naudiņš
INTERVIJAS
Monika Diāna Cālīte
redaktore
Kristīne Melne
dizains
Oskars Dreģis
PROJEKTA VADĪBA
Monta Valdmane
pārdošanas projekta vadītāja
Ieva Virziņa
