Maize ar tradīcijām un izaugsmes plāniem
Foto: Egija Bērziņa, SIA "Liepkalni" konditore un Dagnis Čākurs, SIA "Liepkalni" dibinātājs un vadītājs
Vairāk nekā maize: "Liepkalnu" stāsts par tradīcijām, cilvēkiem un jaunām iespējām
Vietējais maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" šī gada maijā Valmierā vēra durvis jaunai, modernai ražotnei un mājīgam veikalam. Tiesa, šis piecu miljonu eiro vērtais projekts ir daudz vairāk nekā tikai jaunas telpas un iekārtas – tas ir ieguldījums vietējā ekonomikā, darba vietās un kopienas attīstībā. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējumam, uzņēmums spējis pusotru reizi kāpināt savu ražošanas jaudu, būtiski uzlabot darba vidi, lai darbs noritētu ne vien drošos, bet arī omulīgos apstākļos, kā arī radījis stabilu pamatu turpmākai attīstībai un jaunām eksporta iespējām. Ar sirdi un dvēseli stabili Latvijā, bet ar jaunu skatījumu arī plašajā pasaulē.
Aug ar domu par tradīcijām un darbinieku labklājību
Uzņēmuma izaugsme ne vienmēr sākas ar vēlmi kļūt lielākam. Reizēm tā sākas ar pavisam vienkāršu jautājumu – kā strādāt labāk, lai ieguvēji būtu gan uzņēmums, gan cilvēki, kuri tajā ik dienu iegulda savu darbu. Tieši šādi pamazām nobrieda arī lēmums par jaunas ražotnes nepieciešamību SIA "Liepkalni".
Līdzšinējā "Liepkalnu" ražotne Valmierā darbu sāka 2003. gadā, un tajā aizvadīti 23 ražīgi darba gadi. Šo gadu laikā uzņēmums audzis, attīstījies un kļuvis par neatņemamu Vidzemes uzņēmējdarbības ainavas daļu, taču līdz ar izaugsmi ražotne kļuva par šauru gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Esošajā infrastruktūrā vairs nebija iespējams ieviest modernus risinājumus un vienlaikus nodrošināt pienācīgus darba apstākļus.
"Nevarējām izbūvēt jaudīgākas ventilācijas sistēmas, kas bija nepieciešamas, nevarējām modernizēt esošās iekārtas vai uzstādīt jaunas. Piemēram, pacēlājus, jo gluži vienkārši griesti bija par zemu. Turklāt telpas bija arī kļuvušas par mazu mūsu ražošanas apjomam," stāsta SIA "Liepkalni" dibinātājs un vadītājs Dagnis Čākurs.
Līdzšinējā "Liepkalnu" ražotne Valmierā darbu sāka 2003. gadā, un tajā aizvadīti 23 ražīgi darba gadi. Šo gadu laikā uzņēmums audzis, attīstījies un kļuvis par neatņemamu Vidzemes uzņēmējdarbības ainavas daļu, taču līdz ar izaugsmi ražotne kļuva par šauru gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Esošajā infrastruktūrā vairs nebija iespējams ieviest modernus risinājumus un vienlaikus nodrošināt pienācīgus darba apstākļus.
"Nevarējām izbūvēt jaudīgākas ventilācijas sistēmas, kas bija nepieciešamas, nevarējām modernizēt esošās iekārtas vai uzstādīt jaunas. Piemēram, pacēlājus, jo gluži vienkārši griesti bija par zemu. Turklāt telpas bija arī kļuvušas par mazu mūsu ražošanas apjomam," stāsta SIA "Liepkalni" dibinātājs un vadītājs Dagnis Čākurs.
Arī vieta jaunajai ražotnei izvēlēta ar domu par cilvēkiem un parocīgumu. Tā atrodas Valmierā pie Matīšu šosejas rotācijas apļa – vietā, kur ir ērti piebraukt un kur līdzās ražotnei viegli iespējams izveidot uzņēmuma veikalu. Tajā pircēji var iegādāties tikko saražoto produkciju – tā, lai ceļš no ceptuves līdz pircējam būtu pēc iespējas īsāks un līdz ar to baudījums – lielāks. Pēc šāda paša principa 2006. gadā atvērta arī ražotne, veikals un kafejnīca Liepsalās, Klintaines pagastā.
Tiesa, izaugsme "Liepkalniem" nebūt nenozīmē atsacīšanos no tā, kas uzņēmumu padarījis atpazīstamu un cilvēkiem iemīļotu. Līdzās progresam un tehnoloģiskajai attīstībai uzņēmumam būtiski saglabāt autentiskumu un nemainīgi augstu kvalitāti – tās ir vērtības, kas laika gaitā kļuvušas par "Liepkalnu" identitāti.
“
Mēs sevi vienmēr esam uzsvēruši kā latviskās un tradicionālās maizes ražotājus, un vēlamies to saglabāt arī nākotnē. Tajā pašā laikā mūsu mērķis līdz ar jauno ražotni ir par 50 % samazināt roku darba apjomu – jo sevišķi tas attiecas uz rudzu un saldskābās maizes ražošanu, kur manuālais darbs ir ļoti izteikts.
Jaunas eksporta iespējas un pienesums Latvijas ekonomikai
Jauna ražotne vienmēr ir stāsts par iespēju šodien izdarīt vairāk, lai rītdien uzņēmumam, tā darbiniekiem un arī apkārtējai videi būtu labāk. "Liepkalnu" gadījumā rītdiena saistīta arī ar plašāku skatījumu ārpus Latvijas, jo ES finansējums palīdz uzņēmumam attīstīties ātrāk un vērienīgāk, ievērojami audzējot ražošanas jaudu un palielinot konkurētspēju. Piemēram, "Liepkalniem" piesaistītie līdzekļi nodrošināja ēkas būvniecības un vienas ražošanas līnijas izveides izmaksas, kas sniedz neatsveramu atbalstu uzņēmuma attīstībā un konkurētspējā. Kopumā jaunajās telpās teju 24/7 režīmā patlaban darbojas ražošanas līnija un divi konditorejas cehi.
"Iepriekš mēs nemaz īpaši daudz nevarējām tālu eksportēt, jo visu izpārdeva Latvijā un Igaunijā. Vienlaikus eksports maizes ražotājam nav vienkāršs uzdevums, jo produkcijai ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Mums jau ir pieredze darbā Igaunijas tirgū ar mūsu bezglutēna produkcijas līniju, kas atrodama mūsu veikalos gan Latvijā, gan Igaunijā, taču lielāka mēroga eksporta attīstība prasa rūpīgu plānošanu – tas ir procesā. Jau šobrīd mēs piedalāmies starptautiskās izstādēs, rudenī brauksim uz Vāciju meklēt jaunus sadarbības partnerus un tirgus," neslēpj Čākurs.
Kas būtiski – šajā izaugsmē ieguvums sniedzas pāri viena uzņēmuma robežām. Eksporta pieaugums ir viens no ELFLA kritērijiem, kas uzņēmumam jāizpilda, lai pretendētu uz līdzfinansējumu. Čākurs atzīst, ka šie spēles noteikumi bija skaidri saprotami un kalpo arī kā pozitīvs papildu izaicinājums, domājot par turpmāko izaugsmi ne tikai kā atsevišķam uzņēmumam, bet arī Latvijas ekonomikai kopumā.
Palielinot ražošanas apjomus un attīstot eksportu, rodas iespēja gūt jaunus ieņēmumus no ārvalstu tirgiem, nodrošināt jaunas darbvietas un maksāt lielākus nodokļus Latvijā. Tātad maize, kas tiek cepta Valmierā, ar savu stāstu var aizceļot tālāk pasaulē, vienlaikus dodot savu ieguldījumu tepat Latvijā.
"Iepriekš mēs nemaz īpaši daudz nevarējām tālu eksportēt, jo visu izpārdeva Latvijā un Igaunijā. Vienlaikus eksports maizes ražotājam nav vienkāršs uzdevums, jo produkcijai ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Mums jau ir pieredze darbā Igaunijas tirgū ar mūsu bezglutēna produkcijas līniju, kas atrodama mūsu veikalos gan Latvijā, gan Igaunijā, taču lielāka mēroga eksporta attīstība prasa rūpīgu plānošanu – tas ir procesā. Jau šobrīd mēs piedalāmies starptautiskās izstādēs, rudenī brauksim uz Vāciju meklēt jaunus sadarbības partnerus un tirgus," neslēpj Čākurs.
Kas būtiski – šajā izaugsmē ieguvums sniedzas pāri viena uzņēmuma robežām. Eksporta pieaugums ir viens no ELFLA kritērijiem, kas uzņēmumam jāizpilda, lai pretendētu uz līdzfinansējumu. Čākurs atzīst, ka šie spēles noteikumi bija skaidri saprotami un kalpo arī kā pozitīvs papildu izaicinājums, domājot par turpmāko izaugsmi ne tikai kā atsevišķam uzņēmumam, bet arī Latvijas ekonomikai kopumā.
Palielinot ražošanas apjomus un attīstot eksportu, rodas iespēja gūt jaunus ieņēmumus no ārvalstu tirgiem, nodrošināt jaunas darbvietas un maksāt lielākus nodokļus Latvijā. Tātad maize, kas tiek cepta Valmierā, ar savu stāstu var aizceļot tālāk pasaulē, vienlaikus dodot savu ieguldījumu tepat Latvijā.
Rūpes par savējiem: darba vide, kurā gribas strādāt
Tomēr uzņēmuma izaugsmes patiesā vērtība nav izmērāma tikai saražotās produkcijas apjomā vai apgūto eksporta tirgu skaitā. Tikpat būtiski ir cilvēki, kuri katru dienu ar savu darbu palīdz šo izaugsmi veidot.
Jaunā ražotne nozīmē ne tikai lielākas telpas, kas uzņēmumam ļauj strādāt jaudīgāk, produktīvāk un efektīvāk. Tā nozīmē arī labākus darba apstākļus darbiniekiem – krietni komfortablāku vidi, uzlabotu ergonomiku un lielāku darba drošību.
Čākurs neslēpj, ka vecajās telpās iespējas uzlabot darbinieku ikdienu bija ļoti ierobežotas. Garderobes bija pārāk mazas, darbinieku skapīši pārpildīti, nepietika pat vietas, kur lāgā apsēsties un paēst pusdienas. It kā šķietami mazas lietas, tomēr tieši no tām veidojas sajūta par vietu, kurā cilvēks aizvada lielu daļu savas ikdienas.
Jaunā ražotne nozīmē ne tikai lielākas telpas, kas uzņēmumam ļauj strādāt jaudīgāk, produktīvāk un efektīvāk. Tā nozīmē arī labākus darba apstākļus darbiniekiem – krietni komfortablāku vidi, uzlabotu ergonomiku un lielāku darba drošību.
Čākurs neslēpj, ka vecajās telpās iespējas uzlabot darbinieku ikdienu bija ļoti ierobežotas. Garderobes bija pārāk mazas, darbinieku skapīši pārpildīti, nepietika pat vietas, kur lāgā apsēsties un paēst pusdienas. It kā šķietami mazas lietas, tomēr tieši no tām veidojas sajūta par vietu, kurā cilvēks aizvada lielu daļu savas ikdienas.
Konditore Egija Bērziņa, kura "Liepkalnos" strādā jau 12 gadus, stāsta, ka jaunajā ražotnē ir piecreiz lielāks plašums – gan telpas, kurās aizrit ikdienas darbs, gan arī darbinieku virtuve un atpūtas zona, kādu iepriekšējā ražotnē nebija.
Tiesa, pie plašuma arī bijis jāpierod. Pēc nepieciešamajām izejvielām nu jāmēro krietni lielāks attālums nekā iepriekšējā ražotnē, kur viss atradās turpat blakus un bija labi zināms. Taču arī šajā pārmaiņu procesā svarīgs bijis pašu cilvēku viedoklis – darbinieki jaunās darba telpas iekārtojuši paši tā, lai ikdienā tajās būtu ērtāk strādāt.
Tiesa, pie plašuma arī bijis jāpierod. Pēc nepieciešamajām izejvielām nu jāmēro krietni lielāks attālums nekā iepriekšējā ražotnē, kur viss atradās turpat blakus un bija labi zināms. Taču arī šajā pārmaiņu procesā svarīgs bijis pašu cilvēku viedoklis – darbinieki jaunās darba telpas iekārtojuši paši tā, lai ikdienā tajās būtu ērtāk strādāt.
“
Šis tas ir pamainījies arī no iekārtām. Ja agrāk mums bija viena krāsns, tad tagad ir trīs. Un arī darba apjoms ir kļuvis lielāks. Bet, tā kā ir pieņemti jauni darbinieki, slodze ir samērīga. Ir padomāts, lai darbu atvieglotu. Vispār ļoti labi viss ir.
Jaunā ražotne jau šobrīd nozīmē arī jaunas darbvietas. Lai gan roku darbs ir samazināts, darba pozīciju skaits ir audzis. Konkrētu jauno darbavietu skaitu patlaban vēl grūti nosaukt, jo jaunās ražotnes attīstība vēl ir procesā un jauno darbvietu skaits vēl augs. Tāpat vēl nav atvērts iecerētais "drive-in" jeb auto kases risinājums, ko uzņēmums plāno izdarīt līdz gada beigām. Tas ļaus pircējiem piebraukt pie veikala lodziņa un iegādāties sev līdzi ņemšanai "Liepkalnu" ražotos gardumus, neizkāpjot no auto.
Pirms vairākiem gadiem šādi risinājumi tik tradicionālā nozarē kā maizes un konditorejas izstrādājumu ražošana šķistu lieki un nerealizējami. Šobrīd, pateicoties ES ELFLA ieguldījumiem, atrasts resurss inovāciju ieviešanai, kas ļauj sasniegt klientu un pārdot produkciju vēl veiksmīgāk. Un, iespējams, tieši šeit vislabāk atklājas "Liepkalnu" izaugsmes būtība – tas nav stāsts tikai par lielākām telpām, jaudīgākām iekārtām vai vērienīgākiem ražošanas apjomiem.
Eiropas Savienības fondu atbalsts palīdz īstenot projektus, kas stiprina uzņēmumus un uzlabo cilvēku ikdienu. Un tieši "Liepkalnu" paveiktais ir spilgts piemērs tam, kā savai kopienai radīt ērtāku un drošāku darba vidi, papildu darbavietas, kas veicina piederību Valmierai, veiksmīgi nostiprināt konkurētspēju un kā saglabāt savas saknes un atbalstīt latviskās tradīcijas. "Lai cik ļoti mēs augtu un attīstītos, dvēsele mūsu darbā un produkcijā ir un paliek galvenais. Dvēsele un cilvēka sajūtas," rezumē "Liepkalnu" vadītājs Dagnis Čākurs.
Pirms vairākiem gadiem šādi risinājumi tik tradicionālā nozarē kā maizes un konditorejas izstrādājumu ražošana šķistu lieki un nerealizējami. Šobrīd, pateicoties ES ELFLA ieguldījumiem, atrasts resurss inovāciju ieviešanai, kas ļauj sasniegt klientu un pārdot produkciju vēl veiksmīgāk. Un, iespējams, tieši šeit vislabāk atklājas "Liepkalnu" izaugsmes būtība – tas nav stāsts tikai par lielākām telpām, jaudīgākām iekārtām vai vērienīgākiem ražošanas apjomiem.
Eiropas Savienības fondu atbalsts palīdz īstenot projektus, kas stiprina uzņēmumus un uzlabo cilvēku ikdienu. Un tieši "Liepkalnu" paveiktais ir spilgts piemērs tam, kā savai kopienai radīt ērtāku un drošāku darba vidi, papildu darbavietas, kas veicina piederību Valmierai, veiksmīgi nostiprināt konkurētspēju un kā saglabāt savas saknes un atbalstīt latviskās tradīcijas. "Lai cik ļoti mēs augtu un attīstītos, dvēsele mūsu darbā un produkcijā ir un paliek galvenais. Dvēsele un cilvēka sajūtas," rezumē "Liepkalnu" vadītājs Dagnis Čākurs.
Šis un citi Latvijai nozīmīgi projekti ir tapuši, pateicoties Eiropas Savienības (ES) budžeta un Atveseļošanas fonda investīcijām. Kopš Latvijas iestāšanās ES ir pagājuši vairāk nekā 20 gadi, un šajā laikā dažādu nozaru attīstībai Latvija ir saņēmusi ES finansējumu, kas pārsniedz 18 miljardus eiro. Par katru ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem vidēji trīs līdz četrus eiro publiskajās investīcijās. Īpaši apjomīgu finanšu atbalstu, kopumā 10,5 miljardus eiro, no ES budžeta un Atveseļošanas fonda Latvijai paredzēts piešķirt 2021.–2027. gada periodā. Finansējums tiek sabalansēti ieguldīts dažādu iedzīvotājiem svarīgu jomu attīstībā: transportā, izglītībā, veselības aprūpē, vides aizsardzībā, sociālajā jomā, uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā un drošības jomā.
Par informatīvo kampaņu
ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā – tas palīdz īstenot projektus, kas uzlabo iedzīvotāju ikdienu, stiprina Latvijas ekonomiku un veido ilgtspējīgu valsts nākotni. Lai atklātu to jomu un projektu ģeogrāfisko un tematisko daudzveidību, kas ar ES finansējumu tiek atbalstīti Latvijā, Eiropas Komisija īsteno informatīvu kampaņu. Kampaņai izvēlēti seši veiksmīgi projekti, kas parāda, kādus praktiskus ieguvumus ES budžeta un Atveseļošanas fonda finansējums sniedz Latvijas iedzīvotājiem un valstij.
Projekts sadarbībā ar:
raksti
Ketija Nuķe-Osīte, Līga Švāne
FOTO
Renārs Koris
Video
Jorens Naudiņš
INTERVIJAS
Monika Diāna Cālīte
redaktore
Kristīne Melne
dizains
Oskars Dreģis
PROJEKTA VADĪBA
Monta Valdmane
pārdošanas projekta vadītāja
Ieva Virziņa
