Saruna: Oskars Hofmanis
Foto: Matīss Markovskis

Mariju zina ne tikai skolēni un viņas vecāki, viņu zina un ciena kolēģi, Marija ir aktīva sociālajos tīklos, sekotājos pulcējot gan pazīstamus, gan nepazīstamus cilvēkus. Marija ir gaiša, optimistiska un enerģijas pilna.

Dabas mīlestību Marijai iemācījusi viņas vecāmamma, kas bijusi zāļu pazinēja un savas zināšanas nodevusi mazmeitām.

“Bērnību pavadīju dabā, vecāmamma bija zāļu tēju zinātāja, gājām vākt tējas. Viņa stāstīja, kāds augs kam derēs, tas ar mani ir palicis uz visu dzīvi. Arī šobrīd mājās ir pašas vāktas zāļu tējas. Vienu brīdi biju ļoti aizrāvusies, bija nopirktas arī grāmatas, kurās aprakstīts precīzi, kas kurā mēnesī jāvāc, kā jāžāvē. No bērnības spilgtākās atmiņas par dabu ir rasa no rītiem, pļavas smarža, plašums, vecāsmammas stāsti. No viņas izstaroja miers.”

Cēlusies no Maltas, Marijas dzīves ceļš to atvedis uz Rīgu, kur studējusi, sastapusi savu nākamo vīru un līdz sirds dziļumiem iemīlējusi Bolderāju.

"Mācījos Rīgā, kur iepazinos ar vīru, vīram pirmā darbavieta bija Bolderājā, iedeva dienesta dzīvokli, pēc tam iegādājāmies savu, un tā mēs te palikām. Sākotnēji atnācu uz 19. vidusskolu praksē, pēc tam direktore uzaicināja palikt skolā strādāt."

"Dzīvojam Bolderājā kopš 1983. gada, man te ļoti patīk, esmu īsts Bolderājas patriots. Man ir bijuši piedāvājumi strādāt prestižās skolās, taču vienmēr esmu atteikusi. Dzīvošana Bolderājā un šī vide man šķiet harmoniska, mums tepat ir ūdeņi – Buļļupe, Lielupe, Loču kanāls, mežs un jūra – viss, ko vajag! Desmit līdz 15 minūtēs mēs esam pie jūras! Es vienmēr oponēju tiem, kas par Bolderāju skeptiski izsakās."

"Daba ir iedvesma man, tāpēc cenšos mācīt, ka arī bērniem tā var būt iedvesma. Nofotografēju skaistu saullēktu, rādu viņiem foto – atcerieties, mēs lasījām, ka katram mākonim ir zelta maliņa? Vai, piemēram, ziemā, kad ir sniegputenis, mēs dodamies laukā un zīmējam to. Viņiem tas paliek atmiņā. Cenšos mācīt, ka viss dabā ir skaists, tikai jāmāk atrast un ieraudzīt to. Bērniem vienmēr saku, ka varam lepoties ar to, ka mums ir tik dažādi gadalaiki."

Marija uz skolu nāk ar prieku un savu darbu dara ar azartu, protot izziņas procesā izmantot tik bieži kritizētās mūsdienu tehnoloģijas.

"Nepiekrītu, ka mūsdienu tehnoloģijas bērnam skolā traucē. Viss atkarīgs no skolotāja personības, harismas. Manās stundās neviens neatļaujas lietot telefonu, kad nav bijis tāds uzdevums. Tajā pat laikā mēs bieži nodarbībās izmantojam telefonus – risinām uzdevumus, pildām testus, fotografējam, nosakām sugas. Viņi mazāk pavada laiku spēlēs, bet vairāk izmanto telefonus izziņai."

Skolotāja visā pamana iespēju saviem skolēniem iemācīt ko jaunu un interesantu par dabu.
"Reiz izlasīju, ka sēne saulsardzene, ja to mežā noplūc, kamēr tā vēl nav atvērusies, ielikta ūdenī – atveras. Atradu tādu sēni, atnesu uz skolu, un kopā ar bērniem pētījām pa dienām, kā tā pamazām atveras. Čata grupā ar vecākiem nosūtīju mūsu fotogrāfijas, kā mēs darbojamies, vecāki raksta – skolotāj, cik pie jums ir interesanti! Vai drīkst pievienoties?"

Arī mājsēdes laikā skolotāja izdomāja dažādus interesantus attālinātus uzdevumus dabā, kas bērniem bija jāveic kopā ar vecākiem.

"Visi bija sajūsmā, mūsu čata grupa burtiski bija pārpildīta ar uzdevumu fotogrāfijām. Piemēram, bija uzdevums mežā no čiekuriem izveidot savu vārdu, pēc tam no iesūtītajām bildēm es izveidoju kolāžu. Citreiz no dabas materiāliem bija jāizveido mandala vai jāpaņem kartons, jāizgriež tajā sirsniņa un caur šo sirsniņu jānofotografē kāds reljefs. Ļoti vienkārši, bet azartiski uzdevumi. Atsauksmes bija tikai pozitīvas."

Kopā ar kolēģi Lilitu Svirževsku "Facebook" izveidota grupa "Mācīšanās dabā un no dabas".
"Tā bija viņas ideja, kurai es piekritu. Šajā grupā padalāmies ar savām pedagoģiskajām idejām, ievietojam mūsu sagatavotos materiālus, testus, spēles, interaktīvos uzdevumus. Grupa darbojas pāris gadus un ir ļoti populāra. Tas ir arī veids, kā iedvesmot citus skolotājus doties dabā, skatīties, redzēt, mācīt dabaszinības ārpus klases telpām."

Marija novērtē ne tikai Bolderājas skaistumu, bet katru gadu kopā ar vīru apceļo dzimto zemi un ar ģimeni dodas arī ārzemju ceļojumos.

"Lasīju , ka izplatīts ir pilsētas svētku tūrisms. Secināju, ka tas ir tieši par mani, jo mēs ar vīru tā bijām Cēsīs, apskatījām pilsētu un apkārtni, Līču-Laņģu klintis, apmeklējām flokšu balli pie Rukšāniem, tāpat arī Tukumu un apkārtni iepazinām. Kad aizbrauc uz vienu dienu, neko daudz nepamani, bet, kad aizbrauc uz visām brīvdienām, ieraugi un uzzini daudz vairāk. Arī ārzemēs ir ceļots daudz. Mans favorīts ir Portugāle, kurā daudz baudījām dabu, okeānu – paisumu un bēgumu vērojām. Bijām arī ar ģimeni savā nodabā aizceļojuši uz Norvēģiju, kur daudz devāmies pastaigās."

Spilgtākais piedzīvojums dabā piedzīvots pirms pāris gadiem tepat Latvijā.

"Ar vīru bijām devušies sēnēs, un es apmaldījos. Viss bija tieši tā, kā parasti raksta, ka nedrīkst būt – telefona baterijā bija atlikuši kādi pieci procenti, navigāciju vairs nevarēju izmantot, piemetās tā saucamais vadātājs, kad nesapratu, kur atrodos, un arī vīrs nevarēja saprast, kur esmu. Un pēkšņi – divi brieži nāk tieši man virsū! Viņi pagāja man garām tik tuvu, ka es viņiem ar roku pieskāros, nemaz nebija bail. Sajūta bija kā kādā mākslas filmā."

Lai arī augusi un dabas mīlestību mācījusies Latgalē, tomēr namiņā meža vidū Marija nevēlētos dzīvot, jo ļoti izbauda kultūru – koncertus, teātri, izstādes. Arī pati ir aizrāvusies ar fotografēšanu un viņas fotoizstādes, kurās iemūžināta jūra, retie augi un Bolderājas apkaime, bijušas apskatāmas vairākkārt.