Tērēšanās kā psiholoģisks fenomens: kā izrauties no patēriņa kulta?

Vairums no mums teju katru dienu tērē naudu. Lai gan liela daļa tēriņu ir nepieciešama, lai nodrošinātu dažādas pamatvajadzības, piemēram, iegādātos pārtiku un apmaksātu rēķinus, daudzi noteikti piekritīs, ka nauda reizēm arī tiek iztērēta impulsīvi vai pilnīgi neapzināti par lietām, kas mums nav vajadzīgas. Vēl jo vairāk tam jāpievērš uzmanība, ja iepirkšanās jau kļuvusi par atkarību un, mēģinot aizlāpīt robus savā budžetā, tiek bezatbildīgi ņemti kredīti. Kā nekļūt par patēriņa kulta upuri?

Kas pamudina mūs tērēties un kā rīkoties, ja iepirkšanās mānija jau kļuvusi nekontrolējama, šajā rakstā skaidro psihoterapijas speciālisti Zane Siliņa un Edgars Skrodelis.

Kāpēc mēs tērējam?

To, kas ir patēriņa kults, jau pirms teju 100 gadiem visnotaļ kodolīgi aprakstīja amerikāņu humorists Roberts Kvilens. "Tērēt naudu, ko neesat nopelnījis, lai nopirktu lietas, kas jums nav vajadzīgas, lai atstātu iespaidu uz cilvēkiem, kuri jums nepatīk." Kā norāda abi eksperti, cilvēku iepirkšanās paradumus no psiholoģijas skatpunkta ietekmē vairāki faktori.

Emocionālais stāvoklis

Emocijas spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Piemēram, laime var mudināt cilvēkus tērēt vairāk, savukārt skumjās vai stresa situācijās cilvēki mēdz veikt impulsīvus pirkumus, lai justos labāk.

Sociālais spiediens un kolektīvās grupas normas

Cilvēki bieži veic pirkumus, lai iederētos noteiktā sociālajā grupā vai sekotu sabiedrības vairuma noteiktajām normām. Piemēram, jaunākās modes tendences vai populāru zīmolu preču lietošana.

Mārketinga un reklāmas ietekme

Reklāmas un mārketinga stratēģijas, piemēram, atlaides, īpašie piedāvājumi un tas, cik pazīstams ir zīmols, var ievērojami ietekmēt cilvēku izvēles.

Personības iezīmes

Dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas vērtības un uzvedības modeļi. Piemēram, introvertiem var būt mazāka vēlme iegādāties sociāli akcentētas preces salīdzinājumā ar ekstravertiem.

Ieradumi un pieredze

Iepriekšējās pozitīvās vai negatīvās iepirkšanās pieredzes var ietekmēt nākotnes lēmumus. Tāpat arī ieradumi, piemēram, iepirkšanās noteiktos veikalos vai tiešsaistē, var kļūt par ierastu praksi.

Ekonomiskais stāvoklis

Finansiālā situācija ietekmē, cik brīvi cilvēki var tērēt. Tas ietver ne tikai kopējos ienākumus, bet arī attieksmi pret naudu un tās izlietojumu.

Psiholoģiskās vajadzības

Maslova vajadzību hierarhija norāda, ka cilvēku iepirkšanās paradumi var atspoguļot viņu pamatvajadzības, piemēram, drošību, piederību vai pašrealizāciju.

“

Šie faktori var mijiedarboties un kopā veidot kompleksu iepirkšanās paradumu ainu. Cilvēku izvēles iepirkšanās laikā ir daudzdimensionālas, un bieži vien nozīme ir gan personīgajām iezīmēm, gan ārējiem apstākļiem.

— Zane Siliņa, psihoterapijas speciāliste

Vājš raksturs vai "šopholisms"?

Pirms pērkat kādu preci, būtiski sev uzdot jautājumu – vai man to patiešām vajag? Varbūt vēlme tērēties ir tikai impulss, uz kuru pamudinājuši kādi ārējie apstākļi. Kādi ir biežākie faktori, kas veicina patēriņa kultu?

Mediji un reklāmas
Plašsaziņas līdzekļi un reklāmas bieži veicina vēlmi iegādāties jaunākās un populārākās preces.

Sociālie mediji
Influenceru kultūra un sociālo mediju ietekme ir spēcīgs faktors patēriņa kultūras veidošanā.

Globalizācija
Pasaules tirgus atvērtība un pieejamība ir veicinājusi preču un pakalpojumu dažādību, tādēļ cilvēki vairāk tērē.

Tiesa, impulsīvi pirkumi, ko veicinājuši ārējie faktori, ir viena lieta. Daudzi, iespējams, to pat nodēvētu par rakstura vājuma pazīmi. Savukārt nepārvarama tieksme nemitīgi iepirkties, neskatoties uz to, cik daudz brīvo līdzekļu ir pieejams, jau vērtējama kā nopietna atkarība.

“

"Šopholisms" – šī atkarība var skart dažādu vecumu un sociālekonomisko grupu cilvēkus. Tā var būt saistīta ar emocionālām problēmām vai traucējumiem. Raksturīgākie simptomi – cilvēks nespēj turēties pretī kaut kā pirkšanai, ir pastāvīga vēlme iepirkties, pat ja tas rada finansiālas vai personiskas problēmas.

— Zane Siliņa, psihoterapijas speciāliste

Kā pretoties kārdinājumam bezjēdzīgi tērēt?

Ja vēlme iepirkties un tērēties jau sāk kļūt par atkarību, ir jāmeklē risinājums. Pretējā gadījumā tiek apdraudēta jūsu labklājība. Ja paša spēkiem neizdodas ierobežot savus pirkšanas un tērēšanās paradumus, iespējams, jāmeklē profesionāla palīdzība.

Pirmais solis ceļā uz bezjēdzīgu tēriņu samazināšanu – apzinātība un izpratne par savu emocionālo stāvokli un iepirkšanās iemesliem. Nākamais solis – sava budžeta plānošana, kas veicinās skaidrāku izpratni par savām finansiālajām iespējām un ierobežojumiem.

Psihologs vai psihoterapijas speciālists var palīdzēt labāk izprast iepirkšanās atkarības pamatcēloņus un sniegt atbalstu uzvedības maiņā. Kā psihologs vai psihoterapijas speciālists var palīdzēt?

Dažādas terapijas formas

Palīdz mainīt domāšanas un rīcības modeļus.
Emocionālās pašregulācijas apmācība

Māca, kā labāk kontrolēt impulsus un emocijas.
Atbalsta grupas

Nodrošina cilvēku, kas saskaras ar līdzīgām problēmām, sociālo atbalstu un padomus.