Saruna: Oskars Hofmanis
Video: Zigurds Eicēns
Foto: Kristapa Kizika privātais arhīvs

Kristaps ir ģeogrāfs trešajā paaudzē. Abi vecāki ir ģeogrāfi, bet viena no omēm, kura jau bērnībā viņu vedusi pastaigās pa purviem, – ģeogrāfijas skolotāja. Ar otru omi iets dzērvenēs, un puikas gados purvs šķitis kaut kas liels un šausmīgs.

Tieši bērnības atmiņas Kristapu mudināja studēt ģeogrāfiju un specializēties telmatoloģijā.
Kas tā ir? Telmatoloģija ir zinātne par purviem, kas pēta purvu veidošanos un attīstību, liecības to nogulumos par veģetācijas un klimata izmaiņām attīstības gaitā, purvu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un sateces baseina hidroloģiskā režīma regulēšanā, kā arī tautsaimniecībā.

Kristaps savas zināšanas, pieredzi un iejūtības un izpratnes pilno mīlestību pret purviem nodod arī tālāk – viņš jau astoņus gadus vada pārgājienus ar purva kurpēm, izveidojis arī purvu pārgājienu grupu "Purvu bridēji" un vietni "Dodies dabā", kur ikviens var meklēt idejas un padomus āra dzīves aktivitātēm.

Laiku pa laikam lasām ziņas par cilvēkiem un mājdzīvniekiem, kas pazuduši purvos. Tāpat ne vienā vien ģimenē no paaudzes paaudzē tiek nodoti brīdinoši nostāsti par apmaldīšanos purvos. Vai purvi patiesi ir tik bīstami, kā daudzu apziņā tas šķiet? "Cilvēki parasti apmaldās purva malās, nevis purvā, jo purva vidū tu redzi orientierus pēc kā vadīties – kur mežs augstāks, salas, koki atšķirīgi. Purva malā viss ir vienāds, tur arī visbiežāk apmaldās," skaidro purvu zinātājs un atklāj noderīgas zināšanas – kam jāpievērš uzmanība, lai pastaiga pa purvu būtu drošāka. Starp citu, purvos praktiski nav vai ir ļoti maz odu. Kāpēc? Skaties visu sarunu ar ģeogrāfu un purvu bridēju Kristapu Kiziku.