Teksts: Kristīne Melne
Foto: Kārlis Volkovskis

Man šķita, ka Liepāju pazīstu labi – vecpilsētu esmu izstaigājusi visos gadalaikos un noskaņojumos, bildējusi instagramam un rādījusi draugiem. Pēc pastaigas ar gidi Madaru Vičiuli sapratu, ka ne nieka nezinu – Liepāja slēpj vēl daudz neatklāta.

"Liepājā ir viss – mums ir jūgendstils, mums ir koka arhitektūra dažādos stilos un izpildījumos. Kāda dāma man reiz teica: "Jums te ir tāds bardaks, bet tā forši – uz vienas ielas var nolasīt dažādus arhitektūras stilus, dažādus laikus." Tajā arī slēpjas tas interesantums," par pilsētas dažādo seju stāsta Madara. Iemesls šādam bardakam ir vienkāršs – līdz padomju gadiem pilsētā, kur bijusi kāda tukša vieta, celts kas jauns. Šodien, staigājot pa Liepājas ielām, gandarījumu gūs gan tie, kuri prot novērtēt darbu un pūles, kas ieguldītas namu atjaunošanā, gan tie, kuri pilsētas sejā meklē "raksturiņu" – ēkas, kuru vaibstos skaidri redzam aizgājušo gadu desmitu atstātās pēdas.

Kad sals kniebj pirkstu galos, mēs nelabprāt izmantojam savus viedos ikdienas palīgus, vai ne? Bet kā pastaigas laikā neapmaldīties, jo pat man, daudzreiz bijušai Liepājā un, šķiet, katru stūri zinošai, dažreiz gadās apmulst vecpilsētas ieliņu labirintos. Izrādās, risinājums ir vienkāršāks par vienkāršu – seko baznīcu torņiem. Svētās Annas baznīca, Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle un Svētās Trīsvienības katedrāle veido trijstūri, kurā apmaldīties ir praktiski neiespējami – ja jūti, ka neesi drošs par virzienu, ar skatu sameklē kādu no tām, un zināsi, kurp jādodas.

Ielūkojies pagalmiņos! Kā stāsta manas pastaigas pavadone, vedot iekšsētās – ja vārti ir atvērti, droši var pabāzt degunu un apskatīties. Protams, cienot saimnieku privātumu un ievērojot pieklājību. Tur atradīsi dažādas pērles – kādā Andreja Pumpura ielas nama sētā slēpjas baložu un dūju namiņš, no kāda Palmu ielas pagalmiņa paveras neierasts skats uz Svētās Annas baznīcu un kā vēstures liecību saglabātu atjaunota nama lieveni, vēl citur ieraugām nama "otru seju", vēl aizraujošāku kā ielas fasādi, vai atrodam garšaugu dārziņu, kurā savulaik saimniekojusi Hoijeres kundze.

Pastaigā pa Liepāju noteikti der pavērt Amatnieku nama durvis. Tur divos stāvos var ne tikai aplūkot un iegādāties vietējo meistaru darinājumus, bet arī ielūkoties dažādās darbnīcās vai pats izmēģināt roku kādā senā amatu mākslā īpašās meistarklasēs. Starp citu, Amatnieku namā izstādītas arī pasaulē garākās dzintara krelles – 123 metrus garas un 19 kilogramus smagas.

Uz jautājumu, kam tad jāpievērš uzmanība, pastaigājoties Liepājā, daudzi zina teikt – jā, Berči arhitektūra. Vācijā dzimušais arhitekts Pauls Makss Berči un viņa dēli patiesi Liepājā atstājuši ievērojamu mantojumu, un te var atrast karti, kas vedīs aplūkot vairāk nekā 50 viņa celtos namus. Berči projektētās ēkas pārsvarā celtas no sarkaniem ķieģeļiem, kas arī kļūst par vēstures stāstniekiem – vērīgāks pētnieks Sv. Annas baznīcas tornī pamanīs ne tikai Berči paraksta plāksnīti, ko liepājnieki piestiprinājuši viņa celtajām mājām, bet arī ķieģeļus ar cepļa zīmogu, kas liecina – baznīcas pārbūvē 19. gadsimta izskaņā izmantoti ķieģeļi no Liepājas pievārtē Virgā esošā cepļa. Tāpat vērīgāka acs pamanīs, ka ķieģeļu toņu atšķirības un nolietojums stāsta mums par baznīcas būvniecību dažādos laikos.

Jau pastaigā ar Liepājas teātra aktieri Gati Maliku un viņa ģimeni pabijām Palmu ielā, un Madara atklāj arī ķieģeļiem klātās ietves noslēpumu – vairākās vietās pilsētā ietvju bruģējumiem izmantoti brāķētie ķieģeļi no tuvējiem cepļiem. Ilgtspējīgs risinājums, kas nekam neļauj iet zudībā, vai ne?

Kam pievērst uzmanību? Ēku tornīšiem un balkoniņiem, durvīm, to kokgriezumiem, krāsām un rokturiem, jumtu korēm un daudzām citām detaļām. Tāpat vienmēr ir vērts aplūkot namus no visām pusēm, jo nereti sētā slēpjas negaidīti pārsteigumi. "Gan pilsētas viesim, gan ilggadējam liepājniekam dažreiz atliek vien pacelt acis, lai ieraudzītu kaut ko jaunu un pārsteidzošu," mudina Madara.

Kur tad doties Liepājas iepazīšanas pastaigā? Mūsu izstaigātā Bāriņu un Kungu iela, Republikas iela, Ludviķa iela, Rožu un Peldu iela, Dzintaru iela ar koka namiem, Jūrmalas parka apkaime – šīs ir dažas no vietām, ko min gide, bet maršruti pilsētas izzināšanai ir daudz un dažādi. Pagaidām neatklātā pērle esot Jaunliepāja, kurā pastaigā ap Annas tirgu var atrast skaistu gan koka, gan ķieģeļu arhitektūru. Protams, atsevišķa stāsta (vai pat vairāku) vērta ir Karosta.

Cik laika vajadzēs? No pieredzes saku, ar vienu pāris stundu pastaigu pietiks vien nelielai ziņkāres apmierināšanai, bet mana pavadone smejoties atzīst – kārtīgai Liepājas iepazīšanai ieplānojiet nedēļu vai divas!

Ja vēlies iepazīt pilsētu vēl labāk un zinoša gida pavadībā pamanīt sīkumus, kas atklās citu Liepāju, vai uzzināt interesantus aizgājušo laiku stāstus, sazinies ar Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroju par ekskursiju iespējām (šeit vairāk informācijas). Katru sestdienu un svētdienu pulksten 12 gids ar zaļi sarkano Liepājas karodziņu rokās gaidīs pie koncertzāles "Lielais dzintars", bet svētku laikā papildu jau ierastajām ekskursijām interesenti aicināti pievienoties pilsētas apskatei 25. un 26. decembrī pulksten 12, kā arī iepazīt pilsētas svētku rotājumus vakara gaismās 23., 25. un 30. decembrī pulksten 16.

"Liepāja ir ideāls galamērķis, ja vēlies budžetā apceļot pasauli. Vasarā pludmalē vari noķert Krētas sajūtu, pagalmiņos vai kafejnīcās sajust Itālijas vai Francijas noskaņas," stāsta gide. Citā gadalaikā vai noskaņojumā kāds sajutīs citas iedvesmas, un visiem būs taisnība – Liepājā ir daudz visa kā, un atliek tikai meklēt un ieraudzīt.